Joslas platums (signālu apstrāde)
Joslas platumu izmanto, lai mērītu elektronisko un cita veida saziņu. Tas ietver radio, elektroniku un citus elektromagnētiskā starojuma veidus, Joslas platums ir starpība starp elektronisko signālu ar augstāko frekvenci un signālu ar zemāko frekvenci.
Datortīklos joslas platumu bieži lieto kā terminu, kas apzīmē datu pārraides bitu pārraides ātrumu. Vienkāršāk - datu apjoms, kas tiek pārnests vai pārsūtīts no viena tīkla punkta uz otru noteiktā laika periodā (parasti sekundē).
Frekvence
Daudzas sistēmas darbojas, izmantojot nepārtrauktas kustības jeb svārstības. Katru pilnu "turp un atpakaļ", ko tā veic, sauc par ciklu. Ciklu skaits sekundē ir tās frekvence. Biežumu mēra ciklos sekundē, ko visbiežāk sauc par "herciem" jeb saīsināti "Hz".
Sistēmās ir vismaz viena frekvence un parasti daudz dažādu frekvenču. Piemēram, skaņas viļņi pārvietojas kā vibrācijas. Cilvēki var dzirdēt skaņas frekvences, kas ir zemākas par 20 Hz un augstākas par 20 000 Hz. Frekvenču josla ir nepārtraukts frekvenču diapazons; cilvēku dzirdamo frekvenču josla ir no 20 Hz līdz 20 000 Hz.
Frekvenču joslas platums ir frekvenču joslas platums; platums ir augstākā frekvence mīnus zemākā frekvence. Dzirdes piemērā cilvēka ausu joslas platums ir aptuveni 20 000 Hz - 20 Hz = 19 980 Hz.
Lietošana
Joslas platumu izmanto elektromagnētiskā spektra (piemēram, radioviļņu, gaismas viļņu un rentgena staru) gadījumā. Šādi viļņi ir elektrisko un magnētisko lauku svārstības. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu zemākajam AM radio kanālam ir frekvenču josla no 535 000 Hz līdz 545 000 Hz. Tā joslas platums ir 10 000 Hz (545 000 - 535 000 = 10 000). Šāds frekvenču joslas platums ir visām Amerikas Savienoto Valstu AM radiostacijām (taču katras joslas atrašanās vieta ir atšķirīga). Zemākajam ASV FM radio kanālam ir josla no 88 000 000 Hz (88 MHz) līdz 88 200 000 Hz (88,2 MHz). Tā joslas platums ir 200 kHz. Redzams, ka FM joslas platums ir 20 reizes lielāks par AM joslas platumu.
Vārds "joslas platums" ir nepareizi lietots ciparu datu komunikācijā, lai apzīmētu "datu pārneses spēju". Nav tādas lietas kā "ciparu joslas platums"; pareizais termins sakaru kanāla datu pārneses kapacitātei ir kanāla kapacitāte.
Kopumā sistēmas kanāla caurlaides spēja palielinās, palielinoties sakaru joslas platumam. Tomēr svarīgas ir arī daudzas citas daļas. Tāpēc lielākajā daļā sistēmu kanāla kapacitāte atšķiras no kanāla joslas platuma.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir joslas platums signālu apstrādē?
A: Joslas platumu izmanto, lai mērītu elektronisko un cita veida komunikāciju. Tā ir starpība starp elektronisko signālu ar augstāko frekvenci un signālu ar zemāko frekvenci.
J: Ko ietver frekvenču joslas platums?
A: Joslas platums ietver radio, elektroniku un citus elektromagnētiskā starojuma veidus.
J: Kā joslas platumu izmanto datortīklos?
A: Datortīklos joslas platumu bieži lieto kā terminu, kas apzīmē datu pārraides bitu pārraides ātrumu. Tas ir datu apjoms, kas tiek pārnests vai pārsūtīts no viena tīkla punkta uz otru noteiktā laika periodā (parasti sekundē).
J: Kāda ir joslas platuma nozīme datu pārsūtīšanas kontekstā?
A: Datu pārsūtīšanas kontekstā joslas platums attiecas uz datu apjomu, ko var pārsūtīt tīklā noteiktā laika periodā.
J: Kāda ir joslas platuma mērvienība?
A: Joslas platuma mērvienība ir bits sekundē (bps).
J: Kāpēc sakaru tīklos ir svarīgs joslas platums?
A: Joslas platums ir ļoti svarīgs sakaru tīklos, jo tas nosaka datu pārsūtīšanas ātrumu un efektivitāti. Lielāks joslas platums nozīmē, ka konkrētā laika periodā var pārsūtīt vairāk datu, tādējādi paātrinot saziņu.
J: Kā joslas platumu izmanto, lai atšķirtu dažādu frekvenču signālus?
A: Joslas platumu izmanto, lai atšķirtu dažādu frekvenču signālus, ņemot starpību starp augstākās un zemākās frekvences signāliem attiecīgajā elektroniskajā signālā.
