Sociālistu partija (Anglija un Velsa)
Sociālistu partija ir sociālistu politiskā partija, kas darbojas Anglijā un Velsā un ir daļa no Strādnieku internacionāles komitejas. Tā izdod iknedēļas laikrakstu The Socialist un ikmēneša izdevumu Socialism Today. Kā organizācija tā ir izveidojusies no Militant Tendency, kuru 80. gadu sākumā sāka izslēgt no Leiboristu partijas par masu kampaņas organizēšanu pret Poll Tax.
Ar Militant Tendency notika debates par to, vai pārtraukt darbu Leiboristu partijā, un grupas vairākums nolēma to darīt, lai gan mazākums ap Tedu Grantu atdalījās un izveidoja Socialistisko aicinājumu. Līdztekus šīm debatēm paralēli norisinājās debates par Skotijas politikas nākotni. Rezultātā Skotijā pirmo reizi tika veikts eksperiments darboties kā "atvērtai partijai" ar nosaukumu Scottish Militant Labour. Šī iniciatīva galu galā noveda pie Skotijas Sociālistu alianses dibināšanas. Lielākā daļa Skotijas biedru pēc Skotijas Sociālistiskās partijas izveidošanas 2001. gada sākumā izstājās no CWI, jo viņi attālinājās no tradicionālās trockiskās politikas.
Kādu laiku partija bija pazīstama kā Militant Labour. 1997. gadā grupa mainīja nosaukumu uz Sociālistisko partiju, taču šī nosaukuma īpašumtiesības ir apstrīdējusi daudz vecākā Lielbritānijas Sociālistiskā partija. Rezultātā jauno partiju bieži dēvē par Anglijas un Velsas Sociālistu partiju. Vēlēšanās tai ir nācies lietot nosaukumu "Sociālistiskā alternatīva". Viņi bija vieni no vietējo Sociālistu alianses grupu dibinātājiem, taču 2001. gadā no tās izstājās.
Kopš Sociālistiskās alianses darbības beigām Sociālistiskā partija ir kandidējusi vēlēšanās kā Sociālistiskā alternatīva. Pēc Apvienotās Karalistes 2006. gada pašvaldību vēlēšanām tai ir trīs padomes locekļi Koventrijā, viens - Stokā, divi - Leišamā, Dienvidlondonā un viens - Hudzersfīldā. Sociālistu partija 2005. gada februārī paziņoja par plāniem piedalīties 2005. gada parlamenta vēlēšanās kā daļa no jaunas vēlēšanu alianses ar nosaukumu Sociālistu un zaļo vienotības koalīcija. Vairākas bijušās Sociālistu alianses sastāvdaļas, kas nepievienojās Respect, arī pievienojās SGUC.
Sociālistu partija ir mazāka organizācija nekā astoņdesmito gadu Militant, taču tai ir ietekme dažās arodbiedrībās. 2005. gadā 23 Sociālistiskās partijas biedri ir ievēlēti par arodbiedrību nacionālo izpildkomiteju locekļiem. Pītera Taaffe vadībā tās politika ir palikusi tuva trockistu mainstreamam. Viņu prasība nacionalizēt simt piecdesmit lielākos Lielbritānijas uzņēmumus un ilggadējā prakse piedalīties vēlēšanās lika dažiem kritiķiem tos dēvēt par reformistiem, lai gan partija uzstāj, ka viņu metodes pamatā ir Trockā Pārejas programma.
Sociālistu partija ir saistīta ar Strādnieku internacionāles komiteju, un tā ir lielākā no tās četrdesmit dalībvalstīm. Partija piedalās arī plašākā Eiropas Antikapitālistiskajā kreisajā kustībā.
