Reed Smoot
Rīds Smoots (Reed Smoot, 1862. gada 10. janvāris - 1941. gada 9. februāris) bija republikāņu senators no 1903. līdz 1933. gadam. Viņš bija arī Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīca) vadītājs un uzņēmējs.
Kā senators viņš ir pazīstams ar 1930. gada Smoot-Hawley tarifu likumu.
Smoots bija nozīmīgs LDS Baznīcas vadītājs. 1900. gadā viņš tika izvēlēts par apustuli Divpadsmit apustuļu kvorumā. Smoota loma LDS Baznīcā izraisīja strīdus ASV Senātā. Izskanēja arī baumas par poligāmiju un slepenu zvērestu pret Amerikas Savienotajām Valstīm Rīda Smoota nopratināšanā Senāta komiteja apšaubīja Smoota autoritāti. Komiteja ierosināja Smoota atstādināšanu, taču Senāts nobalsoja par Smoota atstādināšanu. Viņš zaudēja balsojumā par amatu 1932. gadā. Smoots atgriezās Jūtā 1933. gadā. Smoots pārtrauca darboties politikā un uzņēmējdarbībā, bet laiku veltīja darbam baznīcā. Savas nāves brīdī viņš bija trešais pēc kārtas LDS Baznīcas vadībā.
Agrīnā dzīve, ģimene un reliģiskā darbība
Smoots dzimis 1862. gadā Soltleiksitijā, Jūtas teritorijā. Viņš bija mormoņu pioniera no Kentuki un Aiovas Abrahama O. Smoota dēls, kurš bija pilsētas mērs no 1856. līdz 1862. gadam. Viņa māte bija Anne Kristina Morisone Smoota, pirms laulībām pazīstama arī kā Anne Kirstine Mauritzen. Anne Kristina Morisone Smoota bija Smoota tēva piektā sieva no sešām daudzlaulības laulībām un 27 bērniem, no kuriem trīs Abraham O. Smoots adoptēja. Ģimene pārcēlās uz Provo, Jūtas štatā, kad Brighams Jangs (Brigham Young) aicināja tēvu vadīt tur esošo mietu. Smoots mācījās Jūtas Universitātē (tolaik reliģiskajā skolā) un 1879. gadā pabeidza Brigama Janga akadēmiju (tagadējā Brigama Janga Universitāte) Provo. Pēc skolas Smoots strādāja par mormoņu misionāru Anglijā. Pēc atgriešanās Jūtā 1884. gada 17. septembrī Smoots apprecējās ar Alfu M. Eldredžu no Soltleiksitijas. Viņiem kopā bija seši bērni. Pēc tam Smoots kļuva par veiksmīgu uzņēmēju Soltleiksitijas apgabalā. 1895. gadā viņš aktīvi iesaistījās LDS Baznīcas pārvaldē un ieguva lielāku autoritāti. 1900. gada 8. aprīlī Smoots tika ievēlēts par LDS Baznīcas apustuli un Baznīcas Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli.
Amerikas Savienoto Valstu Senāts
Pēc tam, kad 1900. gadā kļuva par apustuli, Smoots saņēma atļauju no LDS Baznīcas prezidenta Džozefa F. Smita kandidēt 1902. gadā. Viņš bija iestājies Republikāņu partijā.
1903. gada 20. janvārī Jūtas štata likumdevēji ievēlēja Smootu ASV Senātā kā republikāņu senatoru, kas pārstāvēja štatu. Smootu Amerikas Savienoto Valstu Senātā iecēla Jūtas vecākais ASV senators, republikānis Tomass Kērnss (Thomas Kearns), katolis, kurš tika ievēlēts 1901. gadā. Kērnss, nozīmīgs kalnrūpniecības līderis, laikrakstu īpašnieks, baņķieris un dzelzceļa īpašnieks, 1900. gadā sacentās ar Smootu par ievēlēšanu Senātā. Kērnss tika ievēlēts. Divus gadus vēlāk Smoots kandidēja vēlreiz un uzvarēja.
Politiskā karjera
1908. gadā Smoots tika ievēlēts atkārtoti un turpināja tikt ievēlēts atkal un atkal līdz pat 1932. gadam. Senātā viņš strādāja līdz 1933. gada martam. Konstitūcijas grozījums noteica, ka pēc 1913. gada ASV senatorus ievēlēs tauta. Smoots zaudēja 1932. gada vēlēšanās, gadā, kad demokrāts Franklins D. Rūzvelts uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
1916. gadā Viljams Kents Pārstāvju palātā bija galvenais likuma par Nacionālā parka dienesta izveidi atbalstītājs. Smoots bija likuma sponsors Senātā. Pārstāvju palātā likums tika pieņemts 1916. gada 1. jūlijā. Senāts likumu pieņēma 5. augustā. ASV prezidents Vudro Vilsons likumu parakstīja 1916. gada 25. augustā. Nacionālo parku dienests tika iekļauts Iekšlietu ministrijas Iekšlietu departamenta sastāvā.
No 1923. līdz 1933. gadam Smoots bija Senāta Finanšu komitejas priekšsēdētājs un strādāja Senāta Apropriāciju komitejā. Viņš strādāja valsts Republikāņu partijā un no 1908. līdz 1924. gadam ik pēc četriem gadiem bija Republikāņu nacionālās konvencijas delegāts. Viņš bija 1928. gada republikāņu nacionālās konvencijas Rezolūciju komitejas priekšsēdētājs un Republikāņu senatoru kampaņas komitejas priekšsēdētājs.
Smoots 1930. gadā bija viens no Smoota-Hawley tarifu likuma līdzautoriem. Šis likums palielināja ASV importa tarifus vairāk nekā 20 000 preču līdz augstākiem nekā jebkad agrāk. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka tas vēl vairāk padziļināja Lielo depresiju. ASV prezidents Herberts Hūvers parakstīja šo likumu, un 1930. gada 17. jūnijā tas stājās spēkā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Rīds Smoots?
A: Rīds Smoots bija republikāņu senators, kurš bija republikāņu senators no 1903. līdz 1933. gadam, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīca) vadītājs un uzņēmējs.
J: Ar ko Smoots ir vislabāk pazīstams senatora amatā?
A: Smoots ir pazīstams ar 1930. gada Smoot-Hawley tarifu likumu.
J: Kāda loma Smootam bija LDS Baznīcā?
A: Smoots bija nozīmīgs LDS Baznīcas līderis, un 1900. gadā tika izvēlēts par apustuli Divpadsmit apustuļu kvorumā.
J: Kāpēc Rīda Smoota autoritāte tika apšaubīta Rīda Smoota nopratināšanā?
A: Rīda Smoota autoritāte tika apšaubīta Rīda Smoota nopratināšanā, jo bija baumas par poligāmiju un slepenu zvērestu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī par viņa lomu LDS Baznīcā.
J: Kāds bija rezultāts tam, ka Senāta komiteja apšaubīja Smoota autoritāti?
A: Komiteja ierosināja Smoota atcelšanu, bet Senāts nobalsoja par viņa atstādināšanu.
J: Vai pēc zaudētā balsojuma 1932. gadā Smoots vēl kādreiz ieņēma amatu?
A: Nē, Smoots pēc zaudētā balsojuma 1932. gadā vairs neieņēma amatu. Viņš atgriezās Jūtā un pavadīja laiku, strādājot LDS Baznīcā.
J: Kāds bija Smoota amats LDS Baznīcā viņa nāves brīdī?
A: Savas nāves brīdī Smoots bija trešais rindā uz LDS Baznīcas vadītāja amatu.
