Sidnejas ielas aplenkums (Stepnijas kauja) — 1911. gada Houndsditch slepkavības
Sidnejas ielas aplenkums (Stepnijas kauja) — 1911. gada Houndsditch slepkavības stāsts Londonā: traģēdija, policijas apšaude, anarhisti un noslēpumainie vadītāji.
Sidnejas ielas aplenkums jeb "Stepnijas kauja" bija bēdīgi slavena apšaude Londonas Īstendā, kas notika 1911. gada 3. janvārī. Pasākums bija tieša sekas tam, kas tika dēvēts par Houndsditch slepkavībām — neveiksmīgu laupīšanu, kuras laikā pirms tam tika nogalināti vairāki policisti.
Fons un izcelsme
Notikumi sākušies 1910. gada decembrī, kad notikusi neveiksmīga juvelierizstrādājumu laupīšana Houndsditch apkārtnē. Pēc šīs laupīšanas tika uzsākta plaša policijas meklēšana, un drīz vien aizdomas krita uz grupu ārzemnieku izcelsmes noziedznieku. Lielāks policijas meklēšanas spiediens noveda pie informācijas, ka daļa bandas slēpjas Stepnijas rajonā — tā radās aplenkums Sidnejas ielā.
Banda un vadība
Banda bieži tiek raksturota kā starptautiskais anarhisti, galvenokārt imigrantu vidū no Austrumeiropas. Par vienu no viņu iedomātajiem līderiem kļuva leģendārā figūra, pazīstama kā Pēteris Gleznotājs (Peter the Painter). Tomēr vēsturnieki joprojām diskusijas par viņa faktisko lomu — ir maz drošu datu, un daļa identitātes ir mīta apvīta.
Notikumu gaita Sidnejas ielā
1911. gada 3. janvārī policija apņēma ēku Sidnejas ielā, jo bija ziņas, ka tur ir ievākušies aizdomīgie. Aplenkuma gaitā izcēlās apšaude starp aizstāvjiem ēkā un policijas spēkiem ārpusē. Uz vietas tika piesaistīti gan vietējie policijas spēki, gan ugunsdzēsēji, un notikums ātri vien kļuva par publisku drāmu ar lielu mediju interesi.
- Upuri: apšaudē tika nogalināti trīs policisti un vairāki ievainoti.
- Banda: viens no bandas locekļiem tika nogalināts apšaudē, bet daļa aizdomīgo cīnījās līdz gala priekšā esošajā ēkā.
- Aplenkuma noslēgums: aplenkums beidzās ar ugunsgrēku ēkā; tajā gāja bojā arī viens ugunsdzēsējs, un vismaz divi no laupītājiem mira ugunsgrēkā vai apšaudē. Citu bandas locekļu un tās vadoņa (Pētera Gleznotāja) liktenis palika daļēji neskaidrs — daži izbēga un viņus nekad neatklāja.
Sabiedriskā reakcija un nozīme
Sidnejas ielas aplenkums izraisīja plašas diskusijas par imigrāciju, politisko vardarbību un policijas rīcību. Īpašu uzmanību piesaistīja tas, ka notikuma laikā uz vietas parādījās arī valsts amatpersonas, kas vēlāk izraisīja kritiku un debates par valdības iejaukšanos un atbildību. Šis incidents kļuva par simbolu laikmeta spriedzei starp policiju, radikālajiem politiskajiem grupējumiem un sabiedrību.
Sekas un mantojums
Sidnejas ielas aplenkums palicis atmiņā kā viens no vispretrunīgākajiem Londonas kriminālnotikumiem 20. gadsimta sākumā. Tas ietekmēja likumpārkāpēju izmeklēšanas metodes, debatēs par iekšējo drošību un imigrācijas politiku, kā arī radīja daudz muzeālu un literāru atsauču — tostarp mītus ap tādiem tēliem kā Pēteris Gleznotājs. Vēsturnieki turpina pētīt gan dokumentus, gan aculiecinieku liecības, lai labāk saprastu, kas notika to dienu un kāpēc incidentam bija tik ilga rezonanse sabiedrībā.
Tomēr daudzi konkrēti fakti — it īpaši attiecībā uz dažādu aizdomās turēto personu identitātēm un to vēlām gaitām — paliek neskaidri vai apvīti pretrunīgām liecībām, tāpēc Sidnejas ielas aplenkums joprojām ir gan vēsturisks notikums, gan daļēji mīts.
