Band (antropoloģija)
Antropoloģijā grupas ir visniecīgākās sabiedrības, kurās parasti ir 5 līdz 80 cilvēku, vairums vai visi no tiem ir tuvi radinieki pēc dzimtas vai laulības. Būtībā grupa ir paplašināta ģimene vai vairākas radniecīgas paplašinātas ģimenes. Mūsdienās autonomas bandas ir gandrīz tikai visattālākajās Jaunās Gvinejas un Amazonijas daļās, taču bija vēl daudzas citas, kas tikai nesen nonāca valsts kontrolē vai tika asimilētas vai iznīcinātas. To vidū ir daudzi vai lielākā daļa Āfrikas pigmeji, Āfrikas dienvidu daļas san mednieki-ievācēji (t. s. bušmeņi), Austrālijas aborigēni, eskimosi (inuīti) un Amerikas pamatiedzīvotāji dažos resursiem nabadzīgos Amerikas reģionos, piemēram, Tierra del Fuego un ziemeļu boreālajos mežos; visas šīs mūsdienu grupas ir vai bija nomadu mednieki-ievācēji, nevis pastāvīgie pārtikas ražotāji. Līdz vismaz pirms 40 000 gadu, iespējams, visi cilvēki dzīvoja bandās, un lielākā daļa no tiem vēl pirms 11 000 gadu dzīvoja bandās.
Bandām nav pastāvīgas vienotas dzīvesvietas, tā vietā zemi izmanto visa grupa kopīgi, nevis tā ir sadalīta starp apakšgrupām vai atsevišķām personām. Nav regulāras ekonomiskās specializācijas, izņemot vecuma un dzimuma dalījumu: visi darbspējīgie indivīdi meklē pārtiku. Nav formālu institūciju, piemēram, likumu, policijas un līgumu, kas risinātu konfliktus gan grupās, gan starp grupām. Organizāciju bieži raksturo kā "egalitāru" tādā nozīmē, ka nepastāv formalizēta sociālā stratifikācija augstākā un zemākā šķirā, nav formalizētas vai mantojamas vadības, kā arī nav formalizētu informācijas un lēmumu pieņemšanas monopolu. Tomēr šo egalitārās definīciju nevajadzētu uztvert kā tādu, kas nozīmē, ka starp grupas locekļiem pastāv vienlīdzība prestižā un lēmumu pieņemšanas procesā. Tā vietā "līderība" būtu jāuzskata par neformālu un iegūstamu, pateicoties tādām īpašībām kā personība, spēks, inteliģence un cīņas prasmes.
Mūsu tuvākie bioloģiskie radinieki - Āfrikas gorillas, šimpanzes un bonobos - arī dzīvo grupās. Domājams, ka tā darīja arī visi cilvēki, līdz pilnveidotās pārtikas ieguves tehnoloģijas ļāva dažiem medniekiem un vācējiem apmetināties pastāvīgās dzīvesvietās dažās resursiem bagātās teritorijās. Banda ir politiskā, ekonomiskā un sociālā organizācija, ko esam mantojuši no miljoniem gadu ilgās evolūcijas vēstures. Mūsu attīstība ārpus tās notika pēdējo dažu desmitu tūkstošu gadu laikā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas antropoloģijā ir grupa?
A: Antropoloģijā grupa ir visniecīgākā sabiedrība, kas sastāv no 5 līdz 80 cilvēkiem, kuri parasti ir tuvi radinieki pēc dzimšanas vai laulības. To var uzskatīt par paplašinātu ģimeni vai vairākām radniecīgām paplašinātām ģimenēm.
J: Kur mūsdienās ir sastopamas autonomas grupas?
A: Autonomās grupas mūsdienās ir sastopamas gandrīz tikai Jaunās Gvinejas un Amazonijas attālākajās daļās.
J: Cik ilgi cilvēki ir dzīvojuši bandās?
A: Cilvēki ir dzīvojuši bandās vismaz 40 000 gadu, līdz nesen, kad uzlabotas tehnoloģijas ļāva daļai mednieku un vācēju apmetināties pastāvīgās dzīvesvietās ar resursiem bagātās teritorijās.
J: Kāda veida ekonomiskā specializācija pastāv bandā?
A.: Grupā nav regulāras ekonomiskās specializācijas, izņemot vecuma un dzimuma dalījumu; visi darbspējīgie indivīdi meklē pārtiku.
J: Vai bandā ir oficiālas institūcijas, piemēram, likumi, policija un līgumi?
A: Nē, bandā nav tādu formālu institūciju kā likumi, policija un līgumi, kas risinātu konfliktus starp biedriem.
J: Vai vadība bandā ir formalizēta vai mantojama?
A: Nē, līderība bandā nav formalizēta vai iedzimta; to iegūst, pateicoties tādām īpašībām kā personība, spēks, inteliģence un cīņas prasmes.
J: Kādi citi dzīvnieki dzīvo bandās, kas ir līdzīgas cilvēku bandām?
A: Mūsu tuvākie bioloģiskie radinieki - gorillas, šimpanzes un bonobos - arī dzīvo cilvēkiem līdzīgās bandās.
