Bageļi — ebreju maizes gredzeni: vēsture, pagatavošana, recepte

Atklāj bageļus — ebreju maizes gredzenus: vēsturi, tradicionālo recepti un soli pa solim pagatavošanu ar kraukšķīgu garoza un blīvu iekšpusi.

Bageļi ir tradicionāls maizes izstrādājums, kas gatavots no rauga mīklas un veidots gredzenveidā. Tie vizuāli nedaudz līdzinās pīrādziņiem, taču atšķiras gan pēc gatavošanas procesa, gan tekstūras: bageļu garoza ir kraukšķīga un spīdīga, bet iekšpusē tie ir blīvāki un košļājamāki. Tipiski bageļi ir nedaudz plānāki nekā pīrādziņi un pirms cepšanas tos vāra ūdenī, kas bagelam piešķir raksturīgo struktūru un spīdumu. Reizēm tos ar humoru dēvē par "cementa pīrādziņiem". Bageļus tradicionāli saista ar ebreju (īpaši Aškenazu) virtuvi; tos bieži ēd brokastīs vai kā uzkodu, piemēram, ar krējuma sieru, kūpinātu lasi (lox), sīpoliem un kapātiem dārzeņiem.

Vēsture un izcelsme

Bageļu izcelsme meklējama Austrumeiropā — īpaši Polijā un apkārtējās zemēs —, kur tie kļuva populāri 17. gadsimtā. Pirmās dokumentētās atsauces uz bageļiem datētas ar 17. gadsimtu, un no turienes recepte un tradīcijas izplatījās pa Aškenazu ebreju kopienām. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, emigrējot uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bageļi kļuva par svarīgu daļu no Ņujorkas ebreju kulinārās kultūras. Laika gaitā radušās dažādas reģionālas variācijas — piemēram, Ņujorkas bageļi, kas ir blīvāki un košļājamāki, un Monreālas bageļi, kas tiek vārīti ar medu un cepti koka krāsnī, padarot tos saldenākus un kraukšķīgākus.

Pamatprodukti un īpašības

• Galvenās sastāvdaļas: milti, raugs, sāls un ūdens. Bieži pievieno arī cukuru vai malto miežu sīrupu, lai aktivizētu raugu un piešķirtu krāsu.
• Mīklai bieži pievieno olas, pienu vai sviestu, lai iegūtu maigāku struktūru, taču tradicionālais bageļu receptes variants ir vienkāršs: milti, ūdens, raugs, sāls.
• Galvenā atšķirība no citām maizēm — bageļi pirms cepšanas tiek īsi vārīti, kas noslēdz garoza virsmas un rezultējas blīvākā, košļājamā tekstūrā.

Pagatavošanas princips

Pamatprocess sastāv no šādiem soļiem:

1. Mīklas pagatavošana un pirmā rūgšana (fermentācija).
2. Mīklas formēšana gredzenos un sekundārā rūgšana.
3. Bageļu īss vārīšanas brīdis verdošā ūdenī (parasti 30–90 sekundes katrai pusei). Ūdenim bieži pievieno medu, cukuru, malto miežu sīrupu vai cepamā sodas šķīdumu — tas ietekmē garoza krāsu un garšu.
4. Cepšana sakarsētā krāsnī līdz zeltaini brūnai garozai.

Recepte: klasiskie bageļi (apm. 8 bageļi)

• 500 g kviešu milti
• 300–320 ml siltā ūdens
• 7 g sausā rauga (vai 15 g svaiga rauga)
• 10 g sāls
• 20 g cukura vai 30 g malto miežu sīrupa (pēc izvēles)
• 1–2 ēdamkarotes neitrāla eļļa (pēc izvēles mīklai)
• Pārkaisīšanai: sezama, ķimenes, popijas sēklas, sasmalcināts sīpols vai "everything" maisījums

