Sanfrancisko līcis ir sekla, ļoti produktīva grīva, pa kuru aptuveni četrdesmit procentu no Kalifornijas iekšzemes ūdeņiem — galvenokārt, ko piegādā Sakramento un San Hoakina upes — plūst no Sjerra Nevadas kalniem un Centrālās ielejas, līdz Klusajam okeānam. Ūdeņu ceļš tehniski sākas ar Suisunas līci; caur Karkinjeza šaurumu tās nonāk San Pablo līcī, kur dienvidos savienojas ar galveno Sanfrancisko līci, un pie ieejas līcī var sastopama arī Napas upes ietekas zona. Lai arī ģeogrāfiski līcis sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem baseiniem (Suisuna, Carquinez, San Pablo un San Francisco), bieži visu šo vienoto ūdenssistēmu kopā sauc vienkārši par "Sanfrancisko līci".
Sanfrancisko līcis atrodas ASV Kalifornijas štatā un to ieskauj plašs, blīvi apdzīvots reģions, kas pazīstams kā Sanfrancisko līča apgabals, — tā tuvumā atrodas lielpilsētas Sanfrancisko, Oklendas un Sanhosē. Līča piekrastē izvietojušies arī nozīmīgi ostu, rūpniecības, lauksaimniecības un aizsargājamu dabas teritoriju mezgli.
Atkarībā no tā, kādi apakšrajoni (piemēram, San Pablo līcis), estuāri, mitrāji u. c. ir iekļauti mērījumos, līča platība tiek lēsta plašā diapazonā — no 400 [1] līdz 1600 [2] kvadrātjūdžām (no 1040 līdz 4160 kvadrātkilometriem). Šāds plašais novērtējumu diapazons atspoguļo gan to, cik plaši definē līča robežas, gan arī to, ka daļa platības aizņem seklas piekrastes zonas un mitrāji, kuru robežas laikā mainās.
Ģeogrāfiskais un hidrologiskais raksturojums
Sanfrancisko līcis ir sarežģīta estuāra sistēma — tajā savienojas upes, estuāri, kanāli un plaši seklie baseini. Sausa gada laikā upju plūsmas mainās, bet sniega kušana Sierra Nevada kalnos pavasarī nodrošina lielākās straumes. Ziemeļu ietekmi uz līča ūdeņu kustību nosaka arī paisumi un bēgumi, tieši caur šauru Golden Gate (Zelta vārtiem) savienojumu ar Klusā okeāna ūdeņiem.
Ekoloģija un bioloģiskā daudzveidība
Līcis un piekrastes mitrāji ir svarīga biotopa zona, kur attīstās sāļūdens purvi, sālszāļu pļavas un ēzermalas. Šīs teritorijas nodrošina barošanās un ligzdošanas vietas tūkstošiem putnu, kas ceļo pa Klusā okeāna migrācijas ceļu, kā arī daudziem zivju un bezmugurkaulnieku sugām. Dažas sugas, piemēram, sālsmītne (Ridgway's rail) un sālsmaras pelēkpele (salt marsh harvest mouse), ir apdraudētas un sarakstītas ar īpašu aizsardzību.
Vienlaikus līcī iekļuvušas invazīvās sugas (piem., overbite clam), kas būtiski mainīja ēdiena ķēdes un nogulumu hidroķīmiju. Vēsturiski līcis ir arī piesārņots ar dzīvsudrabu (no zelta ieguves perioda), dīzeļdegvielas un industriālajiem piesārņotājiem, kas joprojām ietekmē vidi un prasa pastāvīgus attīrīšanas un atjaunošanas pasākumus.
Ekonomiskā un kultūras nozīme
Sanfrancisko līcis ir reģiona ekonomikas centrālais elements: tajā atrodas nozīmīgas komerciālās ostas (piem., Oklendas osta), dažādas zvejas un tūrisma nozares, prāmju satiksme un daudzveidīga piekraste ar rūpniecības un tehnoloģiju centriem. Līča piekraste ir arī bagāta ar vēsturiskiem objektiem — no Zelta laikmeta (Gold Rush) ostām līdz militāriem fortiem un slavenajam Alkatrasa cietumam.
Tilti, piemēram, Golden Gate Bridge un San Francisco–Oakland Bay Bridge, savieno pilsētvidi un ir nozīmīgi gan ikdienas transportam, gan tūrisma simboli. Līcis ir arī populāra rekreācijas zona — ar laivošanu, zveju, putnu vērošanu un garām promenādēm pilsētās.
Vides draudi un atjaunošanas centieni
Galvenie draudi ietver urbanizāciju un piekrastes degradāciju, piesārņojumu, invazīvo sugu izplatību un klimata pārmaiņu radīto jūras līmeņa celšanos. Pēdējos gados gan valsts, gan vietējās pašvaldības un nevalstiskās organizācijas īsteno plašus mitrāju atjaunošanas projektus, uzlabo notekūdeņu attīrīšanu un veic dabas atjaunošanas darbus, lai atjaunotu dabiski funkcionējošus ekosistēmas elementus un mazinātu piesārņojuma ietekmi.
Kopumā Sanfrancisko līcis ir nozīmīgs gan bioloģiski, gan ekonomiski, — tā saglabāšana un ilgtspējīga pārvaldība ir svarīga ne tikai reģionam, bet arī plašākai Klusā okeāna piekrastes ekoloģijai.
