Sanhoakinas (San Joaquin) upe: apraksts, problēmas un atjaunošana

San Hoakina upe (San Joaquin) ir viena no divām lielākajām Kalifornijas upēm ASV, ar garumu aptuveni 330 jūdzes (530 km). Tā ir otra garākā Kalifornijas upe aiz Sakramento upes. Upe iztek no Sjerra Nevadas rietumu nogāzēm un plūst galvenokārt uz rietumiem un ziemeļrietumiem, līdz tās ūdeņi nonāk Sanfrancisko līcī caur Sakramento–San Hoakina deltu. San Hoakinas upes baseins aizņem aptuveni 32 000 kvadrātjūdžu (ap 82 879 km²) un tajā galvenokārt ir lauksaimniecības zemes, kas padara reģionu par vienu no produktīvākajiem lauksaimniecības reģioniem valstī. Upe ir svarīgs ūdens avots — tā apgādā ar dzeramo ūdeni un lauksaimniecības ūdeni vairāk nekā 22 miljonus Kalifornijas iedzīvotāju. Tās trīs lielākās pietekas ir Merceda, Tuolumna un Staņislavas upe.

Vēsture un ekoloģiskā nozīme

Kādreiz San Hoakina bija viena no bagātākajām upju ekosistēmām Kalifornijā, ar bagātīgām plūduplakņu pļavām, palienēm un spēcīgām lašu populācijām. Zveja, lauksaimniecība un vietējo cilšu dzīvesveids bija cieši saistīti ar upes ritmu un gada sezonālajām plūsmām. Tomēr iespaidīgajām dabas vērtībām trūka ilgtspējīgas aizsardzības, kad 20. gadsimta gaitā tika veiktas lielas hidrotehniskas pārmaiņas.

Galvenās problēmas

Mūsdienās daudzas upes daļas ir smagi modificētas. Tā kā liela daļa upes ūdeņu tiek aizvadīta apūdeņošanai un lauksaimniecības vajadzībām, vairāk nekā 60 jūdzes (97 km) upes gultnes kļuvušas sausas vai tikai īslaicīgi aizpildās plūdu laikā. Zem Frianta aizsprosta (partition of Friant Dam) — kas tika uzbūvēts 20. gadsimta 40. gados un kurš atšķir upes dabisko režīmu — lielos periodos plūsmas ir būtiski samazinātas; tiek lēsts, ka ievērojama daļa upes caurplūduma vairs neplūst savā dabiskajā gultnē.

Laukošanas un urbuma intensīva izmantošana ir radījusi arī citas problēmas: upes posmi ir piesārņoti ar dažādām ķimikālijām, jūtami samazinātas lašu populācijas — vēsturiski viens no svarīgākajiem reģiona resursiem — ir ievērojami sarukušas vai iznīcinātas lašu migrācijas traucējumu un dzīvotņu iznīcināšanas dēļ. Pesticīdi, augsnes erozija, selēns un citas toksiskas vielas no lauksaimniecības un sēklu apstrādes nonāk upē un tālāk — Sanfrancisko līcī, apdraudot ūdens kvalitāti, zivju populācijas un piekrastes ekosistēmas. Papildus sarežģījumus rada ūdens tiesību konkurence, klimatiskās izmaiņas (mazāks sniega krājums Sjerra Nevadas), invazīvās sugas un infrastruktūras novecošana.

Atjaunošana un nozīmīgākie pasākumi

Lai risinātu šīs problēmas, ir uzsākti lieli atjaunošanas un pārvaldības projekti. Viens no plašākajiem soļiem bija 2006. gada 13. septembrī parakstītā vienošanās, kuras rezultātā tika izveidota programmas ietvars upes atjaunošanai. Šī vienošanās tika nodibināta starp dažādām pusēm, tostarp Frianta dambja ūdens lietotājiem un Amerikas Savienoto Valstu Iekšlietu departamentu, un noveda pie ilgtermiņa San Hoakina upes atjaunošanas programmām (San Joaquin River Restoration Program).