1. Sagatavo mīklu: siltā ūdenī izšķīdina cukuru un raugu, ļauj 5–10 minūtes aktivizēties. Sajauc ar miltiem un sāli, mīca apm. 8–10 minūtes, līdz mīkla ir gluda un elastīga. Pievieno eļļu, ja vēlas maigāku mīkstumu. Atstāj uz 1–1,5 stundām siltā vietā, līdz mīkla dubultojas.
2. Sadala mīklu 8 daļās, no katras izveido bumbiņu. Atstāj atpūsties 10 minūtes. Tad katru bumbiņu izvelk garenā rullītī un savieno galus, veidojot gredzenu, vai izveido platu disku un izspiež vidū caurumu.
3. Atstāj bageļus uz 20–30 minūtēm, lai nedaudz uzrūgtu.
4. Uzkarsē lielu katlu ar ūdeni; pievieno ēdamkaroti cukura, medus vai cepamā sodas — tas palīdzēs bageļiem iegūt zeltainu garoza krāsu. Kad ūdens vārās, vāra bageļus 30–60 sekundes katrai pusei (ilgāk vārīšana rada blīvāku mīkstumu).
5. Pārliek uz cepamā papīra, ja vēlas, apsmērē ar olu vai ūdeni (lai labāk turētos sēklas), pārkaisa izvēlētos pārslas. Cep 220–240 °C apmēram 15–20 minūtes, līdz virsma zeltaini brūna.

Variācijas un pasniegšana

• Toppings un piedevas: krējuma siers (plain vai ar garšvielām), kūpināts lasis (lox), tomāts, sīpoli, kapari, sviests, jebkura krēmveida mērcīte.
• Dažādi miltu veidi: pilngraudu, miežu vai rudzu bageli ir populāras veselīgākas variācijas.
• Reģionālās atšķirības: Monreālas bageļi ir saldākāki un plānāki; Ņujorkas bageļi ir blīvāki un košļājamāki. Ir arī saldie bageļi ar rozīnēm vai kanēli.

Uzglabāšana un atkārtota sasilšana

Svaigi ceptos bageļus vislabāk ir ēst tajā pašā dienā. Ja jāuzglabā, ietin audumā vai maisiņā un glabā 1–2 dienas istabas temperatūrā. Lai ilgāk saglabātu, bagelus var sagriezt uz pusēm un sasaldēt — pirms lietošanas atkausē un apgrauzdē. Apgrauzdēšana atjauno bageļa kraukšķīgumu un garšu.

Uzturvērtība (aptuvena)

Viens vidēja izmēra bageļs satur apmēram 250–350 kcal, atkarībā no miltu veida un piedevām. Bageļos ir galvenokārt ogļhidrāti, mazāks olbaltumvielu un tauku daudzums; pievienojot sieru vai lasi, pieaug arī olbaltumvielu un tauku daudzums.

Padomi mājas gatavošanai

• Nevajadzētu pārraut mīklu — ilgstoša mīcīšana attīsta glutēnu un nodrošina bagelam labu struktūru.
• Vārīšanas laiks ietekmē iekšējo tekstūru: īsāks vārīšanas laiks — maigāks mīkstums; garāks — blīvāks un košļājamāks.
• Eksperimentējiet ar ūdens piedevām (medus, cukurs, cepamā soda) — tās maina garšu un garoza krāsu.

Bageļi ir daudzpusīgi — tos var veidot pēc tradicionālām receptēm vai pielāgot mūsdienu gaumei, izmantojot dažādus miltu maisījumus, pildījumus un piedevas. Mājās gatavot bageli ir patīkami un ļauj iegūt svaigu, aromātisku maizi ar unikālu tekstūru.

Jautājumi un atbildes

J: No kā tiek gatavoti maizītes?

J: Ar ko maizītes atšķiras no pīrādziņiem?

J: Kāpēc dažkārt maizītes sauc par "cementa pīrādziņiem"?

J: Kad parasti ēd bagelīšus?

J: Kas īpašs ir bagelu pagatavošanas veids?

J: Kāda nozīme ir olām, pienam un sviestam, gatavojot maizītes?

J: Vai maizītes ir ebreju ēdiens?

Meklēt pēc burta