Bagelis
Bageļi ir maizes veids, kas gatavots no miltiem. Tie izskatās kā pīrādziņi, un tos raudzē ar raugu. To garoza ir kraukšķīga, spīdīga, bet iekšpuse blīva. Bageļi ir glazēti un gredzenveidīgā rullītī. Tie atšķiras no pīrādziņiem ar to, ka pirms cepšanas tos vāra. Bageļus dažkārt dēvē par "cementa pīrādziņiem". Bageli uzskata par īpašu ebreju ēdienu. Tos parasti ēd brokastīs vai kā uzkodu.
Bageļi tiek gatavoti no maizes pamatvielām - miltiem, rauga, sāls un saldām garšvielām. Milti maizei piešķir košļājamās maizes garšu, ko var padarīt vieglāku ar olām, pienu un sviestu. Tie ir vienīgais maizes izstrādājums, ko pirms cepšanas vāra.
Sālītas liellopa gaļas maizīte ar sinepēm
Ar krējuma sieru uzsmērēta maizītes puse.
Apkalpo
Bagelus bieži vien grauzdē grauzdētavā un pēc tam pārlej ar tādiem pārtikas produktiem kā krējuma siers (mīksts siers ar nedaudz saldenu garšu) un ievārījums vai sviests. Bageļus var izmantot arī sviestmaižu pagatavošanai ar gaļu (piemēram, kūpinātu lasi), olu un sieru. Maizīšu sviestmaizes parasti ēd brokastīs vai pusdienās.
Vēsture
Daži cilvēki uzskata, ka pirmā maizīte tika pagatavota 1683. gadā, kad kāds maiznieks no Austrijas Vīnes pateicās Polijas karalim par Austrijas glābšanu no turku iebrukumiem. Teika vēsta, ka maiznieks pārveidojis vietējo maizi tā, lai tā izskatītos kā karaļa stirna. Šis stāsts nav patiess, jo Polijā maizītes gatavoja vismaz kopš 1610. gada.
Bageļi formāli bija mazpazīstams etnisks gardums, ko varēja atrast tikai pilsētas ebreju rajonos. Pirmo reizi pārtikas veikalos maizītes sāka tirgot 20. gadsimta 50. gados. Saldētus bagelīšus pirmo reizi sāka tirgot 1960. gadā.
Kad Polijas ebreji aizbrauca uz Ameriku, viņi beugelu paņēma līdzi. Pirmās beugeļa ceptuves tika izveidotas Ņujorkā 20. gadsimta 20. gados. Vēlāk nosaukums tika mainīts un to sāka saukt par bageli. Bageli izmantoja kā dzīves nepārtrauktā cikla simbolu - bez sākuma un bez beigām.
Londonas Īstendā maizīte ir pazīstama kā beigeļmaizīte, un tā ir populāra daudzos rajonos, kur daudzi ebreju imigranti pirmo reizi ieradās Lonsonā 19. gadsimtā, piemēram, Vaitčapelā un Spitalfīldsā, un jo īpaši Brick Lane, kur atrodas beigeļmaizīte.
Jautājumi un atbildes
J: No kā tiek gatavoti maizītes?
A: Bageļi tiek gatavoti no miltiem, rauga, sāls un saldām garšvielām.
J: Ar ko maizītes atšķiras no pīrādziņiem?
A: Bageļus pirms cepšanas vāra, un tiem ir blīva, košļājamā konsistence ar spīdīgu garozu, bet doughnuts ir cepts, un tam ir mīkstāka, kūkai līdzīga konsistence ar saldenu glazūru.
J: Kāpēc dažkārt maizītes sauc par "cementa pīrādziņiem"?
A: Bageļus dažkārt sauc par "cementa pīrādziņiem", jo tie ir ļoti blīvi un smagi.
J: Kad parasti ēd bagelīšus?
A: Bageles parasti ēd brokastīs vai kā uzkodu.
J: Kas īpašs ir bagelu pagatavošanas veids?
A: Bageļi ir vienīgais maizes izstrādājums, ko pirms cepšanas vāra, un tas tiem piešķir unikālu konsistenci un garšu.
J: Kāda nozīme ir olām, pienam un sviestam, gatavojot maizītes?
A: Olas, pienu un sviestu var izmantot, lai maizītes kļūtu vieglākas un mazāk blīvas.
J: Vai maizītes ir ebreju ēdiens?
A: Jā, maizītes tiek uzskatītas par īpašu ebreju ēdienu.
