Johans Adams Veišaupts (1748–1830) — vācu filozofs un Iluminātu dibinātājs
Johans Adams Veišaupts — vācu apgaismības filozofs, brīvmūrnieks un Iluminātu dibinātājs; intriģējoša vēsture par idejām, slepenību un ietekmi uz moderno politiku.
Johans Adams Veišaupts (Johann Adam Weishaupt, 1748. gada 6. februārī — 1830. gada 18. novembrī) bija vācu filozofs, kuru ietekmēja apgaismības laikmeta idejas. Viņa dzīves laikā viņu ietekmēja arī liberālisma idejas. Viņš bija brīvmūrnieks, viņam patika deisma un republikānisma idejas. Viņš arī izveidoja īslaicīgu slepenu biedrību "Ilumināti".
Veishaupts studēja vēsturi, jurisprudenci, politoloģiju un filozofiju Ingolštatē. 1768. gadā viņš ieguva doktora grādu filozofijā. 1772. gadā viņš kļuva par tiesību profesoru ar specializāciju baznīcas tiesībās.
Iluminātu dibināšana un darbības mērķi
1776. gadā Veishaupts dibināja organizāciju, kas pazīstama kā Ilumināti. Biedrība sākotnēji radās kā mēģinājums īstenot apgaismības ideālus — veicināt racionālu domāšanu, ētisku izglītību un pretoties reliģiskai fanātismam un autoritārismam. Iluminātu struktūra kopā ar saviem slēptajiem rituāliem un pakāpēm bija iedvesmota no brīvmūrniecības — tas ļāva organizācijai piesaistīt gan intelektuāļus, gan dažus sabiedriskus aktīvistus.
Konflikts ar varu un izbeigšana
Biedrības slepenība un tās centieni ietekmēt sabiedrības pārvaldes un reliģijas jautājumus piesaistīja uzmanību un bažas. Bavārijas varas iestādes 1785. gadā izdeva aizliegumu slepenajām biedrībām, tostarp Iluminātiem; sekas bija organizācijas sabrukums un Veishaupta zaudētā profesija. Pēc represijām viņam nācās bēgt un viņš pieprasīja patvērumu citās vācu zemēs.
Vēlā dzīve un mantojums
Pēc izraidīšanas Veishaupts kādu laiku dzīvoja izsūtījumā, galvenokārt Gothā, kur viņš pavadīja atlikušo dzīvi. Viņš saglabāja saziņu ar līdzgaitniekiem, publicēja atmiņas un dokumentus, kas skaidroja organizācijas idejas un darbību. Laika gaitā Ilumināti kļuva par plašu konspirācijas teoriju priekšmetu — iedzīvotāju un vēsturnieku interpretācijas par viņa lomu ir atšķirīgas. Mūsdienu vēsturnieki parasti vērtē Veishauptu kā apgaismības domu pārstāvju, kurš centās īstenot racionālas un sekulāras pārmaiņas, nevis kā globāla sazvērestības centra vadītāju.
Vērtējums un nozīme
Johans Adams Veishaupts ir nozīmīga personība apgaismības laikmeta vēsturē — viņa darbība atspoguļo to laiku spriedzi starp tradicionālo baznīcas un valsts varu un modernajiem ideāliem par brīvību, saprātu un politisku pārmaiņu nepieciešamību. Viņa dzīve ilustrē arī to, cik bīstamas var kļūt slepenas organizācijas reputācijas un cik plašas var būt sekas, ja valsts uzskata šādas grupas par draudu sociālajai kārtībai.
Māja Gotā, kurā Veishaupts dzīvoja no 1786. gada līdz savai nāvei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ādams Veishaupts?
A: Ādams Veišaupts bija vācu filozofs, kuru ietekmēja Apgaismības laikmeta un liberālisma idejas.
J: Kādas idejas patika Veišauptam?
A.: Veišauptam patika deisma, republikānisma un masonisma idejas.
J: Ko mācījās Veišaupts?
A: Veišaupts Ingolštatē studēja vēsturi, jurisprudenci, politoloģiju un filozofiju.
J: Kad Veišaupts ieguva doktora grādu filozofijā?
A: Veišaupts ieguva filozofijas doktora grādu 1768. gadā.
J: Kāda bija Veišaupta specializācija tiesību zinātnē?
A: Veišaupta specializācija tiesību zinātnē bija baznīcas tiesības.
J: Vai Veišaupts nodibināja slepenu biedrību?
A: Jā, Veišaupts nodibināja īslaicīgu slepenu biedrību, ko sauca par iluminātu.
J: Kad Veišaupts nomira?
A: Veišaupts nomira 1830. gada 18. novembrī.
Meklēt