Banda (antropoloģija): neliela egalitāra mednieku-ievācēju grupa
Antropoloģijā grupas (parasti sauktas par bandām vai band-level sociālām vienībām) ir visniecīgākās sabiedrības vienības — parasti 5 līdz 80 cilvēku, no kuriem lielākā daļa vai visi ir tuvi radinieki pēc dzimtas vai laulības. Būtībā tā ir paplašināta ģimene vai vairākas radniecīgas paplašinātas ģimenes, kas kopīgi veic iztikas un sociālās funkcijas. Bandu dalībnieki kopīgi izmanto teritoriju, veic medības un vākšanu un dalās ar pārtiku un citiem resursiem.
Definīcija un izmēri
Bandas parasti ir mazas, mobilas un relativi egalitāras. Tipiskās bandas lielums var svārstīties no dažiem cilvēkiem līdz aptuveni 80, taču biežākās sastāva robežas ir 15–50. Personas saites balstās uz radniecību, laulību un ilgstošām personiskām saiknēm. Bandu robežas nav stingri administratīvas — tās bieži mainās atkarībā no sezonālās pieejamības un sociālo attiecību dinamikas.
Saimniekošana un dzīvesvieta
Bandām nav pastāvīgas vienotas dzīvesvietas: zeme un resursi tiek izmantoti kopīgi, nevis sadalīti pastāvīgās individuālās īpašuma vienībās. Dzīvesvietas ir pārejošas — grupas pārvietojas starp sezonālām nometnēm atbilstoši pārtikas un ūdens pieejamībai. Nav formalizētas ekonomiskās specializācijas, izņemot vecuma un dzimuma sadalījumu; lielākā daļa darbspējīgo meklē pārtiku, piegādā barību un veic ikdienas saimnieciskos darbus.
Sociālā organizācija un līderība
Bandu organizāciju bieži raksturo kā egalitāru to formālās struktūras trūkuma dēļ: nav mantojamas elites, pastāvīgu amatu vai formālu sociālās šķiras sistēmu. Tomēr egalitārisms nenozīmē pilnīgu vienlīdzību prestižā vai ietekmē. Līderība parasti ir neformāla — tā balstās uz personiskām īpašībām, piemēram, pieredzi, harismu, izciliem mednieka vai debašu prasmju rādītājiem, fizisku spēku vai diplomātiju. Lēmumi mēdz tikt pieņemti konsensa vai neformālu sava veida ietekmes ceļā, nevis ar piespiedu kārtu vai birokrātisku rīkojumu.
Vīriešu un sieviešu lomas, laulības un radniecība
Bandās parasti pastāv sadalījums pēc vecuma un dzimuma: vīrieši biežāk iesaistās lielās medībās un drošības jautājumos, sievietes — vākšanā, bērnu aprūpē un mājsaimniecības funkcijās, taču šīs robežas nav absolūtas un var būt elastīgas atkarībā no apkārtnes un kultūras prakses. Laulība bieži tiek izmantota kā saikņu starp bandām instruments — prakse var iekļaut eksogāmiju (izvēli par partneriem ārpus savas tuvas grupas), kas palīdz veidot alianses un samazina iekšējo konfliktu.
Konflikti un to risināšana
Bandās nav formalizētu institūciju, piemēram, likumu, policijas vai līgumu, kas risinātu konfliktus, tāpēc konflikti bieži tiek risināti neformāli — caur mediāciju, pārrunām, kompensācijām, sociālas nosodīšanas vai, nepieciešamības gadījumā, atriebību. Starpbandu attiecībās var rasties gan sadarbība (apmaiņa, laulības saitēs), gan sporādiskas vardarbības epizodes. Tādas stratēģijas kā izraidīšana, reputācijas celšana vai resursu piekļuves ierobežošana darbojas kā sociālie sankciju mehānismi.
Fission–fusion dinamika un sezonālas sakopšanās
Daudzas bandas darbojas pēc fission–fusion principa: laiku pa laikam tās sadalās mazākās vienībās, lai samazinātu resursu spiedienu, un reizēm saplūst lielākos pulkos, piemēram, svarīgās sezonālās medībās vai rituālu un tirdzniecības laikā. Šāda dinamika palīdz elastīgi reaģēt uz vides svārstībām un sociālajām vajadzībām.
