Sidnejas ielas aplenkums jeb "Stepnijas kauja" bija bēdīgi slavena apšaude Londonas Īstendā, kas notika 1911. gada 3. janvārī. Pasākums bija tieša sekas tam, kas tika dēvēts par Houndsditch slepkavībām — neveiksmīgu laupīšanu, kuras laikā pirms tam tika nogalināti vairāki policisti.
Fons un izcelsme
Notikumi sākušies 1910. gada decembrī, kad notikusi neveiksmīga juvelierizstrādājumu laupīšana Houndsditch apkārtnē. Pēc šīs laupīšanas tika uzsākta plaša policijas meklēšana, un drīz vien aizdomas krita uz grupu ārzemnieku izcelsmes noziedznieku. Lielāks policijas meklēšanas spiediens noveda pie informācijas, ka daļa bandas slēpjas Stepnijas rajonā — tā radās aplenkums Sidnejas ielā.
Banda un vadība
Banda bieži tiek raksturota kā starptautiskais anarhisti, galvenokārt imigrantu vidū no Austrumeiropas. Par vienu no viņu iedomātajiem līderiem kļuva leģendārā figūra, pazīstama kā Pēteris Gleznotājs (Peter the Painter). Tomēr vēsturnieki joprojām diskusijas par viņa faktisko lomu — ir maz drošu datu, un daļa identitātes ir mīta apvīta.
Notikumu gaita Sidnejas ielā
1911. gada 3. janvārī policija apņēma ēku Sidnejas ielā, jo bija ziņas, ka tur ir ievākušies aizdomīgie. Aplenkuma gaitā izcēlās apšaude starp aizstāvjiem ēkā un policijas spēkiem ārpusē. Uz vietas tika piesaistīti gan vietējie policijas spēki, gan ugunsdzēsēji, un notikums ātri vien kļuva par publisku drāmu ar lielu mediju interesi.
- Upuri: apšaudē tika nogalināti trīs policisti un vairāki ievainoti.
- Banda: viens no bandas locekļiem tika nogalināts apšaudē, bet daļa aizdomīgo cīnījās līdz gala priekšā esošajā ēkā.
- Aplenkuma noslēgums: aplenkums beidzās ar ugunsgrēku ēkā; tajā gāja bojā arī viens ugunsdzēsējs, un vismaz divi no laupītājiem mira ugunsgrēkā vai apšaudē. Citu bandas locekļu un tās vadoņa (Pētera Gleznotāja) liktenis palika daļēji neskaidrs — daži izbēga un viņus nekad neatklāja.
Sabiedriskā reakcija un nozīme
Sidnejas ielas aplenkums izraisīja plašas diskusijas par imigrāciju, politisko vardarbību un policijas rīcību. Īpašu uzmanību piesaistīja tas, ka notikuma laikā uz vietas parādījās arī valsts amatpersonas, kas vēlāk izraisīja kritiku un debates par valdības iejaukšanos un atbildību. Šis incidents kļuva par simbolu laikmeta spriedzei starp policiju, radikālajiem politiskajiem grupējumiem un sabiedrību.
Sekas un mantojums
Sidnejas ielas aplenkums palicis atmiņā kā viens no vispretrunīgākajiem Londonas kriminālnotikumiem 20. gadsimta sākumā. Tas ietekmēja likumpārkāpēju izmeklēšanas metodes, debatēs par iekšējo drošību un imigrācijas politiku, kā arī radīja daudz muzeālu un literāru atsauču — tostarp mītus ap tādiem tēliem kā Pēteris Gleznotājs. Vēsturnieki turpina pētīt gan dokumentus, gan aculiecinieku liecības, lai labāk saprastu, kas notika to dienu un kāpēc incidentam bija tik ilga rezonanse sabiedrībā.
Tomēr daudzi konkrēti fakti — it īpaši attiecībā uz dažādu aizdomās turēto personu identitātēm un to vēlām gaitām — paliek neskaidri vai apvīti pretrunīgām liecībām, tāpēc Sidnejas ielas aplenkums joprojām ir gan vēsturisks notikums, gan daļēji mīts.
