Šotokan karatē: definīcija, vēsture un pamatprincipi
Šotokan (松濤館流, Shōtōkan-ryū) ir karatē skola vai stils. Tā ir cīņas māksla, ko Japānā izveidoja Gičins Funakoši (1868–1957). Nosaukums "Shōtōkan" sastāv no Funakoši pseidonīma "Shōtō" (松濤 — "priedes viļņi") un japāņu vārda "kan" (館 — nams, zāle), tātad burtiskā nozīmē — "Šotō zāle".
Vēsture un izcelsme
Šotokan radās, apvienojot Okinavas tradicionālās cīņas tehnikas un Funakoši filozofiju, kad viņš 20. gadsimta sākumā ieviesa karatē Japānā. Funakoši izstrādāja sistemātisku mācību programmu, akcentējot pamattreniņu un formu (kata) nozīmi. Pēc Otrā pasaules kara vairāki viņa skolnieki izveidoja organizācijas, kas izplatīja Šotokan ārpus Japānas, padarot to par vienu no pazīstamākajiem karatē stiliem mūsdienu kultūrā.
Pamatprincipi
- Kara-te — "tukšas rokās": karatē nozīme ir bruņošanās bez ieročiem, izmantojot ķermeņa daļas kā sitienus, blokus un lauzumus.
- Kihon — pamattehnikas: stāju, sitienu, bloku un pāreju atkārtošana, lai attīstītu izturību, ātrumu un precizitāti.
- Kata — noteiktas kustību sērijas (formas), kas satur mehānismus tehnikām un stratēģijai; tās trenē koordināciju, elpošanu un mentālo koncentrēšanos.
- Kumite — sparings: no noteiktām, strukturētām cīņas formām (piem., ippon, sanbon) līdz brīvam sparingam (jiyu kumite).
- Bunkai — kata pielietojuma analīze, kas ļauj izprast formu praktiskos aspektus.
Treniņu saturs un metodika
Šotokan treniņos parasti darbojas pa posmiem: iesildīšanās un stāju vingrinājumi, kihon (“pamati”), pārejas starp kustībām, kata izpilde un atkārtošana, kā arī kumite. Liela uzmanība tiek veltīta stāju stabilitātei (piemēram, zenkutsu dachi, kiba dachi), elpošanas ritmam un ķermeņa centrēšanai. Treniņi var ietvert arī fiziskās sagatavotības vingrinājumus — skriešanu, spēka un izturības vingrinājumus.
Rangā un etika
Šotokan, tāpat kā daudzas karatē skolas, izmanto jostu sistēmu (kyū un dan) prasmju līmeņu apzīmēšanai. Dojo ētika ietver respektu pret treneri (sensei), kopīgām telpām (dojo), klusu uzmanību, disciplinētību un regulāru treniņu. Dažas bieži lietotas frāzes un norādes ir dojo kun (principi, pēc kuriem dzīvo) un rei (pielūgsme/pazemības žests) pirms un pēc treniņa.
Praktiskās priekšrocības
- Uzlabota fiziskā forma: spēks, elastība, līdzsvars un koordinācija.
- Paškontrole un koncentrēšanās spējas.
- Pašaizsardzības pamatprasmes un situācijas izpratne.
- Mentālais stāvoklis: disciplīna, pacietība un neatlaidība.
Šotokan mūsdienās
Šotokan joprojām ir viens no populārākajiem karatē stiliem pasaulē. Daudzas organizācijas, no vietējām līdz starptautiskām federācijām, turpina mācīt šo skolu, saglabājot Funakoši pamatprincipus, taču reizēm ieviešot modernizētus treniņu paņēmienus un sportiskās sacensību prasības.
Šī skola joprojām piesaista cilvēkus gan kā sporta nodarbe, gan kā ceļš uz fizisku un garīgu attīstību. Tai ir liela ietekme uz karatē attīstību un uz to balstītajām mācībām visā pasaulē.


Gigo Funakoši
Vēsture
Dažādās pasaules daļās ir daudz karatē stilu. Šotokan ir karatē stils, kas galvenokārt nāk no nelielas salas uz dienvidiem no Japānas - Okinavas salas. Šīs cīņas mākslas aizsācējs bija Gičins Funakoši. Šis meistars visu mūžu nodarbojās ar karatē. Viņš daudzus gadus mācīja un uzrakstīja grāmatu par savu mākslu.
1939. gadā Funakoši nodibināja pirmo Šotokan dojo.
Praktizēt
Lai vingrinātos, jums jāvalkā karatē formastērps un josta, kas norāda, kāds ir jūsu pieredzes līmenis. Karatē jostu kārtība iesācēju un pieredzējušo līmeņos ir šāda: balta, dzeltena, oranža, zaļa, zila, violeta, brūna un melna. (Jostu secība var atšķirties atkarībā no karatē stila). Pēc melnās jostas ir vēl deviņi līmeņi, līdz tiek pabeigti visi karatē jēdzieni.
Cīņā ir jāvalkā apakšstilbu aizsargi, cimdi, krūšu aizsargs un mutes aizsarglīdzeklis.
- Karatē sirds: Šajā sporta veidā cilvēkiem ir jāmācās japāņu valoda, lai saprastu visu tehniku.
- Karatē Shotokan pats pamats ir izteiciens OSS. Tas nozīmē: sirds, drosme, pacietība, gars un nekad nepadoties.
- Lai sveiktu un pateiktos Sensei (meistaram) šādā veidā, sakiet OSS!
Ieguvumi
Karatē ir noderīgs, lai uzturētu labu fizisko un garīgo formu. Pirmkārt, šī disciplīna ļauj uzturēt labu muskuļu tonusu. Tas palīdz gūt panākumus, jo karatē sitieni prasa spēku. Tiek attīstīta arī lokanība, jo karatē ir jāveic augsti sitieni un lēcieni. Turklāt obligāti ir jāuzlabo izturība, jo cīņā cīnītājiem vienmēr nepieciešama laba elpa.
Garīgās labsajūtas ziņā karatē veicina lielāku pašcieņu, jo tas ir individuāls sporta veids. Audzēkņi progresē savā tempā, un cilvēks iemācās pārvarēt. Patiesībā tā ir fiziska aktivitāte, tāpēc tas palīdz atbrīvoties no stresa un izjust mazāku spiedienu. Turklāt karatē uzlabo koncentrēšanās spējas, jo cīnītājam ir jābūt uzmanīgākam pret savu prātu un ķermeni. Laba koncentrēšanās ir priekšrocība. Ja cīņas laikā kādam sāp, ar savu koncentrēšanos viņš vairs nejūt sāpes. Tāpat cīnītājam ir jāvēro sava pretinieka acis un jādomā, ko viņš var darīt, lai viņu noķertu negaidītu.
Saistītās lapas
- Shotokai