Sociālistu partija (Anglija un Velsa): vēsture, ideoloģija, darbība
Sociālistu partija (Anglija un Velsa): padziļināta vēsture, trockisms, ideoloģija un politiskā darbība — no Militant Tendency līdz mūsdienu vēlēšanu stratēģijām.
Sociālistu partija ir sociālistiska politiskā partija, kas darbojas Anglijā un Velsā un ir saistīta ar Strādnieku internacionāles komiteāju (CWI). Tā izdod iknedēļas laikrakstu The Socialist un ikmēneša izdevumu Socialism Today. Partijas kodols izauga no tā sauktās Militant Tendency — trockistiska spārna, kas darbojās iekšēji Leiboristu partijā un 1980. gados nonāca plašā konfliktā ar Leiboristu vadību, īpaši saistībā ar masveida kampaņu pret Community Charge (saukto arī par Poll Tax).
Vēsture
Militant Tendency kā organizēta grupa darbojās vairākas dekādes kā iekšējs leiboristu spārns. 1980. gados, kad partija centās vadīt masu kampaņu pret Poll Tax, daudzi Militant aktīvisti tika izslēgti no Leiboristu partijas. Notika intensīvas debates par to, vai turpināt iekšējo darbu Leiboristos vai iziet kā ārēja grupa. Grupas lielākā daļa beidza darbu Leiboristos un reorganizējās kā neatkarīga organizācija. Mazākuma grupa ap Tedu Grantu atdalījās un vēlāk izveidoja Socialistisko aicinājumu (Socialist Appeal).
Skotijā tika izmēģināts modelis kā «atvērtai partijai» ar nosaukumu Scottish Militant Labour, kas vēlāk kļuva par pamatu Skotijas Sociālistu alianses dibināšanai. Daļa skotu biedru pēc Skotijas Sociālistiskās partijas izveidošanas 2001. gada sākumā izstājās no CWI, jo atšķīrās no tradicionālās trockistiskās pieejas.
Daļa organizācijas darbu turpināja kā Militant Labour, un 1997. gadā grupa oficiāli mainīja nosaukumu uz Sociālistu partija. Šis nosaukums radīja pretrunas ar daudz vecāku Lielbritānijas organizāciju — Sociālistisko partiju, tādēļ jaunā partija bieži tiek saukta par Anglijas un Velsas Sociālistu partiju. Vēlēšanās tai dažkārt nācās startēt zem nosaukuma Sociālistiskā alternatīva.
Alianšu un sadarbības mēģinājumi
Sociālistu partija bija viena no vietējo Sociālistu alianses grupu dibinātājām, taču 2001. gadā no šīs alianzes izstājās. Pēc alianses iziršanas partija kandidēja vēlēšanās kā Sociālistiskā alternatīva. Pēc Apvienotās Karalistes 2006. gada pašvaldību vēlēšanām partijai bija vietējs pārstāvniecības formāts — tajā laikā minēti padomes locekļi vairāku pilsētu padomēs, piemēram, Koventrijā, Stokā, Leišamā (Dienvidlondonā) un Hudzersfīldā.
2005. gadā partija paziņoja par plāniem piedalīties parlamenta vēlēšanās kā daļa no jaunas koalīcijas — Sociālistu un zaļo vienotības koalīcija (SGUC). Dažas bijušās Sociālistu alianses sastāvdaļas, kuras nepievienojās Respect, pievienojās SGUC.
Ideoloģija un politika
Sociālistu partija deklarē sevi kā trockistisku organizāciju. Partijas līderība un programmatiskā līnija, īpaši Pītera Taaffe (Peter Taaffe) vadībā, palikusi tuva tradicionālajam trockisma «mainstream» — akcentēta darbašķiras organiska organizēšana, arodbiedrību nozīme un pārejas prasības uz socialisma virzienu. Viena no partijas centrālajām prasībām ir publiskā īpašuma paplašināšana — partija atbalsta, piemēram, nacionalizēt simt piecdesmit lielākos Lielbritānijas uzņēmumus, kā arī plašas valsts investīcijas sabiedriskajā sektorā.
Partijas politiķi un piekritēji uzsver, ka tās taktikā ir kombinēta darbība: gan masskampaņas un arodbiedrību darbs, gan dalība vēlēšanās. Šī kombinācija ir radījusi kritiku no abām pusēm — gan no radikālākām grupos, gan no labējākām, kurus dažkārt apsūdz par «reformismu». Partijas pārstāvji iebilst, apgalvojot, ka viņu metodes balstās uz Trockā paredzēto Pārejas programmu, kas cenšas sasaistīt ikdienas prasības ar plašāku sistēmas maiņu.
Darbība arodbiedrībās un ietekme
Sociālistu partija ir mazāka nekā astoņdesmitajos gados bijušais Militant, taču tai saglabājas ietekme dažās arodbiedrībās. Piemēram, 2005. gadā 23 partijas biedri tika ievēlēti par arodbiedrību nacionālo izpildkomiteju locekļiem, kas liecina par organizācijas spējām iegūt nozīmīgas amatu vietas darba vietu un arodbiedrību struktūrās.
