Peldvieta
Peldēšanās ir ķermeņa ievietošana šķidrumā, visbiežāk ūdenī vai šķīdumā ar ūdeni. Parasti to dara higiēnas, reliģiskos vai izklaides nolūkos. Dažkārt peldēšanās ir arī terapijas veids.
Kad cilvēki runā par peldēšanos, viņi visbiežāk ar to saprot iegremdēšanu ūdenī. Taču cilvēki ir "peldējušies" arī citās vielās. Dažas terapijas ietver peldi dubļos. Cilvēki ir peldējušies arī citās vielās, piemēram, šampanieti, pupiņās vai šokolādē. Diezgan izplatīts peldēšanās veids ir peldēšanās saules gaismā.
Lielākā daļa peldvietu ir karstā ūdenī vai karstā tvaikā. Tomēr šļakatu vannas darbojas kā aukstā duša, kas palīdz cilvēkiem atvēsināties karstās dienās. Šajā daudzkārtējas ekspozīcijas attēlā redzams skrējējs, kas skrien cauri Dundas laukuma šļakatu baseinam, lai atvēsinātos.
Bērna peldināšana Mozambikā.
Peldēšanās iemesli
Peldēšanās kalpo vairākiem mērķiem:
- Higiēna un fiziskā tīrība.
- dekontaminācija no ķīmiskiem, bioloģiskiem, kodolmateriāliem vai citiem iedarbības veida apdraudējumiem.
- Atpūta
- Terapija (piem., hidroterapija), dziedināšana, rehabilitācija pēc traumas vai atkarības, relaksācija (piem., Blessed Rainy Day).
- Reliģiskie vai retāk - citi ceremoniju rituāli (piemēram, kristības, Mikva).
- Svinības un socializēšanās, piemēram, skriešana cauri strūklakām pēc uzvaras Pasaules sērijā vai lēkšana caur caurumu ledū virs ezera Jaungada vakarā.
- Nodrošināt, lai cilvēkiem nebūtu noteiktu priekšmetu, piemēram, ieroču vai citu kontrabandas preču: Čikāgā krievu pirtis bija droša satikšanās vieta konkurējošo bandu līderiem. Gandrīz kailiem cilvēkiem ir grūti noslēpt ieročus. Ja tikšanās rezultātā tika panākta izlīgšana, bandas satikās augšstāvā, lai baudītu maizītes, krējuma sieru un boršču. Daudzās bezpajumtnieku patversmēs un gandrīz visos cietumos ir uzņemšanas telpas vai uzņemšanas process, kas ietver uzraudzītu dušu ar pārģērbšanos, lai nodrošinātu, ka iestādē nenonāk kontrabanda vai piesārņojums.
Savvaļas japāņu makaki (sniega pērtiķi), kas dienā nokāpj no kalna, iemācījušies peldēties ziemā Jigokudani Onsen Nagano prefektūrā, Japānā. Tiek uzskatīts, ka japāņu makaki peldas un sasilda ķermeni tikai šajā konkrētajā apvidū un to māca nākamajām paaudzēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir peldēšanās?
A: Peldēšanās nozīmē ķermeņa ievietošanu šķidrumā, galvenokārt ūdenī vai šķīdumā, kas satur ūdeni.
J: Kāpēc cilvēki peldas?
A: Cilvēki peldas higiēnas, reliģiskos, izklaides vai pat terapijas nolūkos.
J: Ko parasti nozīmē, kad cilvēki runā par peldēšanos?
A: Parasti, kad cilvēki runā par peldēšanos, viņi ar to saprot iegremdēšanu ūdenī.
J: Vai cilvēki ir peldējušies ne tikai ūdenī, bet arī citās vielās?
A: Jā, cilvēki ir peldējušies arī citās vielās, piemēram, dubļos, šampanieti, pupiņās vai šokolādē.
J: Kāds ir peldēšanās terapijas piemērs?
A: Dažas terapijas ietver peldes dubļos.
J: Kas ir peldēšanās saules gaismā?
A: Peldēšanās saules gaismā ir izplatīts peldēšanās veids.
J: Kādu citu iemeslu dēļ, izņemot reliģiskos, cilvēki peldas?
A: Cilvēki peldas higiēnas, izklaides un arī kā terapijas veidu.
