Kvorums: definīcija, prasības, balsošana un taktikas sanāksmēs

Kvorums: uzzini definīciju, juridiskās prasības, balsošanas noteikumus un taktikas sanāksmēs — praktiski padomi un piemēri.

Kvorums ir minimālais organizācijas locekļu skaits, kam jābūt klāt, lai sanāksme būtu likumīga vai oficiāla. Šo vārdu bieži lieto likumdevēju sapulcēs, korporācijās un biedrībās, kas pieņem oficiālus lēmumus. Organizācijas statūtos parasti ir norādīts, cik locekļu veido kvorumu. Kvorums nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti ar pietiekamu pārstāvniecību, nevis nelielas grupas vai dažus klātesošo balsu ietekmē.

Likumdevēju un valdības iestāžu gadījumā kvoruma prasības bieži vien ir noteiktas ar likumu vai statūtos. Dažas iestādes kvorumam izmanto fiksētu skaitu, bet citas - procentuālu locekļu skaitu. Par kvoruma nodrošināšanu parasti atbild priekšsēdētājs. Ja sanāksmē nav kvoruma, tad vairumā gadījumu vienīgais jautājums, ko var apspriest, ir veikt pasākumus, lai iegūtu kvorumu, lemt par laiku, kad sanāksmi pārtraukt, un pārtraukt sanāksmi. Bieži statūtos arī ir noteikts, kas drīkst tikt darīts, ja kvoruma nav (piem., pārcelt balsstiesības uz citu laiku, sasaukt jaunu sanāksmi vai pieņemt lēmumus ar rakstisku piekrišanu).

Lietvārds quorum ir latīņu valodas vārda qui, kas nozīmē "no kuriem", daudzskaitļa forma. Mūsdienu lietojumā termins apzīmē konkrētu procedurālu prasību, nevis personu grupu ar īpašām pilnvarām.

Kā nosaka kvorumu

Kvoruma aprēķins parasti tiek noteikts organizācijas iekšējos dokumentos (statūtos, nolikumā vai sanāksmes kārtības noteikumos). Biežākie modeļi:

• fiksēts skaits — piemēram, "kvorums ir 10 locekļi";
• procentuālā daļa — piemēram, vairāk nekā 50% balsstiesīgo locekļu (parasti formulēts kā "vienkāršs vairākums", t.i., 50% + 1);"
• kvorums no padomes locekļu skaita — piemēram, "vismaz 2/3 padomes locekļu klātbūtne";
• dažkārt atsevišķiem jautājumiem var būt nepieciešams īpašs kvorums vai kvalificēta balsu vairākuma procents (piem., statūtu grozīšanai).

Sanāksmes sākšana un kvoruma pārbaude

Parasti sanāksmi atver priekšsēdētājs, kurš pārbauda, vai ir sasniegts kvorums. Kvoruma esamība tiek ierakstīta protokolā. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var izsludināt kvoruma pārtraukumu, veikt kvoruma zvanu (piem., pagaidīt noteiktu laiku vai mēģināt sazvanīt kavējošos locekļus) vai oficiāli pārcelt sanāksmi. Dažās organizācijās ir pieļaujama darba turpināšana diskusijām, taču jebkuri pieņemti lēmumi bez kvoruma var būt juridiski apstrīdami.

Kvoruma zudums sanāksmes laikā

Ja sākotnēji bija kvorums, bet sanāksmes laikā daļa dalībnieku aiziet un vairs nav kvoruma, parasti tiek rīkots apstāšanās brīdis, līdz kvorums atgūstas, vai tiek rosināta sanāksmes pārtraukšana vai atcelšana. Darbības, kuras veiktas pēc tam, kad kvorums ir zudis, var tikt uzskatītas par nederīgām, ja vien statūti nenosaka citādi. Protokolos jāfiksē brīdis, kad kvorums zuda.

Kvorums un balsošana

Kvorums nodrošina, ka notiek likumīga balsošana. Tomēr kvorums un nepieciešamā balsu vairākuma lielums ir divas atsevišķas prasības:

• kvorums nosaka, vai balsot drīkst vispār;
• balsu vairākums (vienkāršs vai kvalificēts) nosaka, cik balsīm jābūt par, lai lēmums tiktu pieņemts.

Piemēram, var būt kvorums (sanāksmes dalībnieki ir klāt), bet konkrētai jautājumu kategorijai nepieciešams 2/3 balsu, lai pieņemtu lēmumu.

Taktikas: kvoruma graušana un citi kavēšanas paņēmieni

Līdzīgs termins "kvoruma graušana" ir taktika, ko grupas locekļi izmanto, ja zina, ka zaudēs balsojumu. Ja uz sanāksmi neierodas pietiekams skaits locekļu, balsošana nevar notikt, ja nav kvoruma. Tā ir aizkavēšanas taktika, kas līdzinās filibuster. Abas šīs taktikas tiek izmantotas cerībā, ka, ja balsojums tiks novilcināts pietiekami ilgi, tas var vispār nenotikt.

Papildus kvoruma graušanai bieži lieto arī citus procedūrālus paņēmienus: atkārtotus izsaukumus, prasības par punktu izslēgšanu, ilgas debatēs vai prasību par papildus informāciju. Pret šādām taktikām organizācijas var izmantot noteikumus par laika ierobežojumiem, saskaņotām darba kārtībām vai iespēju lemt ar rakstisku piekrišanu ārpus sanāksmes.

Kā nodrošināt kvorumu — praktiski ieteikumi

• Sazināšanās pirms sanāksmes: atgādinājumi pa e-pastu, telefonsarunas vai īsziņas.
• Ģeogrāfiska pieejamība: izvēlēties ērtu laiku un vietu, piedāvāt attālinātu dalību (videokonference), ja statūti to atļauj.
• Pilnvaras (proxy): pieļaut pilnvaroto pārstāvību, ja tas atbilst statūtiem.
• Rakstiskas piekrišanas vai lēmumu pieņemšana bez sanāksmes (ja statūtos paredzēts) — parasti izmanto korporatīvā lēmumu pieņemšana ārpus sēdes.
• Plānojiet svarīgos lēmumus laikā, kad dalībnieku aktivitāte ir vislielākā.

Juridiskie un procedurālie aspekti

Kvoruma prasību neievērošana var novest pie lēmumu atcelšanas, administratīvām sekām vai strīdiem tiesā, īpaši publisku iestāžu gadījumā. Tāpēc ir svarīgi, lai statūti būtu skaidri formulēti un lai vadība un sekretārs rūpīgi ievērotu kvoruma pārbaudes procedūras un pierakstītu protokolos visa norises gaitu.

Atziņas

Kvorums ir būtisks instruments, lai nodrošinātu leģitimitāti un atbildību sanāksmēs. Skaidri noteikumi par kvorumu, procedūrām kvoruma pārbaudei un mehānismi, kas novērš tā mākslīgu bloķēšanu, palīdz organizācijām strādāt efektīvi un novērst procedurālas manipulācijas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kvorums?

J: Kas nosaka kvoruma prasības?

J: Kā organizācija nosaka kvoruma lielumu?

J: Kāda ir priekšsēdētāja atbildība attiecībā uz kvorumu?

J: Ko var apspriest, ja klātesošo skaits nav pietiekams kvoruma nodrošināšanai?

Jautājums: No kurienes nāk vārds "kvorums"?

J: Kādu taktiku daži locekļi izmanto, ja zina, ka zaudēs balsojumu?

Meklēt pēc burta