Apziņas plūsma — definīcija, vēsture un psiholoģiskā nozīme
Apziņas plūsma attiecas uz domu plūsmu apziņā. Šo terminu 1890. gadā lietoja amerikāņu psihologs un filozofs Viljams Džeimss. Džeimss teica:
"Tātad apziņa [nav] sašķelta gabaliņos. Tādi vārdi kā "ķēde" vai "vilciens" neapraksta to, kāda tā ir pirmajā brīdī. Tā nav nekas savienots; tā plūst. "Upe" vai "straume" ir metaforas, ar kurām to visdabiskāk raksturo.". (Džeimss, 239. lpp.)
Šo ideju (bet ne terminu) jau pirms Džeimsa savās 1838./2009. gada lekcijās bija pamanījis filozofs Viljams Hamiltons. Viņš raksturoja domāšanu kā "virkni darbību, kas visas... ir savstarpēji saistītas".
Līdzīga ideja ir sastopama arī agrīnajos budistu rakstos, un dažkārt to dēvē par prāta plūsmu.
Definīcija un būtība
Apziņas plūsma ir salīdzinoši plašs jēdziens, kas apraksta nepārtrauktu, mainīgu iekšējo pieredzes secību — domas, atmiņas, sajūtas, priekšstatu un attiecīgu emocionālo krāsu, kas mainās no brīža uz brīdi. Tā neuzlūko apziņu kā atsevišķu, izolētu fragmentu kopu, bet gan kā dinamisku, savstarpēji saistītu procesu.
Vēsturiskā attīstība
- Viljams Džeimss (1890) — plaši pazīstamais termins "stream of consciousness" un metafora par upi palīdzēja nostiprināt domu, ka apziņa plūst un ir viengabalaina pieredze.
- Agrākas tradīcijas — filozofi kā Viljams Hamiltons jau 19. gadsimta sākumā izteica līdzīgas idejas par domāšanas secību. Tāpat idejas par apziņas vai prāta plūsmu sastopamas arī budistu psiholoģiskajās tekstoloģijās (piemēram, citta-santāna vai "prāta straume").
- Literatūra — 20. gadsimtā rakstnieki (piem., Džeimss Džojs, Virdžīnija Vulfa, Viljams Folkners) izmantoja literāru tehniku, ko dēvē par "stream of consciousness", lai attēlotu varoņu iekšējo domu plūsmu.
Psiholoģiskā un zinātniskā nozīme
Apziņas plūsma ir centrāla tēma gan filozofiskajā apziņas pētniecībā, gan eksperimentālajā psiholoģijā. Tā palīdz saprast:
- Kā mainās uzmanība un kā domas pāriet no viena satura uz citu;
- kā iekšējā valoda, attēlojumi un atmiņas mijiedarbojas ikdienas domāšanā;
- kā rodas un noturās uzmācīgas domas (ruminācija) vai gara klaiņošana (mind-wandering);
- attiecības starp apziņu un neirofizioloģiskiem procesiem (smadzeņu tīklojumi, kas iesaistīti uzmanībā un iekšējā stāvokļa regulācijā).
Mūsdienu pētījumi un metodes
Apziņas plūsmas pētījumos izmanto dažādas metodes:
- Pieredzes parauga (experience sampling) un paš-ziņošana — dalībnieki periodiski atzīmē, par ko domā vai kādas ir viņu domas.
- Neiroattēlveidošana (fMRI, EEG) — pēta smadzeņu aktivitāti, kas saistīta ar iekšējo domu plūsmu, piemēram, noklusēto režīmu tīklu (default mode network).
- Kognitīvie testi — uzdevumi, kas nosaka uzmanības noturēšanu, domāšanas plūdenību vai reakciju uz traucēkļiem.
Kliniskā un praktiskā nozīme
Apziņas plūsmai ir liela nozīme garīgās veselības kontekstā:
- Depresija un trauksme — pārlieku atkārtotas, negatīvas domas (ruminācija) var uzturēt simptomus un traucēt adaptīvas domas plūsmu.
- Šizofrēnija un domāšanas traucējumi — domas var šķist sašķeltas vai pārlieku ātri mainīties, kas atspoguļo izmaiņas apziņas strukturē.
- ADHD — traucēta uzmanības noturēšana var ietekmēt domāšanas un apziņas plūsmu, veicinot gara klaiņošanu.
- Mindfulness un meditācija — prakses, kas māca apzināties domu plūsmu bez sprieduma, var mainīt apziņas plūsmas raksturu un samazināt uzmācīgu domu ietekmi.
Atšķirība no "flow" stāvokļa
Kopsavilkums
Apziņas plūsma ir centrāla koncepcija, kas palīdz izprast, kā mūsu domas, sajūtas un atmiņas virzās un mijiedarbojas. No Viljama Džeimsa metaforas par "upi" līdz mūsdienu neirozinātnes un klīniskajiem pētījumiem, apziņas plūsma paliek būtisks jēdziens, kas sasaista filozofijas, literatūras, meditācijas tradīciju un empīrisko psiholoģiju.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir apziņas plūsmas definīcija?
A: Apziņas plūsma ir domu plūsma apzinātā prātā.
J: Kas bija amerikāņu psihologs un filozofs, kurš 1890. gadā lietoja terminu "apziņas plūsma"?
A: Amerikāņu psihologs un filozofs, kurš 1890. gadā lietoja terminu "apziņas plūsma", bija Viljams Džeimss.
J: Kā Viljams Džeimss raksturoja apziņu saistībā ar terminu "apziņas plūsma"?
A: Viljams Džeimss raksturoja apziņu kā plūsmu, nevis kā kaut ko, kas ir sadalīts pa gabaliņiem. Lai to aprakstītu, viņš lietoja tādas metaforas kā "upe" vai "straume".
J: Kad pirms Džeimsa tika atzīmēta ideja par apziņas plūsmu?
A: Apziņas plūsmas ideju pirms Džeimsa savās lekcijās 1838./2009. gadā pamanīja filozofs Viljams Hamiltons.
J: Kā Viljams Hamiltons aprakstīja domu?
A.: Viljams Hamiltons raksturoja domu kā "virkni darbību, kas visas... ir saistītas".
J: Kāda ir apziņas plūsmai līdzīga ideja agrīnajos budistu rakstos?
A: Apziņas plūsmai līdzīga ideja agrīnajos budistu rakstos ir prāta plūsma.
J: Ko Viljams Džeimss teica par tādiem vārdiem kā "ķēde" vai "vilciens", aprakstot apziņas plūsmu?
A.: Viljams Džeimss teica, ka tādi vārdi kā "ķēde" vai "vilciens" neapraksta apziņas plūsmu atbilstoši tam, kā tā izpaužas pirmajā brīdī.
