Sniegbaltīte
"Sniegbaltīte" ir pasaka. Tā ir pazīstama visā pasaulē dažādās versijās. Agrīnās drukātās versijas ir atrodamas Džiambatistas Baziles "Pentameronē" (1634) un J. K. Mūsausa "Vācu tautas pasakās" (1782). Brāļi Grimmi 1812. gadā savās "Bērnu un sadzīves pasakās" ierakstīja versiju ar nosaukumu "Mazā Sniegbaltīte" (vācu: Schneewittchen). Grimmu stāsts, iespējams, ir mūsdienās pazīstamākā "Sniegbaltītes" versija. "Sniegbaltīte" ir daudzkārt adaptēta lugām, filmām un televīzijas programmām. Volts Disnejs 1937. gadā pielāgoja Grimmu versiju animācijas filmai "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši".
Stāsts
Karalienei piedzimst meita. Viņa nosauc viņu par Sniegbaltīti. Karaliene nomirst. Sniegbaltītes tēvs apprecas ar ļaunu sievieti. Šai ļaunajai karalienei ir burvju spogulis, kas viņai saka, ka viņa ir visskaistākā visā zemē. Kādu dienu spogulis nosauc Sniegbaltīti par visskaistāko. Karaliene ir greizsirdīga. Viņa nolemj Sniegbaltīti nogalināt. Karalienes mednieks aizved bērnu uz mežu, lai viņu nogalinātu. Viņš ļauj viņai aizbēgt.
Sniegbaltīte ierodas mājiņā mežā. Tā pieder septiņiem rūķiem. Viņi ļauj viņai dzīvot kopā ar viņiem. Viņa veic mājas darbus. Ļaunā karaliene uzzina, ka Sniegbaltīte joprojām ir dzīva. Viņa nolemj Sniegbaltīti nogalināt pati. Viņa pārģērbjas par vecu sievieti. Viņa mēģina nogalināt Sniegbaltīti vispirms ar bodija mežģīni un pēc tam ar saindētu ķemmi. Viņai tas neizdodas. Sniegbaltīte paliek dzīva. Beidzot karaliene dod Sniegbaltītei saindētu ābolu. Bērns nokrīt kā miris.
Rūķi viņu ievieto stikla zārkā kalna virsotnē. Kādu dienu garām brauc princis. Viņš iemīlas viņā. Rūķi dod viņam atļauju aizvest zārku uz savu pili. Prinča draugi paceļ zārku. Sniegbaltītes kaklā ieliktais saindētā ābola gabaliņš atbrīvojas. Viņa pamostas. Princis priecājas. Viņš apprec Sniegbaltīti. Ļaunā karaliene ir spiesta dejot uzkarsētās dzelzs kurpēs, līdz viņa nokrīt mirusi.
