Quena (kena) — Andu tradicionālā bambusa flauta: apraksts un izmantošana
Quena (kena) — Andu tradicionālā bambusa flauta: apraksts, uzbūve, tonis un izmantošana tradicionālajā, Nueva Canción un pasaules mūzikā. Uzzini vēsturi un spēles paņēmienus.
Kena (saukta arī quena, angļu valodā bieži rakstīta kā "kena") ir Peru un Andu tradicionālā flauta, kas pieder pie galā atvērtajām, iegrieztajām (end‑blown notch) bambusa vai koka pūšamajām caurulēm. Parasti tā tiek izgatavota no bambusa, tai ir seši pirkstu un viens īkšķa caurumiņš, un abos galos tā ir atvērta. Skaņas radīšanai spēlētājs aizver quenas augšējo galu ar miesu rindā starp zodu un apakšlūpu un pūš gaisu uz leju caur galā izgrieztu iegriezumu; pareiza iegriezuma forma un embūršūras tehnika nosaka toņu raksturu un intonāciju. Kena raksturīgi rada ļoti elpojošu, dzīvīgu un nedaudz noskaņu apvītu toni, kas labi saplūst ar citiem Andu instrumentiem.
Izcelsme un konstrukcija
Quena ir simtiem gadu sena instrumenta forma, kas saistās ar Andu reģiona senajām mūzikas tradīcijām. Visbiežāk sena tiek gatavota no bambusa vai lokālām koka šķirnēm, bet mūsdienās sastopamas arī quenas no plastmasas, metāla vai keramikas — materiāla izvēle ietekmē skaņas krāsu un izturību. Instruments parasti ir tiešas caurules formā ar iegriezumu augšgalā (notch), sešu pirkstu caurumu izvietojumu priekšpusē un vienu īkšķa caurumu aizmugurē. Izmēri variē, un no tā atkarīga tonālā augstums un diapazons.
Veidi
Quena standarta izmērā bieži tiek izgatavota G mažora tonī — proti, G ir zemākā nots, kad visi caurumi ir aizvērti. Ir arī lielāki, zemākas skaņas varianti:
- Quenacho (angļu valodā arī "kenacho") ir lielāks quena veids, kas tiek gatavots identiskā principā, taču nodrošina zemāku reģistru un dziļāku toni. Tekstā minēts, ka tas ir D mažora tonī, kas skan zemāk nekā standarta quena.
- Ir arī mazāki, augstākas skaņas quenas un specifiski reģionālie varianti ar atšķirīgu caurumu izvietojumu vai skalu.
Spēlēšana un tehnika
Spēlētāja embūršūra — veids, kā tiek novietota apakšlūpa un zods pret quenas augšgalu — ir būtiska. Gaisa plūsmas leņķis un spiediens ļauj kontrolēt intonāciju, dinamiku un vibrato. Ar overblow tehniku pieredzējuši spēlētāji var iegūt augstākas harmoniskas, tādējādi paplašinot instrumenta diapazonu. Quena partijas bieži izmanto glissando, maigas frāzes, īsus pīkstošus akcentus un izteiksmīgu frāzēšanu, kas rada raksturīgo "elpojošo" skanējumu.
Tons, skala un diapazons
Standarta quena parasti piedāvā aptuveni vienas oktāvas līdz 1,5 oktāvu diapazonu, atkarībā no izmēra un spēles tehnikas. Tā ir veidota konkrētā tonī (piemēram, G vai D), tāpēc ansambļos mūziķi izvēlas quenas, kas saskan ar citiem instrumentiem vai ar īpašu aranžējumu. Skaņu raksturo plūstošs, nedaudz reibošs tembrs ar bagātu pārejām starp pamattoni un harmoniskajiem toņiem.
Loma mūzikā un kultūrā
Kena galvenokārt tiek izmantota tradicionālajā Andu mūzikā — gan lauku copi, rituālos, gan svinībās. Tās melodijas bieži pavadītas ar bungām, charango, panflītēm (siku/antara) un basu. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados quenu integretēja vairāki Nueva Canción kustības mūziķi, cenšoties iedzīvināt un popularizēt tradicionālās Andu skaņas mūsdienīgākā kontekstā. Dažas grupas, piemēram, Illapu, to izmantoja regulāri. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados quena parādījās arī post‑Nueva Canción un rokmūzikā — īpaši pazīstami piemēri ir Soda Stereo dziesmā Cuando Pase el Temblor un Los Enanitos Verdes dziesmā Lamento Boliviano. Kena ir arī samērā izplatīta pasaules mūzikā, kur to izmanto, lai piešķirtu aranžējumiem etnisku vai atmosfērisku skanējumu.
