Čīles reģioni — administratīvā struktūra: 15 reģioni, 54 provinces

Čīles administratīvā struktūra — 15 reģioni, 54 provinces: reģionu vadība, gubernatori, reģionālās valdes un komūnu sadalījums. Uzzini vairāk.

Čīle ir teritoriāli un administratīvi sadalīta reģionos — pirmā līmeņa administratīvajā iedalījumā. Mūsdienās valstī ir 16 reģioni (reģionos) (spāņu valodā — regiones, vienskaitlī región). Reģioni nosaka plašas attīstības prioritātes, koordinē valsts politikas reģionālā līmenī un saņem valsts budžeta līdzekļus reģionālajiem projektiem. Nozīmīga reforma 2017.–2021. gados mainīja reģionu pārvaldības modeli: līdz tam reģionus vadīja prezidenta iecelts intendente, bet kopš tiešajām vēlēšanām 2021. gadā reģionu vadītāju funkcijas ieguva tieši ievēlēti gobernadores regionales (reģionālie gubernatori), kuri vada reģiona izpildvaru un īsteno reģionālās attīstības politiku. Tajā pašā reformā tika izveidota prezidenta ievēlēta amatpersona — delegado presidencial regional — kuras uzdevums ir pārstāvēt centrālo valdību reģionā un koordinēt valsts iestāžu darbību tajā.

Otrā un trešā līmeņa iedalījums

Reģioni ir sadalīti provincēs — otrajā līmeņa administratīvajā iedalījumā. Kopumā ir 54 provinces. Provinču loma galvenokārt ir administratīva un koordinējoša, īpaši valsts pakalpojumu sniegšanā teritorijā. Arī šo līmeni skāra pārvaldības reforma: tradicionāli provinces vadīja prezidenta iecelti gobernadores provinciales, taču jaunā sistēma paredz prezidenta pārstāvju — delegados presidenciales provinciales — kuri koordinē valsts politiku un publiskos pakalpojumus provincēs.

Provincēs tālāk tiek dalītas komūnās jeb comunas — trešajā un zemākajā administratīvajā līmenī. Vietējās pārvaldes pamatvienība ir municipalidad (pašvaldība), ko vada alcalde (mērs) un padome (concejo municipal), kuri tiek ievēlēti tiešā balsojumā. Šajās vienībās tiek nodrošināti ikdienas pakalpojumi — izglītība, sociālā aprūpe, vietējā infrastruktūra, zemes izmantošanas plānošana utt. Kopējais komūnu skaits Čīlē ir ap 346, taču skaits var mainīties administratīvu izmaiņu rezultātā.

Institūciju funkcijas un vēlēšanas

• Gobernadores regionales — tieši ievēlēti reģionālās izpildvaras vadītāji, atbild par reģionālo attīstību, budžetu un plānošanu. Vēlēšanas notiek tiešā balsojumā, termiņi un atkārtotas vēlēšanas reglamentē likumos.
• Consejo Regional (reģionālā padome) — demokrātiski ievēlēta koleģiāla institūcija, kas apstiprina reģiona budžetu, attīstības programmas un uzrauga izpildi.
• Delegados presidenciales (regionālie un provinciālie) — prezidenta iecelti pārstāvji, kuri koordinē valsts pārvaldes iestāžu darbu un nodrošina centrālās valdības politikas īstenošanu reģionos un provincēs.
• Municipalidades (pašvaldības) — atbild par vietējiem pakalpojumiem; tās vada alcalde un padome, kuri tiek ievēlēti katru četru gadu periodu.

Praktiskas piezīmes

Administratīvā struktūra Čīlē ir dinamiska — reģionu un citu vienību robežas, kā arī pārvaldības mehānismi laika gaitā var mainīties atkarībā no likumu reformām un teritoriālajām pārkārtošanām. Piemēram, reģions Ñuble tika izveidots 2018. gadā, padarot valsti par 16 reģionu kopumu. Bieži minētie reģioni ir Región Metropolitana de Santiago (visblīvāk apdzīvotais) un Magallanes y de la Antártica Chilena (lielākais pēc platības).

Ja nepieciešams, varu pievienot detalizētu sarakstu ar visiem reģioniem, to galvaspilsētām, provincēm un komūnām vai izskaidrot konkrētu pārvaldības institūciju pilnvaras sīkāk.

Meklēt pēc burta