Atjaunošanas mērķi parasti iekļauj:

• pakāpenisku ūdens plūsmu atjaunošanu zem aizsprosta, lai atjaunotu dabiskās migrācijas ceļus zivīm;
• plūduplakņu un palieņu dzīvotņu atjaunošanu, kas nodrošina barošanās un nārsta vietas lašiem;
• piesārņojuma mazināšanu, uzlabojot augsnes noteces pārvaldību, lauksaimniecības drenāžas regulēšanu un ūdens kvalitātes monitoringu;
• infrastruktūras pielāgošanu — zivju ceļu ierīkošanu, kanālu un hidrotehnisku būvju modifikāciju, lai savienotu atsevišķus upes posmus;
• ilgtermiņa uzraudzību, zinātniskus pētījumus un sadarbību ar vietējām kopienām, lauksaimniekiem un cilšu pārstāvjiem.

Rezultāti, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Programmas īstenošana ir sarežģīta un dārgas, taču daži posmi jau ved uz uzlabojumiem — atjaunotas plūsmas, atgūtas daļējas zivju migrācijas iespējas un sākta dzīvotņu atjaunošana. Tomēr pilnīga ekosistēmas atjaunošana prasa ilgtermiņa pieeju un balansēšanu starp lauksaimniecības ūdens piegādi, pilsētu vajadzībām un dabas aizsardzību.

Turpmākie izaicinājumi ietver:

• klimata izmaiņu ietekmes mazināšanu (samazināts sniega krājums, biežākas sausumas);
• ūdens resursu kopīgu pārvaldību starp dažādiem lietotājiem un institūcijām;
• piesārņojuma avotu samazināšanu, tajā skaitā pesticīdu un selēna kontroli;
• finansiālu ilgtermiņa atbalstu un sabiedrības iesaisti programmas turpināšanā.

San Hoakina upes atjaunošana ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem vides projektiem Rietumu reģionā, kura sekmes būs nozīmīgas gan vietējām ekosistēmām, gan miljoniem cilvēku, kuri paļaujas uz šī reģiona ūdens resursiem. Panākumi būs atkarīgi no zinātnes, politikas lēmumiem, sadarbības starp ieinteresētajām pusēm un gatavības pielāgot ūdens pārvaldību mainīgajiem vides apstākļiem.

Ģeogrāfija

Avots Sjerra Nevadā

Trīs San Hoakina upes atzarojumi savienojas, veidojot San Hoakina upi divās vietās - Balloon Dome un Junction Butte.

• Ziemeļu atzars (oficiālais nosaukums ir San-Hoakinas upes ziemeļu atzars) sākas pie ezeriņa bez nosaukuma Sjerra Nevadas kalnu rietumu pusē. Šī iztekas koordinātas ir 37°43′43″N 119°14′38″W / 37.7286°N 119.2440°W / 37.7286; -119.2440. Tas atrodas 3 380 m virs jūras līmeņa 11 090 pēdu augstumā un atrodas Madera apgabalā.
• Vidējais dīķis (jeb San Hoakinas upes vidējais dīķis) sākas pie ezera, ko sauc par Tūkstošsalas ezeru. Šīs vietas koordinātas ir 37°37′56″N 119°09′28″W / 37.6321°N 119.1579°W / 37.6321; -119.1579.
• Dienvidu dakša (jeb San Hoakinas Dienvidu dakša upe) iztek no Marta ezera 11 004 pēdu (3 354 m) augstumā virs jūras līmeņa. Marta ezera koordinātas ir 37°05′39″N 119°14′36″W / 37.0941°N 119.2434°W / 37.0941; -119.2434. Upe atrodas Madera un Fresno apgabalā.

Centrālajā ielejā

Upe turpinās uz rietumiem uz Kalifornijas Centrālo ieleju, un tai pievienojas daudzas citas upes, kas iztek no Sjerra Nevadas kalniem. Lielākās no tām ir Staņislavas upe, Tuolumnas upe un Mercedas upe. Tuolumne un Merced upe iztek no Josemītu nacionālā parka.

