Sintētiskā genomika
Sintētiskā genomika ir gēnu inženierijas veids. Tā rada gēnus, kas dabā nekad nav sastopami.
Sintētiskajā genomikā neizmanto dabā sastopamus gēnus. Tā var izmantot pēc pasūtījuma izstrādātas bāzes pāru sērijas. Nākotnē tā varētu izmantot ģenētiskos kodus, kas nesastāv no diviem DNS bāzes pāriem, ko pašlaik izmanto dzīvības formas.
Sintētiskajā genomikā tiek izmantotas ģenētikas pētniecībā izmantotās metodes. Pētnieki var lēti un precīzi izveidot garas bāzes pāru ķēdes lielā mērogā. Tas ļauj veikt eksperimentus ar genomiem, kas dabā neeksistē. Viņi izmanto arī idejas proteīnu locīšanas jomā un augstas klases skaitļošanas iekārtas.
Šajā jomā strādā J. Kreiga Ventera institūts. Aptuveni 20 pētnieku komandu vada Nobela prēmijas laureāts Hamiltons Smits, DNS pētnieks Kreigs Venters un mikrobiologs Klaids A. Hačisons III. Venteras grupa ir izveidojusi daļēji sintētisku Mycoplasma genitalium baktērijas genomu, rekombinējot 25 savstarpēji pārklājas fragmentus. Tas tika paveikts vienā solī:
"Rauga rekombinācija ievērojami vienkāršo lielu DNS molekulu montāžu gan no sintētiskiem, gan dabīgiem fragmentiem".
Ģenētiķi ir izveidojuši pirmo sintētisko hromosomu raugam. "Oriģinālās hromosomas gēni tika aizstāti ar sintētiskām versijām, un gatavā cilvēka radītā hromosoma tika veiksmīgi integrēta rauga šūnā."
Ir izveidoti arī citi uzņēmumi, tostarp viens ar nosaukumu Synthetic Genomics (uzņēmums), lai izmantotu pēc pasūtījuma izstrādātu genomu daudzās komerciālās izmantošanas iespējas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sintētiskā genomika?
A: Sintētiskā genomika ir gēnu inženierijas veids, kas rada dabā neizplatītus gēnus. Tā neizmanto dabā sastopamus gēnus, bet gan pēc pasūtījuma izstrādātas bāzes pāru sērijas.
J: Kā darbojas sintētiskā genomika?
A.: Sintētiskajā genomikā izmanto ģenētikas pētniecības metodes, lai lēti un precīzi lielā mērogā radītu garas bāzes pāru virknes. Tas ļauj pētniekiem eksperimentēt ar genomiem, kas dabā neeksistē. Tiek izmantotas arī idejas no olbaltumvielu locīšanas un augstas klases skaitļošanas iekārtām.
J: Kas vada pētījumus šajā jomā?
A: J. Kreiga Ventera institūta aptuveni 20 pētnieku komandu vada Nobela prēmijas laureāts Hamiltons Smits, DNS pētnieks Kreigs Venters un mikrobiologs Klaids A. Hačisons III.
J: Ko līdz šim ir sasniegusi Venteras grupa?
A.: Venteras grupa ir izveidojusi daļēji sintētisku Mycoplasma genitalium baktērijas genomu, vienā solī rekombinējot 25 pārklājošos fragmentus, izmantojot rauga rekombinācijas tehnoloģiju. Turklāt ģenētiķi ir izveidojuši pirmo sintētisko hromosomu raugam, aizstājot oriģinālās hromosomas gēnus ar sintētiskām versijām un veiksmīgi integrējot to rauga šūnā.
J: Vai ir kādi komerciāli pielietojumi pielāgotiem genomiem?
A: Jā, ir izveidoti tādi uzņēmumi kā Synthetic Genomics, lai izmantotu pielāgoto genomu daudzos komerciālos lietojumus.
J: Kādus eksperimentus var veikt, izmantojot sintētisko genomiku?
A: Eksperimentus var veikt ar genomiem, kas dabā neeksistē, izmantojot sintētiskās genomikas metodes, piemēram, lēti un precīzi lielā mērogā izveidot garas bāzes pāru ķēdes vai rekombinēt 25 pārklājas fragmentus vienā solī, izmantojot rauga rekombinācijas tehnoloģiju.
