Sidnejstrītas aplenkums
Sidnejas ielas aplenkums jeb "Stepnijas kauja" bija bēdīgi slavena apšaude Londonas Īstendā 1911. gada 3. janvārī.
Tas notika pēc tam, kad pirms divām nedēļām bija neveiksmīga juvelierizstrādājumu laupīšana. Tika nogalināti trīs policisti, citi ievainoti, un viens no bandas locekļiem arī tika nogalināts. Šis notikums ir pazīstams kā Houndsditch slepkavības.
Banda esot bijuši starptautiski anarhisti, kurus vadījis Pēteris Pjatkovs, pazīstams arī kā "Pēteris Gleznotājs". Joprojām nav skaidrs, kas patiesībā bija viņu līderis.
Beigas notika kādā Sidnejas ielas namā, no kurienes pienāca ziņa, ka tur ievācusies ārzemnieku banda. Ugunsgrēkā, ar kuru beidzās aplenkums, gāja bojā viens ugunsdzēsējs un divi laupītāji. Citu bandas locekļu un tās vadoņa liktenis nav zināms.
Čērčils aplenkuma laikā
Vinstons Čērčils (izcelts) Sidnejstrītā, 1911. gada 3. janvāris
Skotu gvardes karavīri atklāj uguni uz māju Sidnejas ielā
Houndsditch slepkavības
1910. gada 16. decembrī ebreju imigrantu banda mēģināja ielauzties juvelierizstrādājumu veikala aizmugurē Houndsdičā 119. Kaimiņa veikala īpašnieks dzirdēja, kā viņi dauzīja ar āmuru, un ziņoja Londonas pilsētas policijai (kuras teritorijā atradās veikals). Deviņi neapbruņoti policisti - trīs seržanti un seši konstebļi (divi no tiem bija civilā apģērbā) - devās pretī juvelieriem.
Seržanti Bentlijs un Braiants klauvēja pie 11. maiņas nama durvīm, kas atradās aiz juveliera veikala. Durvis atvēra bandas līderis Džordžs Gardšteins, bet, kad viņš neatbildēja uz viņu jautājumiem, viņi pieņēma, ka viņš nesaprot angļu valodu, un lika viņam ataicināt kādu, kas to saprot. Gardšteins atstāja durvis līdz pusei aizvērtas un pazuda.
Mājā bija viena pirmā stāva istaba, uz kuru tieši veda ārdurvis, pa kreisi no tās veda kāpnes uz augšējiem stāviem, bet pa labi - durvis uz atvērto pagalmu aizmugurē.
Kļuvuši nepacietīgi, abi seržanti iegāja mājā un atrada istabu šķietami tukšu, līdz pamanīja, ka kāpņu augšpusē tumsā stāv kāds vīrietis. Pēc īsas sarunas pa pagalma durvīm ienāca vēl viens vīrietis, strauji šaujot ar pistoli, bet vīrietis uz kāpnēm arī sāka šaut.
Abi policisti tika notriekti, Bentlijs sabruka uz durvju sliekšņa, bet Braiants spēja izkļūt ārā. Uz ielas konstebls Vudhamss metās palīgā Bentlijam, taču viens no bandas dalībniekiem, šaujot no mājas aizsega, pats tika ievainots, tāpat kā seržants Takers, kurš mira gandrīz uzreiz.
Pēc tam banda mēģināja izlauzties no strupceļa, bet gandrīz pie ieejas Gardšteinu sagrāba konstebls Čoats. Cīņas laikā Gardšteins vairākas reizes ievainoja Čoitu, bet pēc tam vēl piecas reizes viņu nošāva citi bandas locekļi, kuriem izdevās trāpīt arī Gardšteinam mugurā. Pēc tam viņi vilka Gardšteinu ¾ jūdzes līdz 59. Grove Street, kur viņš nākamajā dienā nomira. Konstebls Čoats un seržants Bentlijs tajā pašā dienā nomira dažādās slimnīcās. Sekoja intensīva meklēšana, un drīz tika arestēti vairāki bandas locekļi vai viņu līdzgaitnieki.
Sidnejas ielas aplenkums
1911. gada 2. janvārī kāds ziņotājs policijai ziņoja, ka divi vai trīs bandas locekļi, iespējams, arī Pīters Gleznotājs, slēpjas Sidney Street 100, Stepney. Policija bažījās, ka aizdomās turamie varētu aizbēgt, taču sagaidīja spēcīgu pretestību jebkādiem mēģinājumiem viņus notvert. Divsimt policistu 3. janvārī norobežoja šo teritoriju, un aplenkums sākās. Rītausmā sākās kauja.
Aizstāvjiem, lai gan viņu skaits bija liels, bija labāki ieroči un munīcijas krājumi. Londonas tornis tika izsaukts kā papildspēks, un ziņa nonāca līdz iekšlietu ministram Vinstonam Čērčilam. Čērčils ieradās notikuma vietā, lai klātienē iepazītos ar situāciju un sniegtu padomu. Čērčils atļāva izsaukt skotu gvardes vienību, lai palīdzētu policijai.
Pēc sešām stundām, kad bija pagājušas sešas stundas pēc kaujas un tikko bija ieradies Čērčila atļautais lauka artilērijas lādiņš, ēkā sākās ugunsgrēks. Kad ieradās ugunsdzēsēju brigāde, Čērčils atteica viņiem piekļuvi ēkai. Policija stāvēja gatavībā, ar ieročiem, kas bija vērsti pret ieejas durvīm, gaidot, kad iekšā esošie vīrieši mēģinās bēgt. Durvis tā arī neatvērās. Tā vietā ēkā vēlāk tika atrastas divu bandas locekļu - Frica Svara un Viljama Sokolovs (abi bija pazīstami arī ar vairākiem segvārdiem) - mirstīgās atliekas.
Nekādas gleznotāja Pētera pēdas netika atrastas. Bez trim policistiem no gūtajiem ievainojumiem mira arī Londonas ugunsdzēsējs.