Upei plūstot uz ziemeļiem un rietumiem, tai pievienojas šādas pietekas:

• Mokelumnes upe
• Cosumnes upe
• Kalaveras upe
• Stanislaus upe
• Tuolumne upe
• Merced upe
• Bear Creek
• Hospital Creek
• Ingram Creek
• Čaučila upe
• Pelnu sēkle
• Berenda Slough
• Fresno upe

San Hoakina upe un tās pietekas šķērso/baro šādus ezerus un ūdenskrātuves:

• Pārdī ūdenskrātuve
• Camanche ūdenskrātuve
• Jaunā Hogana ūdenskrātuve
• Jaunais Don Pedro rezervuārs
• McClure ezers
• Īstmena ezers
• Henslijas ezers
• Mendotas baseins
• Millerton ezers
• Pine Flat ūdenskrātuve
• Kaweah ezers
• Veiksmīgais ezers
• Florences ezers
• Mamutu ūdenskrātuve

Upes sistēmā ietilpst arī vairāki mākslīgi veidoti kanāli:

• Stoktonas dziļūdens kuģu kanāls
• Granta līnijas kanāls
• Austrumu puses apvedceļš
• Čaučila apvedceļš
• San Luisa kanalizācija
• Madera kanāls
• Frianta-Kernas kanāls

Mute

San Hoakinas upe galu galā satek ar Sakramento upi, veidojot Sakramento-San Hoakinas deltu. Tā ir viena no lielākajām ASV upju grīvēm. Tā atrodas netālu no Antiohas pilsētas. Šajā vietā San Hoakina upe sadalās divās upēs: Vecajā upē un Vidējā upē. Vecā upe dažkārt maldina zivis, lai tās dotos lejup pa tās kanālu. Tāpēc starp San Hoakina upi un Veco upi ir uzbūvēts mūris.

San Hoakinas upes vidējais atzars, tieši zem Tūkstošsalas ezera.

Ietekme uz cilvēku, ekonomika un attīstība

Ekoloģija pirms attīstības

Pirms 1850. gados cilvēki sāka attīstīt Centrālo ieleju, Sanhoakinas upe un tās apkārtnes zemes bija viens no bioloģiski bagātīgākajiem biotopiem Kalifornijā. Ziemā upe appludināja ieleju, atstājot aiz sevis mitrzemes. Šie mitrāji kļuva par bagātīgu dzīvotni putniem un citiem dzīvniekiem. Apkārt Sanhoakinas upei atradās arī apdraudētā Sanhoakinas lapsa un piekrastes krūmu trusis.

Frianta aizsprosts: iznīcina San Hoakinas lejteces dzīvi

1942. gadā uz Sanhoakinas upes tika uzbūvēts liels dambis - Frianta dambis. Šis aizsprosts paņēma daudz ūdens no upes, lai apūdeņotu laukaugus, nodrošinātu dzeramo ūdeni un elektrību. Aizsprosts iznīcināja lašu dzīvotnes upē, kā arī iznīcināja šo mitrāju veidošanos.

Friantas aizsprosts ir:

• 319 pēdu (97 m) garš
• 3 488 pēdu (1 063 m) garš
• 267 pēdu (81 m) biezs pie pamatnes
• 20 pēdu (6,1 m) biezs augšdaļā.
• satur 2 135 000 kubikmetru betona.

Navigācija un kuģošana

San Hoakinas upe ir daudz izmantota produktu pārvadāšanai ar laivām un kuģiem, ko dēvē par kuģošanu. Pirmo reizi upe tika izmantota kuģošanai Kalifornijas zelta drudža laikā 1849. gadā. Laivas pārvadāja cilvēkus vairāk nekā 200 jūdzes (320 km) augšup pa upi, lai kalnos meklētu zeltu. Tagad pa upi augšup pa upi līdz pat Stoktonas pilsētai ir izveidots kanāls. Šis kanāls ļauj lieliem kuģiem kuģot pa upi līdz pat šim punktam. Tomēr nogulsnes ir aizsprostojušas lielu daļu upes kanāla virs šī punkta, neļaujot lielajiem kuģiem doties tālāk.

Frianta aizsprosts.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir San Hoakinas upe?

J: Kur tā sākas un beidzas?

J: Cik liels ir tās baseins?

J: Kādas ir trīs lielākās pietekas?

J: Cik liela tās daļa ir aizņemta apūdeņošanai?

Meklēt pēc burta