Realgar (As4S4) — arsēna sulfīda minerāls: īpašības un izmantošana

Realgars ir minerāls. Tā ķīmiskā formula ir As₄ S₄ . Tas ir mīksts (Mosa cietība 1,5 līdz 2) sarkans minerāls. Tā ir arsēna rūda. Gaismas iedarbībā tas pārvēršas dzeltenā pulverī. Šo dzelteno pulveri sauc par pararealgaru. Tas kūst 320 °C temperatūrā un deg ar zilu liesmu, izdalot arsēna un sēra dūmus. To izmantoja baltas krāsas iegūšanai uguņošanas ierīcēs, pirms sāka izmantot pulverveida metālus. To joprojām izmanto dažās petardēs. To izmantoja kā sarkanu pigmentu un tirdzniecības preci. Ķīnā to lieto kā zāles. Tā pielietojums ir līdzīgs orpimentam, kas ir līdzīgs minerāls.

Īpašības

Realgars parasti ir spilgti oranži–sarkans līdz tumši sarkans, ar sveķainu vai perlamutra spīdumu. Tas kristalizējas monocliniskā sistēmā (šķietams prizmatiskā vai masīvā agregācijā), bet bieži sastopams arī kā blīvi granulāras vai pulverveida masas. Reālgara cietība ir zema (ap 1,5–2 pēc Moza skalas), blīvums aptuveni 3,5 g/cm³. Tam ir vāja šķēluma pakāpe un slikta plēksnītība.

Fotokemiskā transformācija — pararealgars

Uzglabājot vai pakļaujot gaismām, realgars lēnām pārvēršas dzeltenā, smalkā pulverī, ko sauc par pararealgaru. Tas ir fotokarakterisks process: gaisma izsauc strukturālu pārkārtošanos molekulārajā režģī, radot atšķirīgu (bieži amorfu vai mikrokristālisku) materiālu ar dzeltenu krāsu. Pararealgars ir trauslāks, pulverveidīgs un neuzrāda vēlamos vizuālos un optiskos raksturlielumus — tas sabojā muzeju un kolekciju eksponātus, ja nav pareizi aizsargāts no gaismas.

Veidošanās un atrodas kopā ar

Realgars veidojas galvenokārt zemtemperatūras hidroterminēs sadalījuma zonās, skābekļa nabadzīgā vidē, karsto avotu nogulumos un sulfosāļos. Tas bieži sastopams kopā ar citām svina- un arsēna minerālu nogulumām un bieži asociējas ar:

• orpimentu (arsēna sulfīds As₂S₃)
• stibnītu (antimonīts), kalcītu, barītu, kvarcu, markazītu un citiem sulfu minerāliem

Vēsturiskas un ievērojamas atradnes: Ķīna, Itālija (Sardīnija), Rumānija, Turcija, ASV (Nevada u.c.), Peru un Čehija.

Lietošana un vēsture

Realgars tika plaši izmantots vēsturē:

• kā sarkans pigmentu mākslā un tērpu krāsošanā;
• aluģojis kā sastāvdaļa ugunsparaugos un agrīnajos uguņošanas maisījumos — kā minēts, to izmantoja baltas liesmas radīšanai uguņošanas ierīcēs pirms pulverveida metālu izmantošanas;
• kā tirdzniecības prece un lokāla rūdas ieguves avots arsenikam;
• tradicināla medicīnā — Ķīnā realgars bija un joprojām tiek izmantots dažos tradicionālās medicīnas preparātos (taču tas ir toksisks un šādas lietošanas drošums ir apstrīdams).

Mūsdienās realgara praktiskais pielietojums ir ierobežots galvenokārt tā toksicitātes dēļ; to aizstāja drošākas ķīmiskas vielas un materiāli. Tomēr minerālu saglabā kā kolekcionāru eksponātu, vēsturisku pigmentu avotu un pētījumiem par fotokrāsu izmaiņām.

Identifikācija un drošība

Realgara noteikšanai var izmantot šādus raksturlielumus:

• krāsa: spilgti oranža–sarkana;
• streak (parauga svītra uz porcelāna): parasti oranži–sarkanīga;
• Mosa cietība: 1,5–2 (Mosa cietība);
• lustrs: sveķains vai perlamutra līdz matēts;
• blīvums ap 3,5 g/cm³;
• fotonejutīgums — pakļauta gaismai, ātri pārvēršas par dzelteno pararealgaru.

Svarīgi drošības brīdinājumi: realgars satur arsēnu un ir toksisks. Darbojoties ar minerālu, jāizvairās no tieša kontakta ar ādu, nedrīkst iekļūt vai ieelpot putekļus vai dūmus (piem., degšanas gadījumā izdalās toksiskas arsēna un sēra skābes tvaiki). Lietot gumijas cimdus, masku un labs vējstiklojums laboratorijas apstākļos; izlietot materiālu kā bīstamo atkritumu, ja nepieciešams izmest.

Konservācija un muzejpedagoģija

Realgars ir īpaši jutīgs pret gaismu: muzejos un privātkolekcijās to glabā tumšā, sausā vidē, zem aizsargstikla vai tumšas ietērpa, lai novērstu pārvēršanos par pararealgaru. Fotodokumentācijai ieteicams izmantot minimālu, kontrolētu apgaismojumu un aizsargājošus filtrus. Pararealgar izskats norāda uz ķīmiskām pārmaiņām, kuras bieži ir neatgriezeniskas — tāpēc agrīna aizsardzība pret gaismu ir būtiska.

Kopsavilkums

Realgars (As₄S₄) ir spilgts, vēsturiski nozīmīgs arsēna sulfīda minerāls ar raksturīgu sarkani-oranžu krāsu un zemu cietību. Tas ir fotonejutīgs — pārvēršas par dzelteno pararealgaru — un toksisks, kas ierobežo tā mūsdienu lietojumu. Tas joprojām piesaista interesi gan kolekcionāru, gan dažādu zinātnes nozaru pētnieku vidū, taču prasa īpašu uzmanību drošības un konservācijas ziņā.

Meklēt pēc burta