Saint Walburga
Svētā Valpurga jeb Valburga (senangļu: Wealdburg; ap 710. gadu - 777. vai 779. gada 25. februāris), rakstīta arī Valderburg vai Guibor, bija angļu misionāre Franku impērijā. Viņu par svēto kanonizēja (pasludināja par svēto) pāvests Adrians II ap 870. gada 1. maijā.
Valpurgas svētki ir 25. februārī. Viņas kanonizācijas diena, 1. maijs, tika svinēta arī viduslaiku laikā. Īpaši 11. gadsimtā Ķelnes arhibīskapa Anno II laikā. Valpurģu nakts ir Maija dienas priekšvakarā, ko folklorā Eiropā svin ar dejām.
Statuja Contern baznīcā
Dzīve
Kopā ar saviem brāļiem, svēto Villibaldu un svēto Vinibaldu, viņa devās uz Franciju (tagadējā Virtemberga un Frankonija), lai palīdzētu savam tēvocim, svētajam Bonifācijam, evaņģelizēt vāciešus. Viņu izglītoja mūķenes no Vinbornas abatijas Dorsetas štatā, kur viņa pavadīja divdesmit sešus gadus. Pateicoties stingrajai izglītībai, viņa vēlāk spēja uzrakstīt svētā Vinibalda biogrāfiju un aprakstu latīņu valodā par svētā Villibala ceļojumiem Palestīnā. Viņa bieži tiek uzskatīta par pirmo Anglijas un Vācijas rakstnieci.
Viņa kļuva par mūķeni un dzīvoja Heidenheimas am Hahnenkamm dubultkungu klosterī netālu no Eihštates, ko dibināja viņas brālis Villibalds. Pēc viņa nāves 751. gadā viņa kļuva par abatisti. Valburga nomira 777. vai 779. gada 25. februārī un tika apglabāta Heidenheimā. gadsimta 870. gados viņas mirstīgās atliekas pārveda uz Eihštati.
Eihštatē viņas kaulus ielika akmeņainā bedrē sienā. No kauliem sāka izdalīties brīnumaini ārstnieciska eļļa. Tas lika cilvēkiem nākt pie viņas svētvietas.
Agrākais Valpurgas attēls ir no 11. gadsimta sākuma. Tas ir no Ķelnē tapušā Hitdas kodeksa. Tajā viņa attēlota, turot rokās stilizētus labības stiebrus. Graudus var uzskatīt par piemēru tam, kā kristīgā svētā (Valpurga) pārņēma kādu senāku pagānisku jēdzienu, šajā gadījumā - Graudu māti.
Valpurga ir Eihštates, Antverpenes, Oudenaardes, Vērnes, Groningenas, Zutfenas un citu zemo zemju pilsētu patronese.
1641. gadā uzceltā Sint-Walburgakerk bija Briges jezuītu baznīca.