Sociālais un etnogrāfiskais konteksts
Quena ir ne vien mūzikas instruments, bet arī kultūras simbols, kas saistīts ar Andu identitāti un mantojumu. Vietējās tradīcijās quena var tikt izmantota gan ikdienas muzikālajās nodarbēs, gan svētku un ceremoniju laikā. Tekstā pieminētā frāze — "vamos a ir a la quena" — reģionālajā ikdienas runā dažviet tika lietota, lai piedraudētu maziem bērniem, jo quena reizēm tika izmantota arī kā stingrāka audzināšanas simbols, tā kā tā parasti bija izgatavota no cieta bambusa.
Izgatavošana un kopšana
Trīs galvenie quenas ražošanas aspekti ir materiāls, iegriezuma forma un caurumu izvietojums. Tradicionālie meistari rūpīgi izvēlas bambusa stiebrus, žāvē un noslīpē, lai nodrošinātu pareizu rezonansi. Mūsdienu instrumenti var būt lakoti vai eļļoti, lai pasargātu no mitruma un plaisāšanas. Ieteikumi kopšanai: pēc spēlēšanas izžāvēt iekšpusi, glabāt sausā vietā, izvairīties no krasām temperatūras svārstībām un ik pa laikam uzklāt vieglu eļļas kārtu (piem., minerāleļļu vai speciālu instrumenta eļļu) uz koka virsmas, ja tas norādīts ražotāja instrukcijās.
Kur iemācīties un kur abonēt instrumentu
Ja interesē mācīties quenu, laba izvēle ir meklēt mūzikas skolas vai pasniedzējus, kas specializējas tradicionālajā Andu mūzikā, kā arī tiešsaistes nodarbības un video pamācības. Quenas var iegādāties pie vietējiem meistariem, mūzikas instrumentu veikalos specializētos pasaules mūzikas nodaļās vai tiešsaistes tirgos — svarīgi pārbaudīt izmēru, materiālu un pielietojumu, lai instruments atbilstu jūsu vēlmēm.
Quena ir vienkāršs, bet izteiksmīgs instruments ar bagātu tradīciju un plašām iespējām mūsdznieciskai izpausmei — no tradicionālām melodijām līdz mūsdienu fūzijām un pasaules mūzikai.
Kena ir Dienvidamerikas pūšaminstruments, ko galvenokārt izmanto Andu mūziķi.
Citas flautas
Citas Andu flautas ir
- Pinquillo, ko sauc arī par pinkuyo vai pinkiyo, ir tāds pats pirkstu mežģījums kā quena. Tā izskatās un darbojas tāpat kā diriģents. Tam ir gaisa kanāls jeb fipple, pa kuru tiek vadīts gaiss;
- Tarka jeb tarka arī ir līdzīga skaņdarbam, taču tā ir īsāka un diezgan stūrainas formas. Tai nepieciešams vairāk elpas, un tās skaņa ir tumšāka un dziļāka;
- Moseño jeb mohoseño ir gara bambusa flauta ar divām caurulēm un dziļu skaņu. Papildu caurule darbojas kā aerodinamiskais kanāls.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir quena?
A: Kena ir Peru un Andu tradicionālā flauta, kas ir izgatavota no bambusa un kurai ir seši pirkstu caurumi un viens īkšķa caurums.
J: Kā spēlētājs ar kenu izspēlē skaņu?
A: Lai radītu skaņu, spēlētājs aizver caurules augšējo galu ar miesu starp zodu un apakšējo lūpu un pūtīs gaisa strūklu uz leju pāri galā izgrieztam iegriezumam.
J: Kāda ir kena taustiņa?
A: Parasti kena parasti ir G mažora tonī, kur G ir zemākā nots, kad visi caurumi ir aizsegti.
J: Kas ir quenacho un ar ko tā atšķiras no quena?
A: Quenacho ir lielāks, zemākas skaņas quena veids, kas tiek izgatavots tādā pašā veidā. Tā ir D mažora tonī, par ceturtdaļu zemākā tonī nekā quena.
J: Vai quena tiek izmantota mūsdienu mūzikā?
A: Jā, 20. gadsimta 60. un 70. gados vairāki Nueva Canción mūziķi regulāri izmantoja quena. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados dažas rokgrupas pēc Nueva Canción arī izmantoja kenu dažās savās dziesmās.
J: Kāda ir draudu frāze, kas saistīta ar quena vairumā Andu pilsētu?
A: Lielākajā daļā Andu pilsētu frāzi "vamos a ir a la quena" (mēs iesim uz kenu) lietoja, lai piedraudētu maziem bērniem, jo kena bija izgatavota no bambusa, kas ir ciets materiāls.
J: Kādos citos žanros, izņemot tradicionālo Andu mūziku, skan kena?
A: Kena ir samērā izplatīta arī pasaules mūzikā.
Meklēt