Reimonds Goslings (1926. gada 15. jūlijs - 2015. gada 18. maijs) bija britu biofiziķis. Viņš bija pazīstams ar rentgenstaru difrakcijas pētījumiem par DNS. Šie pētījumi bija pirmais solis, lai izprastu DNS trīsdimensiju struktūru. Šos pētījumus viņš veica kā doktorants Maurisa Vilkinsa vadītajā pētniecības grupā Londonas Karaliskajā koledžā.
Goslinga pirmais darba vadītājs bija A. R. Stokss no Fizikas departamenta. Līdz 1950. gadam Goslinga difrakcijas fotogrāfijas Vilkinss tolaik raksturoja kā "daudz labākas nekā Astberija un gandrīz kā monokristālus".
Goslings tika pārcelts pie Rozalindas Franklinas, kad viņa 1951. gadā pievienojās Vilkinsa grupai. Nākamos divus gadus viņi cieši sadarbojās, lai uzlabotu DNS rentgenstaru difrakcijas fotogrāfiju un iegūtu asāku attēlu. Goslinga izveidoja DNS rentgenstaru difrakcijas attēlu, kas pazīstams kā "Foto 51". Šis darbs tieši noveda pie Nobela prēmijas fizioloģijā vaimedicīnā 1963. gadā piešķiršanas Frānsisam Krickam, Džeimsam D. Vatsonam un Morisam Vilkinsam. Goslings kopā ar Franklinu bija viena no trim DNS dubultas spirāles rakstu autoriem, kas 1953. gada aprīlī tika publicēti žurnālā Nature.
Goslings nomira Londonā 88 gadu vecumā 2015. gada 18. maijā.
Foto 51 — kas tas bija un kāpēc tas bija svarīgi
"Foto 51" ir rentgenstaru difrakcijas attēls, kuru iegūst, apstarošanas rezultātā reģistrējot difrakcijas rakstu no DNS šķiedrveida parauga. Šis attēls izcēlās ar skaidru, krustenisku difrakcijas modeli, kurš bija tiešs pierādījums par helikālu struktūru. No fotogrāfijas analīzes varēja nolasīt svarīgas ģeometriskas vērtības — piemēram, bāzu pāru attālumu (aptuveni 3,4 Å) un heliksas atkārtojuma soli (aptuveni 34 Å) — kas palīdzēja uzbūvēt precīzu trīsdimensiju modeli.
Tehniski Goslinga un Franklinas darbs ietvēra parauga sagatavošanas un mitruma kontroles uzlabošanu, labāku paraugu orientāciju (lai iegūtu asākus "fiber diffraction" rakstus) un fotogrāfiskās metodes, kas palielināja signāla kvalitāti. Tieši šādu praktisku uzlabojumu dēļ attēls bija pietiekami skaidrs, lai to varētu izmantot strukturālā modeļa izstrādei.
Ieguldījums, atzinība un diskusijas
Goslinga un Franklinas ieguldījums bija būtisks DNS dubultspirāles atklāšanai. Tomēr publiskajā atmiņā parasti visplašāk tiek minēti Kriks, Vatsons un Vilkinss, kuriem tika piešķirta Nobela prēmija 1963. gadā. Attiecībā uz godu sadali ir bijušas plašas diskusijas: daļa zinātnes vēsturnieku ir uzsvēruši Rozalindas Franklinas un viņas asistenta — t. sk. Goslinga — kritisko lomu datu iegūšanā un interpretācijā. Franklinas priekšlaicīgā nāve (1958) arī iespaidoja atzinības sadali, jo Nobela prēmija netiek piešķirta pēc nāves.
Mantojums
Reimonda Goslinga darbs demonstrē, cik svarīga ir tehnikas precizitāte un rūpīga paraugu sagatavošana eksperimentālajā zinātnē. Foto 51 un ar to saistītie rentgenstaru difrakcijas dati palikuši kā viens no klasiķiem molekulārās bioloģijas vēsturē — piemērs tam, kā rūpīgs eksperimentāls darbs var dot konkrētus pavedienus fundamentālu bioloģijas problēmu risināšanā.
Lai gan Goslinga vārds nereti paliek mazāk pieminēts nekā citu atklājumu varoņu, viņa ieguldījums joprojām tiek atzīts starp speciālistiem un vēsturniekiem kā būtiska sastāvdaļa DNS trīsdimensiju struktūras noskaidrošanā.
