Šlīfena plāns
Šlīfena plāns bija stratēģisks plāns, ko izstrādāja grāfs Alfrēds fon Šlīfens, kurš strādāja Vācijas flotes labā. Tas tika izstrādāts Vācijas impērijas armijai 1905. gadā. Tas bija paredzēts karam starp Franciju, no vienas puses, un Vācijas impēriju, Austroungāriju un Itāliju, no otras puses. Vācija un tās sabiedrotie iebruktu Francijā caur Beļģiju. Ar sabiedroto palīdzību Vācijai būtu pietiekami daudz vīru, lai dažu mēnešu laikā sakautu Franciju.
Kad Šlīfens 1906. gadā aizgāja pensijā, bet pēc 9 gadiem, 1915. gada augustā, sākās Pirmais pasaules karš, vācu virsnieki un taktikas vadītāji izrakņāja Šlīfena sastādīto plānu un domāja, ka plāns darbosies tāpat kā Šlīfena hipotētiskajā karā. Tomēr plāns nedarbojās, jo plāns bija novecojis un desmit gadu laikā situācija bija ļoti mainījusies.
Lai gan viņam nebija pietiekami daudz vīru, lai sakautu Franciju, Moltke tomēr uzbruka Francijai caur Beļģiju. Viņš to darīja, jo uzskatīja, ka uzbrukums vienmēr ir labāks par aizsardzību. Moltke bija pārliecināts, ka Krievijas-Japānas karš to pierādīja, jo Japāna vienmēr uzbruka, un Japāna uzvarēja.
Šlīfens uzskatīja, ka aizsargāties parasti ir labāk nekā uzbrukt. Šlīfens teica, ka aizsarga vīri var nokļūt ar vilcienu ātrāk, nekā uzbrucēja vīri var tur nokļūt kājām. Tas nozīmēja, ka aizsargam vienmēr būs pietiekami daudz vīru, lai apturētu uzbrucēju. Šlīfens arī teica, ka aizstāvim ļoti palīdzēs tranšejas, ložmetēji un dzeloņstieples. Šlīfenam bija taisnība. Pirmajā pasaules karā aizsardzība vienmēr bija labāka, kamēr uzbrucēji neizmantoja daudz artilērijas, lai palīdzētu savai kājniekiem.
Šlīfena plānam līdzīgu ideju izmantoja Hitlera ģenerāļi Erihs fon Manšteins un Heincs Guderiāns Otrā pasaules kara laikā. Šajā karā Vācija iebruka Francijā, uzbrūkot Beļģijai un Nīderlandei. Tā kā Šlīfena plānā Vācija uzbruka galvenokārt caur Beļģijas ziemeļiem, Francija domāja, ka Vācija to darīs atkal. Francija lielāko daļu savu karavīru izvietoja Beļģijas ziemeļos. Taču Vācija iebruka galvenokārt caur Beļģijas dienvidiem. Vācu karaspēks virzījās uz jūru un ieslodzīja pusi Francijas armijas Beļģijas ziemeļos. Tā kā iesprostotie franču karavīri cieta badu un vairs nevarēja iegūt pārtiku, viņi padevās. Francija mēģināja turpināt cīņu, bet bija pārāk vāja, lai pretotos, un kapitulēja.
fon Moltke juniors.
Sarkanās bultas rāda Vācijas armijas pārvietošanos saskaņā ar Šlīfena plānu. Zilās bultas rāda Francijas armijas pārvietošanos saskaņā ar XVII plānu. Vācija uzbrūk Francijai caur Beļģiju, bet Francija uzbrūk Vācijai tieši un caur Beļģiju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija grāfs Alfrēds grāfs fon Šlīfens?
A: Grāfs Alfrēds grāfs fon Šlīfens bija vācu militārais stratēģis, kurš no 1853. līdz 1871. gadam strādāja Prūsijas armijā, bet vēlāk no 1871. līdz 1906. gadam - Vācijas impērijas armijā. Viņš nomira 1913. gadā 79 gadu vecumā.
J: Kas bija Šlīfena plāns?
A: Šlīfena plāns bija grāfa Alfrēda grāfa fon Šlīfena 1905. gadā izstrādāts stratēģisks plāns karam starp Franciju no vienas puses un Vācijas impēriju, Austroungāriju un Itāliju no otras puses. Tas paredzēja, ka Vācija un tās sabiedrotie iebruks Francijā caur Beļģiju, nevis uzbruks tieši.
Jautājums: Kāpēc Moltke tomēr uzbruka Francijai caur Beļģiju, lai gan viņam nebija pietiekami daudz vīru, lai to sakautu?
A: Moltke uzskatīja, ka uzbrukums vienmēr ir labāks nekā aizsardzība, jo Japāna guva panākumus Krievijas-Japānas karā, kur tā vienmēr uzbruka un uzvarēja. Viņš domāja, ka šī stratēģija darbosies tāpat kā Šlifena hipotētiskajā karā, lai gan desmit gadu laikā situācija bija ievērojami mainījusies.
J: Ko Šlifens uzskatīja par aizsardzību pret uzbrukumu?
A: Šlifens uzskatīja, ka aizsardzība parasti ir labāka nekā uzbrukums, jo aizstāvja vīri var nokļūt ar vilcienu ātrāk nekā uzbrucēja vīri var tur nokļūt kājām, turklāt aizstāvim ļoti palīdzētu tranšejas, ložmetēji un dzeloņstieples.
Jautājums: Kā Hitlers Otrā pasaules kara laikā izmantoja līdzīgu taktiku kā Šlīfena plānā?
A: Otrā pasaules kara laikā Hitlera ģenerāļi Erihs fon Manšteins un Heincs Guderiāns izmantoja līdzīgu taktiku kā Šlīfena plānā, iebrūkot Francijā caur Beļģiju un Nīderlandi, pārsvarā iebrūkot Beļģijas dienvidos, nevis ziemeļos, ko Francija gaidīja, pamatojoties uz to, kā Vācija iepriekš uzbruka, izmantojot šo plānu. Tas ļāva viņiem sagūstīt pusi Francijas karaspēka, kas badā mira bez pārtikas, kā rezultātā viņi padevās, vienlaikus pārāk vājinot Franciju, lai tā varētu turpināt pretoties, kas noveda arī pie tās galīgās kapitulācijas.
J: Kad Šlifens aizgāja pensijā?
A: Šlifens aizgāja pensijā 1906. gadā, deviņus gadus pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada augustā.
