Peldēšanās — definīcija, veidi un terapeitiski ieguvumi

Uzzini peldēšanas definīciju, veidus un terapeitiskos ieguvumus — no ūdens un dubļiem līdz relaksācijai, rehabilitācijai un veselības uzlabošanai.

Peldēšanās ir ķermeņa ievietošana šķidrumā, visbiežāk ūdenī vai šķīdumā ar ūdeni. Parasti to dara higiēnas, reliģiskos vai izklaides nolūkos. Dažkārt peldēšanās ir arī terapijas veids.

Kad cilvēki runā par peldēšanos, viņi visbiežāk ar to saprot iegremdēšanu ūdenī. Taču cilvēki ir "peldējušies" arī citās vielās. Dažas terapijas ietver peldi dubļos. Cilvēki ir peldējušies arī citās vielās, piemēram, šampanieti, pupiņās vai šokolādē. Diezgan izplatīts peldēšanās veids ir peldēšanās saules gaismā.

Peldēšanās veidi

• Rekreatīvā peldēšanās: peldbaseini, upes, ezeri un jūra — izklaide, sportošana, atdzišana vasarā.
• Higiēnas peldes: dušas un vannas ķermeņa tīrībai.
• Balneoterapija un termālās peldes: minerālūdeņu un siltumnīcu izmantošana veselības atbalstam.
• Hidroterapija: fizioterapijas veids ūdenī — rehabilitācija pēc traumām, muskuļu atslābināšana, kustību vingrinājumi ar mazāku slodzi uz locītavām.
• Peldošās terapijas tvertnes (flotation): sālsūdens tvertnes ar samazinātu sensoru stimulāciju, kurās mēdz mazināties stress un muskuļu spriedze.
• Nebūtiskākas/izklaidējošas peldes: peldi neparastos šķidrumos — dubļos, šampanietī, šokolādē vai pupiņu maisījumos, kas bieži tiek piedāvātas spa procedūrās.
• Peldēšanās saulē: saules iedarbība uz ādu un D vitamīna sintēze (tomēr nepieciešama saudzība no pārāk intensīvas UV starojuma).

Terapeitiski ieguvumi

• Kustību atbalsts un mazāka slodze locītavām: ūdens bīstamais spēks un peldošība ļauj vieglāk veikt vingrojumus cilvēkiem ar artrītu vai pēc operācijas.
• Sāpes un muskuļu spriedzes mazināšana: silta vanna vai hidroterapija var samazināt muskuļu spazmas un mazināt hroniskas sāpes.
• Cirkulācijas uzlabošana: siltie ūdeņi paplašina asinsvadus, veicina asins plūsmu un atvieglo reģenerāciju.
• Samazināts tūskas risks: hidrostatiskā spiediena iedarbība var palīdzēt samazināt perifērisko tūsku (piemēram, kāju pietūkumu).
• Psiholoģiskie ieguvumi: peldēšana vai peldošā terapija var mazināt stresu, uzlabot garastāvokli un veicināt labāku miegu.
• Ādas un minerālvielu ietekme: termālajos vai minerālu baseinos esošās minerālvielas var uzlabot ādas stāvokli (atkarībā no avota sastāva).
• Rehabilitācija un sporta treniņi: ūdens nodrošina drošu vidi muskuļu stiprināšanai, lokanības uzlabošanai un sirds‑asinsvadu treniņiem ar mazāku traumu risku.

Drošība un higiēna

• Vienmēr uzraugiet bērnus un cilvēkus ar kustību traucējumiem — noslīkšana var notikt ātri un klusāk nekā domājam.
• Nevajadzētu peldēties, ja ir atvērtas brūces vai infekcijas — risks izplatīt vai saķert mikroorganismus.
• Hlorēti baseini un citi dezinfekcijas līdzekļi var kairināt ādu un acis; cilvēkiem ar jutīgu ādu ieteicams pēc peldes noskaloties.
• Nepārsildīties — pārāk karstas peldes var izraisīt reiboni, zemu asinsspiedienu vai dehidratāciju. Terapijai bieži rekomendē temperatūras diapazonu atbilstoši mērķim (piem., siltas peldes relaksācijai, vēsākas — stimulācijai).
• Izvairieties no alkohola lietošanas pirms vai peldoties — tas samazina modrību un palielina negadījumu risku.
• Saules aizsardzība ir svarīga, ja peldēšanās saulē — lietojiet piemērotu sauļošanās līdzekli un ierobežojiet saules laiku siltākajās stundās.
• Pirms sākt ūdens terapiju pēc nopietnām slimībām vai sirds problēmām, konsultējieties ar ārstu.

Secinājums: Peldēšanās ir daudzveidīga darbība ar plašu formu spektru — no ikdienišķām dušām un atpūtas peldēm līdz speciālām terapijām, piemēram, hidroterapijai vai balneoterapijai. Tā var sniegt gan fiziskus, gan psiholoģiskus ieguvumus, taču, lai tie būtu droši un efektīvi, svarīga ir pareiza higiēna, piesardzība un, nepieciešamības gadījumā, profesionāla vadība.

Peldēšanās iemesli

Peldēšanās kalpo vairākiem mērķiem:

• Higiēna un fiziskā tīrība.
• dekontaminācija no ķīmiskiem, bioloģiskiem, kodolmateriāliem vai citiem iedarbības veida apdraudējumiem.
• Atpūta
• Terapija (piem., hidroterapija), dziedināšana, rehabilitācija pēc traumas vai atkarības, relaksācija (piem., Blessed Rainy Day).
• Reliģiskie vai retāk - citi ceremoniju rituāli (piemēram, kristības, Mikva).
• Svinības un socializēšanās, piemēram, skriešana cauri strūklakām pēc uzvaras Pasaules sērijā vai lēkšana caur caurumu ledū virs ezera Jaungada vakarā.
• Nodrošināt, lai cilvēkiem nebūtu noteiktu priekšmetu, piemēram, ieroču vai citu kontrabandas preču: Čikāgā krievu pirtis bija droša satikšanās vieta konkurējošo bandu līderiem. Gandrīz kailiem cilvēkiem ir grūti noslēpt ieročus. Ja tikšanās rezultātā tika panākta izlīgšana, bandas satikās augšstāvā, lai baudītu maizītes, krējuma sieru un boršču. Daudzās bezpajumtnieku patversmēs un gandrīz visos cietumos ir uzņemšanas telpas vai uzņemšanas process, kas ietver uzraudzītu dušu ar pārģērbšanos, lai nodrošinātu, ka iestādē nenonāk kontrabanda vai piesārņojums.

Savvaļas japāņu makaki (sniega pērtiķi), kas dienā nokāpj no kalna, iemācījušies peldēties ziemā Jigokudani Onsen Nagano prefektūrā, Japānā. Tiek uzskatīts, ka japāņu makaki peldas un sasilda ķermeni tikai šajā konkrētajā apvidū un to māca nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir peldēšanās?

J: Kāpēc cilvēki peldas?

J: Ko parasti nozīmē, kad cilvēki runā par peldēšanos?

J: Vai cilvēki ir peldējušies ne tikai ūdenī, bet arī citās vielās?

J: Kāds ir peldēšanās terapijas piemērs?

J: Kas ir peldēšanās saules gaismā?

J: Kādu citu iemeslu dēļ, izņemot reliģiskos, cilvēki peldas?

Meklēt pēc burta