Sekundārais avots
Sekundārais avots ir dokuments vai ieraksts, kurā rakstīts vai runāts par informāciju, kas ir soli tālāk no sākotnējā avota.
Sekundārais avots ir atkarīgs no primārā avota jeb sākotnējā informācijas avota. Sekundārie avoti interpretē, izvērtē vai apspriež primārajos avotos atrodamo informāciju. Historiogrāfijā sekundārais avots ir pētījums, ko par kādu tēmu sarakstījis zinātnieks. Sekundārajos avotos bieži tiek citēti pirmavoti un citi sekundārie avoti. Tie reti atsaucas uz terciārajiem avotiem.
Piemērs
Sekundārais avots būtu grāmata par 13. gadsimta politiku, bet pati Lielā harta būtu primārais avots. Daudzos sekundārajos avotos tiek izmantoti plaši citāti zemsvītras piezīmju vai beigu piezīmju veidā.
Juridiska izmantošana
Sekundāro avotu galvenais pielietojums tiesību zinātnē ir tiesību aktu skaidrošana. Tie arī izskaidro juridiskos jēdzienus. Tos izmanto, lai analizētu un aprakstītu likumus, kā arī tos komentētu. Tiesu nolēmumi un kvalificētu ekspertu atzinumi ir sekundārie avoti.
Saistītās lapas
- Avota teksts
- Sākotnējais avots
- Trešais avots
