Safīrs — kas tas ir? Definīcija, īpašības un vēsture

Uzzini visu par safīru: definīcija, īpašības, krāsas, izcelsme un vēsture — no karaliskajiem gredzeniem līdz mūsdienu laboratorijām. Ideāls ceļvedis safīriem.

Safīrs ir minerāla korunda, alumīnija oksīda (Al2O3) paveids. Safīri un rubīni ir tas pats minerāls — korunds — atšķirībā tāpēc, ka rubīni ir sarkani, bet safīri var būt citās krāsās.

Īpašības

Safīram piemīt vairākas raksturīgas fizikālās un optiskās īpašības:

• Cietība: 9 pēc Mohsa skalas — tas ir viens no cietākajiem dabīgajiem minerāliem, tieši pēc dimanta (10). Tas padara safīru par izturīgu dārgakmeni un noderīgu abrazīvu materiālu.
• Kristāliskā sistēma: trigonal (korunds kristalizē trigonālā sistēmā).
• Densitāte: specifiska masa aptuveni 3,95–4,03 g/cm3.
• Lūzuma rādītāji: refrakcijas indekss ~1,762–1,770; birifringe 0,008–0,010.
• Caurspīdīgums: no caurspīdīga līdz necaurspīdīgam atkarībā no iekļaujumiem.

Krāsas un šķirnes

Vispazīstamākie ir zilie safīri, taču safīri var būt arī rozā, dzelteni, zaļi, violeti, brūni, dzintara/oranži un pat bezkrāsaini. Ir arī retas šķirnes, piemēram, padparadscha (oranži-rozā tonī), kā arī safīri, kas maina krāsu atkarībā no gaismas (krāsu mainīgie safīri).

Īpaša grupa ir zvaigžņu safīri (asterisms): tajos sīkiem, paralēliem rutila vai citām šķiedriņām veidojas baltas “šķiedras” — pie pulētas kupola formas virsmas parādās astoņu vai sešu stariņu zvaigzne. Šo parādību sauc par asterismu.

Ģeoloģija un izcelsme

Safīri veidojas dažādos ģeoloģiskos apstākļos: metamorfos iežos un magmatiskajos (vulkāniskajos) procesos. Tos parasti atrod kā brīvus kristālus dārgakmens grants nogulumos (alluvial deposits), kur akmeņi ir izskaloti no avota ieža un uzkrājušies upēs vai citos nogulumos.

Lielākās un vērtīgākās nogulsnes tradicionāli atrodas Āzijā: Kašmira (Indija) ir slavena ar retu, "samtaini" zilo toni; Mjanma (Birma), Taizeme un Šrilanka (Cejlona) ir nozīmīgi piegādātāji. Jaunākas un labi pazīstamas vietas ir arī Madagaskara, Austrālija, Kenija un Tanzānija.

Parasti vērtīgākie safīri ir intensīvi piesātināti zili (bez pārāk tumšiem toņiem), bet arī spilgti rozā vai padparadscha-krāsas piemēri var būt īpaši vērtīgi.

Vēsture un simbolika

Safīriem ir sena un bagāta simboliskā vēsture. Tradīcijas un ticējumi dažādās kultūrās safīram piedēvē aizsargspējas, svētuma un gudrības simboliku. Piemēram, saskaņā ar kādu leģendu, desmit baušļu plāksnes bijušas no safīra. Senie persieši ticēja, ka zeme atrodas uz milzīga safīra, kas padara debesis zilas.

Safīrus jau izsenis izmantojuši karaļi un karalienes kā veiksmes, tikuma, gudrības un svētuma simbolu. Slaveni safīru gredzeni ir nogriezti karaliskās ģimenes lietošanā — piemēram, Princese Diāna un princese Anna saņēma safīru saderināšanās gredzenus. Britu kroņa dārgakmeņi ir bagātīgi ar ziliem safīriem, kas simbolizē laipnus un gudrus valdniekus.

Safīrs ir septembra dzimšanas akmens un tradicionāli simbolizē patiesību, uzticamību un solījumu izpildi.

