Mākslas vingrošana
Ritmiskā vingrošana (saīsinājums: RG) ir vingrošanas veids. Ritmiskās vingrošanas vingrotāji individuālos vai grupu vingrinājumus veic uz grīdas ar vingrošanas rīkiem mūzikas pavadījumā. Ģimnāzisti manipulē ar vienu vai diviem rīkiem: virvi, apli, bumbu, nūjām un lenti. Ritmiskā vingrošana ir sporta veids, kurā apvienoti vingrošanas, dejas un manipulāciju ar rīkiem elementi. Uzvarētājs ir dalībnieks, kurš iegūst visvairāk tiesnešu noteiktu punktu par lēcieniem, balansiem, piruetēm, lokanību, vingrinājumiem, rīkošanos ar rīkiem, izpildījumu un māksliniecisko efektu.
Ritmiskā vingrošana attīstījās no citiem sporta veidiem. To ietekmēja grupu vingrošana, klasiskais balets, vācu darbs ar rīkiem un zviedru brīvās vingrošanas metode.
Starptautiskie konkursi tiek sadalīti starp junioriem (jaunākiem par sešpadsmit gadiem pēc dzimšanas gada) un senioriem (sešpadsmit gadus sasniegušām un vecākām sievietēm pēc dzimšanas gada). Sporta lielākie notikumi šajā sporta veidā ir olimpiskās spēles, pasaules čempionāti un pasaules kausi.
Ritmisko vingrošanu FIG oficiāli atzina 1963. gadā. Pirmo reizi ritmiskā vingrošana tika iekļauta olimpiskajās spēlēs 1984. gadā Losandželosā. Tajā gadā Kanādas vingrotāja Lori Fung uzvarēja individuālajās sacensībās. 1996. gadā Olimpiskajām spēlēm tika pievienotas ritmiskās vingrošanas grupu sacensības.
Dominika Červenkova (Čehija) 2005. gada Pasaules spēlēs, izpildot vingrojumu ar lenti.
Virve
Virves garums ir atkarīgs no tā, cik augsts ir vingrotājs, kas to izmanto. Viņi šūpojas pa virvi, met un ķer virvi, izpilda figūras astoņcīņas un daudz ko citu. Viņi arī lēkā un lec caur virvi, kamēr tur to rokās.
Riņķīši
Aplis ir izgatavots no koka. Ģimnāzisti to met un ķer, griežas, šūpojas un ripo dažādos veidos.
Bumba
Ritmiskajā vingrošanā izmantotās bumbas ir izgatavotas no gumijas vai mīkstas plastmasas. Ģimnāzisti met bumbiņas un ķer tās, atlēca un ripina, balansē ar bumbu uz rokas, kā arī veic viļņus un riņķus.
Klubi
Vēl viens ritmiskās vingrošanas inventārs, ko izmanto ritmiskie vingrotāji, ir nūjas. Ķegļi izskatās līdzīgi boulinga ķegļiem vai pudelēm. Tās ir izgatavotas no koka vai plastmasas. Ģimnāzisti izmanto nūjas, lai veiktu apļus, metienus, šūpoles un pieskārienus.
Grupa
Grupas darba režīms ir nedaudz atšķirīgs. Tas nav aprīkojums, tā vienkārši ir cita veida rutīna. Grupu sacensībās piecas ritmiskās vingrošanas vingrotājas kopā izpildīs vingrojumu. Ģimnāzistēm ir jāsadarbojas, lai vingrinājums izdotos. Grupu vingrojumos vingrotājas apmainīsies ar jebkuru aprīkojumu, ko viņas izmanto viena ar otru.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ritmiskā vingrošana?
A: Ritmiskā vingrošana ir vingrošanas veids, kurā apvienoti vingrošanas, dejas un manipulāciju ar rīkiem elementi.
J: Ko dara ritmiskās vingrošanas vingrotāji?
A: Ritmiskās vingrošanas vingrotāji individuālos vai grupu vingrinājumos mūzikas pavadībā uzstājas uz grīdas ar vingrošanas rīkiem. Viņi manipulē ar vienu vai diviem rīkiem, piemēram, virvi, apli, bumbu, nūjām un lenti.
J: Kā nosaka uzvarētāju ritmiskās vingrošanas sacensībās?
A: Uzvarētāju nosaka tiesnešu žūrija, pamatojoties uz to, kurš dalībnieks ir ieguvis visvairāk punktu par lēcieniem, balansiem, piruetēm, lokanību, vingrinājumiem, vingrinājumu veikšanu, izpildījumu un māksliniecisko efektu.
J: Kādi sporta veidi ietekmēja ritmiskās vingrošanas attīstību?
A: Ritmiskā vingrošana attīstījās no grupu vingrošanas, klasiskā baleta, vācu darba ar rīkiem un zviedru brīvās vingrošanas metodes.
J: Kādās vecuma grupās notiek sacensības ritmiskajā vingrošanā?
A: Starptautiskās sacensības ir sadalītas starp junioriem (līdz sešpadsmit gadu vecumam pēc dzimšanas gada) un senioriem (sešpadsmit gadus sasniegušām un vecākām sievietēm pēc dzimšanas gada).
J: Kādas ir lielākās sacensības ritmiskajā vingrošanā?
A: Lielākie notikumi mākslas vingrošanā ir olimpiskās spēles, pasaules čempionāti un pasaules kausi.
J: Kad FIG oficiāli atzina ritmisko vingrošanu un kad tā pirmo reizi parādījās olimpiskajās spēlēs?
A: FIG oficiāli atzina ritmisko vingrošanu 1963. gadā. Pirmo reizi ritmiskā vingrošana olimpiskajās spēlēs parādījās 1984. gadā Losandželosā, un pirmā uzvarētāja individuālajās sacensībās bija Kanādas vingrotāja Lori Fung. 1996. gadā Olimpiskajām spēlēm tika pievienotas ritmiskās vingrošanas grupu sacensības.
