Quena
Kena, kas angļu valodā tiek rakstīta arī kā "kena", ir Peru un Andu tradicionālā flauta. Tā ir izgatavota no bambusa, tai ir seši pirkstu un viens īkšķa caurumiņš, un abos galos tā ir atvērta. Lai radītu skaņu, spēlētājs aizver caurules augšējo galu ar miesu starp zodu un apakšējo lūpu un pūš gaisa plūsmu uz leju caur galā izgrieztu iegriezumu. Parasti tā ir G mažora tonī. G ir zemākā nots, kad visi caurumi ir aizvērti. Tā rada ļoti elpojošu vai gaisīgu toni.
Quenacho (angļu valodā arī "kenacho") ir lielāks, zemākas skaņas quena veids, kas tiek gatavots tādā pašā veidā. Tas ir D mažora tonī, kas ir par ceturtdaļu zemāks nekā kenaho. Lielākajā daļā Andu pilsētu "vamos a ir a la quena" (mēs iesim uz kena) tika lietots, lai piedraudētu maziem bērniem, jo kena bija izgatavota no bambusa, kas ir ciets materiāls.
Kena galvenokārt tiek izmantota tradicionālajā Andu mūzikā. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kenu izmantoja vairāki Nueva Canción mūziķi. Dažas grupas, piemēram, Illapu, to izmantoja regulāri. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados dažas post-Nueva Canción rokgrupas arī izmantoja kenu dažās savās dziesmās; īpaši Soda Stereo dziesmā Cuando Pase el Temblor un Los Enanitos Verdes dziesmā Lamento Boliviano. Kena ir arī samērā izplatīta pasaules mūzikā.
Kena ir Dienvidamerikas pūšaminstruments, ko galvenokārt izmanto Andu mūziķi.
Citas flautas
Citas Andu flautas ir
- Pinquillo, ko sauc arī par pinkuyo vai pinkiyo, ir tāds pats pirkstu mežģījums kā quena. Tā izskatās un darbojas tāpat kā diriģents. Tam ir gaisa kanāls jeb fipple, pa kuru tiek vadīts gaiss;
- Tarka jeb tarka arī ir līdzīga skaņdarbam, taču tā ir īsāka un diezgan stūrainas formas. Tai nepieciešams vairāk elpas, un tās skaņa ir tumšāka un dziļāka;
- Moseño jeb mohoseño ir gara bambusa flauta ar divām caurulēm un dziļu skaņu. Papildu caurule darbojas kā aerodinamiskais kanāls.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir quena?
A: Kena ir Peru un Andu tradicionālā flauta, kas ir izgatavota no bambusa un kurai ir seši pirkstu caurumi un viens īkšķa caurums.
J: Kā spēlētājs ar kenu izspēlē skaņu?
A: Lai radītu skaņu, spēlētājs aizver caurules augšējo galu ar miesu starp zodu un apakšējo lūpu un pūtīs gaisa strūklu uz leju pāri galā izgrieztam iegriezumam.
J: Kāda ir kena taustiņa?
A: Parasti kena parasti ir G mažora tonī, kur G ir zemākā nots, kad visi caurumi ir aizsegti.
J: Kas ir quenacho un ar ko tā atšķiras no quena?
A: Quenacho ir lielāks, zemākas skaņas quena veids, kas tiek izgatavots tādā pašā veidā. Tā ir D mažora tonī, par ceturtdaļu zemākā tonī nekā quena.
J: Vai quena tiek izmantota mūsdienu mūzikā?
A: Jā, 20. gadsimta 60. un 70. gados vairāki Nueva Canción mūziķi regulāri izmantoja quena. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados dažas rokgrupas pēc Nueva Canción arī izmantoja kenu dažās savās dziesmās.
J: Kāda ir draudu frāze, kas saistīta ar quena vairumā Andu pilsētu?
A: Lielākajā daļā Andu pilsētu frāzi "vamos a ir a la quena" (mēs iesim uz kenu) lietoja, lai piedraudētu maziem bērniem, jo kena bija izgatavota no bambusa, kas ir ciets materiāls.
J: Kādos citos žanros, izņemot tradicionālo Andu mūziku, skan kena?
A: Kena ir samērā izplatīta arī pasaules mūzikā.