Publikācijas, kampaņas un sabiedriskās iniciatīvas
Sociālistu partija aktīvi izdod savus izdevumus — The Socialist un Socialism Today — kā līdzekļus ideju popularizēšanai un kampaņu informēšanai. 2005. gada novembrī partija oficiāli uzsāka "Kampaņu par jaunu strādnieku partiju" ar mērķi pierunāt individuālus aktīvistus, kampaņu dalībniekus un arodbiedrības palīdzēt veidot jaunu plašu kreiso alternatīvu Jaunajiem leiboristiem, kas specifiķi cīnītos par strādnieku šķiras interešu aizstāvēšanu. Šajā kontekstā RMT arodbiedrība (National Union of Rail, Maritime and Transport Workers) 2006. gada janvārī rīkoja konferenci par darbašķiras pārstāvniecības krīzi, kurā kā runātājs tika aicināts Dave Nellist — bijušais leiboristu deputāts un tagadējais kritikas simbols. Daudzi runātāji atbalstīja ideju par plašu kreiso alternatīvu, un deputāts Džons Makdonels (John McDonnell) izteica vēlmi, lai šāds process būtu veiksmīgs.
Kontroverses un kritika
Sociālistu partijas vēsture ir pilna ar iekšējiem strīdiem un dalījumiem — sākot no debates par darbu Leiboristu partijā līdz sadalījumiem ar citām trockistiskām grupām un attiecībām ar plašākām kreisajām aliansēm. Kritiķi bieži norāda uz to, ka partijas ilgtermiņa dalība vēlēšanās un piedāvātās reformu programmas var tikt uztvertas kā novirze no revolucionāras pozīcijas. No otras puses, partijas atbalstītāji uzsver praktisku darbašķiras organizēšanu, arodbiedrību darbu un nepieciešamību piedāvāt konkrētas alternatīvas neoliberālajai politikai.
Saiknes starptautiskā līmenī
Sociālistu partija ir saistīta ar Strādnieku internacionāles komiteju un tiek uzskatīta par vienu no tās lielākajām nodaļām. Tā piedalās arī plašākās antikapitālistiskās un kreisās kustībās Eiropā, mijiedarbojoties ar citu valstu trockistiskiem un antikapitalistiskiem spēkiem.
Partijas aktivisms turpinās lokālā un arodbiedrību līmenī; tās darbības raksturo centieni savienot ilgtermiņa stratēģiju par sociālisma virzienu ar ikdienas cīnām darba vietās, kopienās un vietējā politikā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Sociālistiskā partija?
A: Sociālistu partija ir trockistu politiskā partija, kas darbojas Anglijā un Velsā un ir daļa no Strādnieku internacionāles komitejas. Tā izdod iknedēļas laikrakstu The Socialist un ikmēneša izdevumu Socialism Today.
J: Kā attīstījās Sociālistu partija?
A: Sociālistu partija izveidojās no Militant Tendency, kurus astoņdesmito gadu sākumā sāka izslēgt no Leiboristu partijas par to, ka viņi organizēja masu kampaņu pret Poll Tax. Ar Militant Tendency notika debates par to, vai pārtraukt darbu Leiboristu partijā, un grupas vairākums nolēma to darīt, lai gan mazākums ap Tedu Grantu atdalījās un izveidoja Socialist Appeal. Šīs debates notika paralēli debatēm par Skotijas politikas nākotni. Rezultātā Skotijā pirmo reizi tika izveidota "atvērta partija" ar nosaukumu Scottish Militant Labour. Šī iniciatīva galu galā noveda pie Skotijas Sociālistu alianses izveides.
J: Kāds ir tās pašreizējais nosaukums?
A: Lielākā daļa Skotijas biedru pēc Skotijas Sociālistu partijas izveidošanas 2001. gada sākumā pameta CWI, jo viņi attālinājās no tradicionālās trockisma politikas. Kādu laiku viņi bija pazīstami kā Militant Labour, bet pēc tam mainīja nosaukumu uz "Sociālistu partija", lai gan to apstrīdēja vecāka organizācija ar nosaukumu "Lielbritānijas Sociālistu partija". Tāpēc bieži vien tos dēvē par "Anglijas un Velsas Sociālistu partiju" (The Socialist Party of England and Wales). Vēlēšanās tā vietā ir nācies lietot nosaukumu "Sociālistiskā alternatīva".
J: Kas dibināja vietējās sociālistu apvienības grupas?
A: Sociālistu partija bija viena no vietējo sociālistu alianses grupu dibinātājiem, bet pēc savas darbības beigām 2001. gadā no tās izstājās. Kopš tā laika viņi ir kandidējuši vēlēšanās ar nosaukumu "Sociālistiskā alternatīva".
Jautājums: Cik padomē ir padomnieku?
A: Pēc Apvienotās Karalistes 2006. gada pašvaldību vēlēšanām tai ir trīs padomes locekļi Koventrijā, viens - Stoke-on-Trent, divi - Lewisham Dienvidlondonā un viens - Huddersfield.
J: Kas ir SGUC?
A: 2005. gada februārī sociālisti paziņoja par plāniem piedalīties 2005. gada parlamenta vēlēšanās kā SGUC (Sociālistu un zaļo vienotības koalīcijas) daļa. Vairākas bijušās sociālistu alianses sastāvdaļas, kas nepievienojās Respect, arī pievienojās SGUC .
K: Kāda ir tās ietekme uz arodbiedrībām? A: Peter Taaffe vadībā viņu politika joprojām ir tuva tradicionālajam trockismam, viņiem ir 23 locekļi, kas ievēlēti nacionālajās izpildkomitejās dažādās arodbiedrībās. 2005. gada novembrī viņi uzsāka kampaņu "Jaunā strādnieku partija", kuras mērķis ir pārliecināt indivīdus, kampaņu dalībniekus un arodbiedrības palīdzēt izveidot plašu kreiso alternatīvu Jaunajiem leiboristiem, kas cīnītos pret strādnieku šķiras cilvēkiem.
Meklēt