Safīrs
Safīrs ir minerāla korunda, alumīnija oksīda (Al2O3), paveids. Safīri ir tādi paši kā rubīni, tikai tie nav sarkani.
Safīru var atrast zemē vai arī to var izgatavot lielos kristālos. Zilie safīri ir vispazīstamākais veids, bet tie var būt daudzās dažādās krāsās, piemēram, dzintara un oranžā.
Safīriem ir sena vēsture. Tradīcija vēsta, ka desmit baušļu plāksnes esot bijušas izgatavotas no safīra, kas bijis tik stiprs, ka āmurs tās nespētu salauzt, bet, trāpot tam pa tām, tās saplīstu. Senie persieši ticēja, ka zeme atrodas uz liela safīra un ka lielais safīrs padara debesis zilas.
Daudzi senie cilvēki uzskatīja, ka rubīni nomierina cilvēkus, kā arī dziedē sasitumus.
Safīrus jau izsenis izmantojuši karaļi un karalienes kā veiksmes, tikuma, gudrības un svētuma simbolu. Princese Diāna un princese Anna saņēma safīru saderināšanās gredzenus, un britu kroņa dārgakmeņi ir pilni ar lieliem ziliem safīriem, kas simbolizē laipnus un gudrus valdniekus.
Safīri simbolizē septembri. Tie simbolizē patiesības stāstīšanu un to, ko esi apsolījis.
Safīrs patiesībā ir tikai korunds un ir viens no cietākajiem minerāliem cietības skalā. Tā kā safīrs ir otrais cietākais minerāls cietības skalā, to dažkārt izmanto kā pulēšanas instrumentu.
Šo minerālu atrod dārgakmens grants iegulās. Šīs iegulas veidojas metamorfisko vai vulkānisko iežu plato karstumā. Vietas, kur safīrs veidojas bagātīgi, ir Mjanma, Taizeme, Indija un Šrilanka. Dārgākos un skaistākos safīrus piegādā no Kašmiras, Indijā. Citiem vārdiem sakot, safīrs galvenokārt ir sastopams Āzijā. Nesen safīri tika atrasti Austrālijā, Kenijā un Tanzānijā.
Safīrs bija pirmais minerāls, kas tika laboratoriski audzēts, izmantojot stratēģiju, ko sauc par "liesmu saplūšanu". Lai laboratoriski izaudzētu safīru, tika izmantota cita, nedaudz grūtāk pielietojama stratēģija - "plūsmas augšana".
Karsējot dzeltenu, gaiši dzeltenu vai bezkrāsainu safīru no 1500-1900oc, tas var pārvērsties tumši dzeltenā, zelta, zeltaini brūnā, oranžā vai sarkanīgi brūnā safīrā. Ir īpašs safīru veids, ko sauc par zvaigžņu safīriem, kuros ir bālgani rutila vai zīda gabaliņi, kā daži to dēvē. Zvaigžņu safīrus var karsēt, lai noņemtu safīra zilo krāsu, un var karsēt vēl vairāk, lai atgūtu zilo krāsu un noņemtu balto zīdu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir safīrs?
A: Safīrs ir minerāla korunda, alumīnija oksīda (Al2O3), paveids.
J: Ar ko safīrs atšķiras no rubīna?
A: Safīri ir tādi paši kā rubīni, tikai tie nav sarkani.
J: Kur var atrast safīrus?
A: Safīrus var atrast zemē vai arī tos var izgatavot lielos kristālos. Zilie safīri ir vispazīstamākais veids, bet tie var būt daudzās dažādās krāsās, piemēram, dzintara un oranžā. Safīrus galvenokārt atrod Āzijā, bet nesen tos atrada arī Austrālijā, Kenijā un Tanzānijā.
J: Kas ir īpašs safīra vēsturē?
A: Safīriem ir sena vēsture. Tradīcija vēsta, ka desmit baušļu plāksnes bijušas izgatavotas no tik stipra safīra, ka āmurs tās nespētu salauzt, bet, trāpot pa tām, saplīstu. Senie persieši ticēja, ka zeme atrodas uz liela safīra un ka lielais safīrs padara debesis zilas. Daudzi senie cilvēki uzskatīja, ka rubīni nomierina cilvēkus, kā arī dziedē zilumus. Safīrus jau izsenis izmantoja karaļi un karalienes kā veiksmes, tikuma, gudrības un svētuma simbolu.
J: Kas ir zvaigžņu safīrs?
A: Ir īpašs safīra veids, ko sauc par zvaigžņu safīru, kam ir bālgani rutila vai, kā daži to dēvē, zīda gabaliņi. Zvaigžņu safīrus var karsēt, lai tiem noņemtu zilo krāsu, tad karsēt vēl vairāk, lai atgūtu zilo krāsu, vienlaikus atdalot balto zīdu.
J: Cik ciets ir safīrs pēc Mosa cietības skalas?
A: Tā kā safīrs ir viens no otrajiem cietākajiem minerāliem Mosa cietības skalā, to dažkārt izmanto kā pulēšanas instrumentu.
J: Kā mēs ražojam laboratorijā audzētu safīru?
A: Laboratorijā audzētus safīrus ražo, izmantojot divas stratēģijas - "liesmas kausēšanu" un "plūsmas augšanu". Uzkarsējot dzeltenu, gaiši dzeltenu vai bezkrāsainu safīru 1500-1900oc temperatūrā, tas var pārvērsties tumši dzeltenā, zelta, zeltaini brūnā, oranžā vai sarkanīgi brūnā safīrā.