Sintētiskie safīri un apstrādes metodes

Safīrs bija viens no pirmajiem minerāliem, kas tika veiksmīgi sintezēts laboratoriski. Pirmā komerciālā metode saucās liesmu saplūšana (Verneuil metode), ko izstrādāja H. Vernejē 1902. gadā — tā joprojām izmanto, lai ražotu sintētiskus safīrus masveidā.

Citas rūpnieciskās audzēšanas metodes ietver:

• Plūsmas (flux) augšana: nodrošina kvalitatīvākus, bieži retāk sastopamus sintētiskus kristālus un ļauj iegūt lēni augušus, mazāk iekšēji sprāgstošus paraugus.
• Hydrotermālā un Czochralski metodes: tiek izmantotas specifiskos gadījumos laboratorijas apstākļos.

Lielu daļu dabīgo safīru tirgū arī apstrādā, lai uzlabotu krāsu un caurspīdību. Visizplatītākais ir karstuma (heat) apstrāde, kas var pastiprināt zilo vai rozā toni, noņemt nepilnības vai mainīt krāsu. Ir arī difūzijas apstrāde (piem., titāna vai bērija difūzija), kā arī plaisu pildīšana ar stikla tipa materiāliem — šīs procedūras samazina akmens vērtību un parasti tiek jādeklarē pircējam.

Karstā apstrāde var, piemēram, karsējot dzeltenu vai bezkrāsainu safīru aptuveni 1500–1900 °C, izraisīt krāsas maiņu uz zelta, oranžu vai sarkanīgi brūnu toņu — atkarībā no attiecīgajiem piemaisījumiem un apstākļiem. Zvaigžņu safīrus reizēm karsē, lai noņemtu vai mainītu baltās "zīdas" parādības, taču šīs procedūras ietekmē asterismu un krāsu.

Pielietojums un kopšana

• Rotaslietas: safīri ir populāri gredzenos, kaklarotās, auskaros un kronēs pateicoties izturībai un skaistumam.
• Industriālais pielietojums: pateicoties cietībai, safīra mikrodaļiņas tiek lietotas kā abrazīvi; sintētiskie safīra kristāli kalpo arī optikā (logi, lāzeri) un pulksteņu stikliņos vai saskarnēs.

Kopšana: safīra rotaslietas parasti ir viegli kopjamas — droša tīrīšana ar maigu ziepjūdeni un mīkstu suku; ultraskaņas tīrītāji ir piemēroti lielākajai daļai dabīgo un sintētisko safīru, bet nav ieteicami rotaslietām ar plaisu pildījumiem vai ļoti seniem neapstrādātiem paraugiem. Jāizvairās no ekstrēmas siltuma un agresīviem ķīmiskiem šķīdinātājiem.

Piezīmes par tirgu un vērtību

Safīra vērtību nosaka krāsa, caurspīdīgums, karātu svars, grieziens un retums (piem., Kašmiras zili safīri vai spēcīgi rozā padparadscha paraugi ir īpaši vērtīgi). Sintētiskie un apstrādātie akmeņi parasti ir daudz lētāki par kvalitatīviem dabiskajiem paraugiem; pircējiem ieteicams pieprasīt sertifikātus no neatkarīgiem gemoloģijas laboratorijām, ja akmens vērtība ir būtiska.

Safīrs — gan kā dārgakmens, gan kā industriāls materiāls — saglabā nozīmīgu vietu cilvēces vēsturē un mūsdienu lietojumos: no senām leģendām un karaliskajām rotām līdz modernām tehnoloģijām un skaistām rotaslietām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir safīrs?

J: Ar ko safīrs atšķiras no rubīna?

J: Kur var atrast safīrus?

J: Kas ir īpašs safīra vēsturē?

J: Kas ir zvaigžņu safīrs?

J: Cik ciets ir safīrs pēc Mosa cietības skalas?

J: Kā mēs ražojam laboratorijā audzētu safīru?

Meklēt pēc burta