Koordinātas: 44°35′47″N 12°16′49″E / 44.59639°N 12.28028°E / 44.59639; 12.28028
Reno (latīņu: Rhenus) ir upe Itālijas ziemeļaustrumos, kas sākas ziemeļu Apenīnu kalnu grēdā Toskānā, bet galvenokārt plūst caur Emīlijas-Romanjas reģionu. Tā ir viena no garākajām upēm Itālijā.
Izcelsme un maršruts
Reno iztek no Apenīnu kalnu grēdas, kas atdala Toskānu un Emīliju, un tālāk virzās ziemeļaustrumu virzienā cauri kalnu ielejām un pēc tam pa Platajos (Po līdzenumu). Upes augštecē plūsma ir strauja un svārstīga, savukārt zemākajos posmos Reno kļūst lēzenāka, pārveidojusies par kanālu un meliorācijas sistēmas daļu, kas šķērso lauksaimniecības zemes.
Garums, baseins un hidrologija
Garums: Reno ir aptuveni 200–220 km garš (tas tiek uzskatīts par vienu no garākajām Itālijas upēm). Ūdenssaimniecisks baseins aptver plašas teritorijas Apennīnos un Padānijas līdzenumā. Upes ūdens daudzums ir sezonāli mainīgs — pavasarī un rudens mēnešos parasti ir lielāks, bet vasaras laikā plūsma var samazināties.
Pietekas un upju tīkls
Reno vāc ūdeņus no daudzām mazākām pietekām, kas nāk no Apennīnu nogāzēm un līdzenumu strautiem. Šīs pietekas kopā veido sarežģītu tīklojumu, kas ietekmē upes režīmu un plūdu risku līdzenuma posmos.
Cilvēka ietekme un izmantošana
Vēsturiski Reno ir bijis būtisks vietējas nozīmes resurss — to izmanto lauksaimniecībā (apūdeņošanai), meliorācijai, kā arī reģionālajām ūdensvadam un dažkārt hidroenerģijai augštecē. Lai mazinātu plūdu radītus zaudējumus un regulētu plūsmu, upes gultne daudzviet kanalizēta un nostiprināta ar krastu aizsardzības būvēm.
Ekoloģija un tūrisms
Upes zemākie posmi un ar to saistītie mitrāji ir svarīgi putnu un ūdensdzīvnieku biotopi. Vietām pie Reno iespējamas dabas takas, makšķerēšana un laivošana augštecē, kur kanjoni un ielejas piedāvā ainaviskas vietas pārgājieniem un brīvā laika pavadīšanai.
Vēsturisks un kultūras konteksts
Latīņu nosaukums Rhenus liecina par upes ilgstošo klātbūtni reģiona vēsturē. Reno reģionā ir bijušas būtiskas ūdenssaimniecības un lauksaimniecības pārmaiņas, kurās vietējās kopienas un valsts institūcijas ir izmantojušas tehniskus risinājumus, lai regulētu plūsmas un aizsargātu apdzīvotās vietas.
Kopumā Reno ir reģionāli nozīmīga upe ar mainīgu hidrologiju, kas savieno Apenīnu ūdeņus ar Padānijas līdzenumu un nodrošina gan dabiskus dzīvesvietu fragmentus, gan cilvēka veidotus ūdenssaimniecības risinājumus.