Vēsturiskie un etnogrāfiskie piemēri
Mūsdienās autonomas bandas saglabājušās galvenokārt visattālākajās vietās. Starp etnogrāfiskiem piemēriem ir bandas Jaunajā Gvinejā un Amazonijā, daudzi Āfrikas pigmeji, Āfrikas dienvidu daļas mednieki-ievācēji (t. s. bušmeņi), Austrālijas aborigēni, eskimosi (inuīti) un Amerikas pamatiedzīvotāji dažos resursiem nabadzīgos reģionos kā Tierra del Fuego un ziemeļu boreālajos mežos. Vairākas no šīm grupām tradicionāli bija nomadu mednieki-ievācēji, nevis pastāvīgie pārtikas ražotāji.
Evolūcijas perspektīva un salīdzinājums ar primātiem
Līdz vismaz pirms 40 000 gadu, iespējams, visi cilvēki dzīvoja bandās, un lielākā daļa no tiem vēl pirms 11 000 gadu dzīvoja bandās. Banda kā politiskā, ekonomiskā un sociālā organizācija ir daļa no mūsu evolūcijas mantojuma, kas sakņojas dziļi hominīdu pagātnē. Mūsu tuvākie bioloģiskie radinieki — Āfrikas gorillas, šimpanzes un bonobos - arī dzīvo grupās, un daudzas no sociālajām adaptācijām (radniecības saites, altruisms, alianšu veidošana) var tikt saistītas ar dzīvi mazās grupās. Ar laiku, attīstoties pārtikas ieguves tehnoloģijām, daļa cilvēku grupu spēja apmesties pastāvīgākās dzīvesvietās un attīstīt sarežģītākas politiskās institūcijas (ciltis, ķeizaristes, valstis).
No bandas uz sarežģītākām formām
Banda tiek uzskatīta par pamata sociālās organizācijas veidu, no kura evolūcijas ceļā var izveidoties sarežģītākas formācijas — cilts, ķeizarisms un valsts. Pāreja uz pastāvīgu lauksaimniecību un pārtikas pārpalikumu uzkrāšanu ļāva rasties mantiskajai īpašumtiesībai, specializācijai, hierarhijām un formālām institūcijām, kas lielā mērā atšķiras no bandu egalitārās un mobilās dzīvesformas.
Kopumā banda ir elastīga, adaptīva un sociāli saistīta organizācija, kas labi atbilst resursiem mainīgām vidēm un kuras pamatā ir radniecība, dalīšanās un neformāla vadība.
Jautājumi un atbildes
J: Kas antropoloģijā ir grupa?
A: Antropoloģijā grupa ir visniecīgākā sabiedrība, kas sastāv no 5 līdz 80 cilvēkiem, kuri parasti ir tuvi radinieki pēc dzimšanas vai laulības. To var uzskatīt par paplašinātu ģimeni vai vairākām radniecīgām paplašinātām ģimenēm.
J: Kur mūsdienās ir sastopamas autonomas grupas?
A: Autonomās grupas mūsdienās ir sastopamas gandrīz tikai Jaunās Gvinejas un Amazonijas attālākajās daļās.
J: Cik ilgi cilvēki ir dzīvojuši bandās?
A: Cilvēki ir dzīvojuši bandās vismaz 40 000 gadu, līdz nesen, kad uzlabotas tehnoloģijas ļāva daļai mednieku un vācēju apmetināties pastāvīgās dzīvesvietās ar resursiem bagātās teritorijās.
J: Kāda veida ekonomiskā specializācija pastāv bandā?
A.: Grupā nav regulāras ekonomiskās specializācijas, izņemot vecuma un dzimuma dalījumu; visi darbspējīgie indivīdi meklē pārtiku.
J: Vai bandā ir oficiālas institūcijas, piemēram, likumi, policija un līgumi?
A: Nē, bandā nav tādu formālu institūciju kā likumi, policija un līgumi, kas risinātu konfliktus starp biedriem.
J: Vai vadība bandā ir formalizēta vai mantojama?
A: Nē, līderība bandā nav formalizēta vai iedzimta; to iegūst, pateicoties tādām īpašībām kā personība, spēks, inteliģence un cīņas prasmes.
J: Kādi citi dzīvnieki dzīvo bandās, kas ir līdzīgas cilvēku bandām?
A: Mūsu tuvākie bioloģiskie radinieki - gorillas, šimpanzes un bonobos - arī dzīvo cilvēkiem līdzīgās bandās.