2005. gada novembrī ikgadējā "Sociālisma" pasākumā Sociālistu partija oficiāli uzsāka "Kampaņu par jaunu strādnieku partiju" ar mērķi pārliecināt indivīdus, kampaņu dalībniekus un arodbiedrības palīdzēt izveidot un atbalstīt jaunu plašu kreiso alternatīvu Jaunajiem leiboristiem, kas cīnītos par strādnieku šķiras cilvēkiem. Nacionālā dzelzceļa, jūrniecības un transporta darbinieku arodbiedrība (RMT arodbiedrība) 2006. gada janvārī rīkoja konferenci, lai risinātu tā dēvēto "Strādnieku šķiras pārstāvniecības krīzi", kurā uzstāties tika uzaicināts Dave Nellist. Lielākā daļa runātāju atbalstīja plašu kreiso alternatīvu Jaunajiem leiboristiem. Pārējie runātāji, piemēram, parlamenta deputāts Džons Makdonels (John McDonnell), novēlēja, lai tas būtu labi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Sociālistiskā partija?
A: Sociālistu partija ir trockistu politiskā partija, kas darbojas Anglijā un Velsā un ir daļa no Strādnieku internacionāles komitejas. Tā izdod iknedēļas laikrakstu The Socialist un ikmēneša izdevumu Socialism Today.
J: Kā attīstījās Sociālistu partija?
A: Sociālistu partija izveidojās no Militant Tendency, kurus astoņdesmito gadu sākumā sāka izslēgt no Leiboristu partijas par to, ka viņi organizēja masu kampaņu pret Poll Tax. Ar Militant Tendency notika debates par to, vai pārtraukt darbu Leiboristu partijā, un grupas vairākums nolēma to darīt, lai gan mazākums ap Tedu Grantu atdalījās un izveidoja Socialist Appeal. Šīs debates notika paralēli debatēm par Skotijas politikas nākotni. Rezultātā Skotijā pirmo reizi tika izveidota "atvērta partija" ar nosaukumu Scottish Militant Labour. Šī iniciatīva galu galā noveda pie Skotijas Sociālistu alianses izveides.
J: Kāds ir tās pašreizējais nosaukums?
A: Lielākā daļa Skotijas biedru pēc Skotijas Sociālistu partijas izveidošanas 2001. gada sākumā pameta CWI, jo viņi attālinājās no tradicionālās trockisma politikas. Kādu laiku viņi bija pazīstami kā Militant Labour, bet pēc tam mainīja nosaukumu uz "Sociālistu partija", lai gan to apstrīdēja vecāka organizācija ar nosaukumu "Lielbritānijas Sociālistu partija". Tāpēc bieži vien tos dēvē par "Anglijas un Velsas Sociālistu partiju" (The Socialist Party of England and Wales). Vēlēšanās tā vietā ir nācies lietot nosaukumu "Sociālistiskā alternatīva".
J: Kas dibināja vietējās sociālistu apvienības grupas?
A: Sociālistu partija bija viena no vietējo sociālistu alianses grupu dibinātājiem, bet pēc savas darbības beigām 2001. gadā no tās izstājās. Kopš tā laika viņi ir kandidējuši vēlēšanās ar nosaukumu "Sociālistiskā alternatīva".
Jautājums: Cik padomē ir padomnieku?
A: Pēc Apvienotās Karalistes 2006. gada pašvaldību vēlēšanām tai ir trīs padomes locekļi Koventrijā, viens - Stoke-on-Trent, divi - Lewisham Dienvidlondonā un viens - Huddersfield.
J: Kas ir SGUC?
A: 2005. gada februārī sociālisti paziņoja par plāniem piedalīties 2005. gada parlamenta vēlēšanās kā SGUC (Sociālistu un zaļo vienotības koalīcijas) daļa. Vairākas bijušās sociālistu alianses sastāvdaļas, kas nepievienojās Respect, arī pievienojās SGUC .
K: Kāda ir tās ietekme uz arodbiedrībām? A: Peter Taaffe vadībā viņu politika joprojām ir tuva tradicionālajam trockismam, viņiem ir 23 locekļi, kas ievēlēti nacionālajās izpildkomitejās dažādās arodbiedrībās. 2005. gada novembrī viņi uzsāka kampaņu "Jaunā strādnieku partija", kuras mērķis ir pārliecināt indivīdus, kampaņu dalībniekus un arodbiedrības palīdzēt izveidot plašu kreiso alternatīvu Jaunajiem leiboristiem, kas cīnītos pret strādnieku šķiras cilvēkiem.
