Rīds Smoots (Reed Smoot, 1862. gada 10. janvāris — 1941. gada 9. februāris) bija ASV republikāņu politiķis, kura karjera aptvēra gan valsts pārvaldi, gan reliģisko vadību. Viņš pārstāvēja Jūtas štatu kā senators no 1903. līdz 1933. gadam. Paralēli darbam politikā Smoots bija arī nozīmīgs Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus Baznīcas (LDS Baznīcas) vadītājs — 1900. gadā ievēlēts par apustuli Divpadsmit apustuļu kvorumā — un bija iesaistīts uzņēmējdarbībā un finanšu lietās.

Politiska karjera un loma Senātā

Smoots stājās Senātā 1903. gadā un bija aktīvs likumdevējs vairāk nekā trīsdesmit gadus. Viņš ieņēma vairākus svarīgus amata postenjus, tostarp 1929.–1933. gadā bija Senāta Finanšu komitejas priekšsēdētāja (chairman) vietnieks un vēlāk arī ietekmīgs komitejas loceklis. Kā senators viņš kļuva īpaši pazīstams kā vienas no 20. un 30. gadsimta nozīmīgākajām tirdzniecības likumdošanas iniciatīvām — 1930. gada Smoot‑Hawley tarifu likuma — līdzautors.

Smoot–Hawley tarifu likums

1930. gadā Smoots bija viens no galvenajiem kongresa iniciatoriem likumam, kas pazīstams kā Smoot‑Hawley Tariff Act. Šis likums ieviesa plašu importa tarifu paaugstinājumu, mērķējot aizsargāt ASV rūpniecību un lauksaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Taču likuma sekas bija pretrunīgas: daudzām valstīm atbildot ar pretpasākumiem un muitas tarifu paaugstinājumiem, Smoot‑Hawley bieži tiek minēts kā viens no faktoriem, kas saasināja Pasaules ekonomisko depresiju un samazināja starptautisko tirdzniecību.

Senāta izmeklēšana un strīdi par reliģisko lomu

Smoota kā augsta ranga LDS apustuļa amats izraisīja plašas diskusijas un izmeklēšanu ASV Senātā. No 1904. līdz 1907. gadam Senāta komiteja izmeklēja jautājumu par to, vai Smoota reliģiskā saistība, iespējamas saites ar poligāmijas pagātni un baznīcas locekļu zvēresti apdraudētu viņa pienākumu pildīšanu kā senators. Izmeklēšana bija ilga un plaša, ar liecībām un liecinieku nopratinājumiem par baznīcas struktūru, praksi un vēsturi.

Pēc ilgstošas izmeklēšanas Komiteja izteica bažas un apsvēra ierosinājumus par Smoota atstādināšanu, taču pilns Senāts beigās nobalsoja par to, ka Smoots drīkst turpināt pildīt savus senatora pienākumus. Šīs debates uzkrāva uzmanību gan reliģiskajā, gan politiskajā sabiedrībā un palika nozīmīgas diskusijās par reliģijas un valsts attiecībām ASV.

Saeimas rezultāts un politiskā beigas

Rīds Smoots bija Senātā piecas pilnas kadences un vienu daļēju, tomēr 1932. gada vēlēšanās, kad politiskā klimata maiņa pēc Lielās depresijas un administratīvie izaicinājumi ietekmēja republikāņu pozīcijas, viņš zaudēja vietu Senātā. Pēc zaudējuma 1932. gadā viņš 1933. gadā atgriezās Jūtā, pārtrauca aktīvu politisko darbību un pievērsās pilnībā baznīcas un personīgajiem pienākumiem.

Darbs baznīcā un vēlākie gadi

Kā ilggadējs apustulis Divpadsmit apustuļu kvorumā Smoots daudz laika veltīja LDS Baznīcas darbam pēc politiskās karjeras beigām. Viņš palika augstā amatā baznīcas hierarhijā un pievienoja savam mantojumam gan reliģisku, gan politisku ietekmi. Miris 1941. gada 9. februārī, Smoots atstāja sarežģītu, bet būtisku mantojumu — gan kā politiķis, kas ietekmēja tirdzniecības politiku ASV, gan kā reliģiska līdere ar nozīmīgu lomu LDS Baznīcas attīstībā 20. gadsimta sākumā.

Nākotnes interpretācijas

Rīda Smoota karjera joprojām tiek analizēta vēsturnieku un ekonomistu vidū: viņa sadarbība pie Smoot‑Hawley likuma tiek kritiski vērtēta ekonomikas vēsturē, turpretī viņa nolēlums un ilgmūžība baznīcas vadībā tiek atzīta kā nozīmīgs LDS institūciju attīstībā. Smoots ir piemērs tam, kā reliģiska līdera un valsts politiķa loma var savstarpēji ietekmēt gan publisko uztveri, gan politisko praksi.