Čērčils aplenkuma laikā
Vinstons Čērčils (izcelts) Sidnejstrītā, 1911. gada 3. janvāris
Skotu gvardes karavīri atklāj uguni uz māju Sidnejas ielā
Houndsditch slepkavības
1910. gada 16. decembrī ebreju imigrantu banda mēģināja ielauzties juvelierizstrādājumu veikala aizmugurē Houndsdičā 119. Kaimiņa veikala īpašnieks dzirdēja, kā viņi dauzīja ar āmuru, un ziņoja Londonas pilsētas policijai (kuras teritorijā atradās veikals). Deviņi neapbruņoti policisti - trīs seržanti un seši konstebļi (divi no tiem bija civilā apģērbā) - devās pretī juvelieriem.
Seržanti Bentlijs un Braiants klauvēja pie 11. maiņas nama durvīm, kas atradās aiz juveliera veikala. Durvis atvēra bandas līderis Džordžs Gardšteins, bet, kad viņš neatbildēja uz viņu jautājumiem, viņi pieņēma, ka viņš nesaprot angļu valodu, un lika viņam ataicināt kādu, kas to saprot. Gardšteins atstāja durvis līdz pusei aizvērtas un pazuda.
Mājā bija viena pirmā stāva istaba, uz kuru tieši veda ārdurvis, pa kreisi no tās veda kāpnes uz augšējiem stāviem, bet pa labi - durvis uz atvērto pagalmu aizmugurē.
Kļuvuši nepacietīgi, abi seržanti iegāja mājā un atrada istabu šķietami tukšu, līdz pamanīja, ka kāpņu augšpusē tumsā stāv kāds vīrietis. Pēc īsas sarunas pa pagalma durvīm ienāca vēl viens vīrietis, strauji šaujot ar pistoli, bet vīrietis uz kāpnēm arī sāka šaut.
Abi policisti tika notriekti, Bentlijs sabruka uz durvju sliekšņa, bet Braiants spēja izkļūt ārā. Uz ielas konstebls Vudhamss metās palīgā Bentlijam, taču viens no bandas dalībniekiem, šaujot no mājas aizsega, pats tika ievainots, tāpat kā seržants Takers, kurš mira gandrīz uzreiz.
Pēc tam banda mēģināja izlauzties no strupceļa, bet gandrīz pie ieejas Gardšteinu sagrāba konstebls Čoats. Cīņas laikā Gardšteins vairākas reizes ievainoja Čoitu, bet pēc tam vēl piecas reizes viņu nošāva citi bandas locekļi, kuriem izdevās trāpīt arī Gardšteinam mugurā. Pēc tam viņi vilka Gardšteinu ¾ jūdzes līdz 59. Grove Street, kur viņš nākamajā dienā nomira. Konstebls Čoats un seržants Bentlijs tajā pašā dienā nomira dažādās slimnīcās. Sekoja intensīva meklēšana, un drīz tika arestēti vairāki bandas locekļi vai viņu līdzgaitnieki.
Sidnejas ielas aplenkums
1911. gada 2. janvārī kāds ziņotājs policijai ziņoja, ka divi vai trīs bandas locekļi, iespējams, arī Pīters Gleznotājs, slēpjas Sidney Street 100, Stepney. Policija bažījās, ka aizdomās turamie varētu aizbēgt, taču sagaidīja spēcīgu pretestību jebkādiem mēģinājumiem viņus notvert. Divsimt policistu 3. janvārī norobežoja šo teritoriju, un aplenkums sākās. Rītausmā sākās kauja.
Aizstāvjiem, lai gan viņu skaits bija liels, bija labāki ieroči un munīcijas krājumi. Londonas tornis tika izsaukts kā papildspēks, un ziņa nonāca līdz iekšlietu ministram Vinstonam Čērčilam. Čērčils ieradās notikuma vietā, lai klātienē iepazītos ar situāciju un sniegtu padomu. Čērčils atļāva izsaukt skotu gvardes vienību, lai palīdzētu policijai.
Pēc sešām stundām, kad bija pagājušas sešas stundas pēc kaujas un tikko bija ieradies Čērčila atļautais lauka artilērijas lādiņš, ēkā sākās ugunsgrēks. Kad ieradās ugunsdzēsēju brigāde, Čērčils atteica viņiem piekļuvi ēkai. Policija stāvēja gatavībā, ar ieročiem, kas bija vērsti pret ieejas durvīm, gaidot, kad iekšā esošie vīrieši mēģinās bēgt. Durvis tā arī neatvērās. Tā vietā ēkā vēlāk tika atrastas divu bandas locekļu - Frica Svara un Viljama Sokolovs (abi bija pazīstami arī ar vairākiem segvārdiem) - mirstīgās atliekas.
Nekādas gleznotāja Pētera pēdas netika atrastas. Bez trim policistiem no gūtajiem ievainojumiem mira arī Londonas ugunsdzēsējs.
Meklēt