Tatami
Tatami ([畳 tatami] kļūda: {{nihongo}}: tekstā ir slīpraksts (palīdzība)) paklājiņi ir tradicionāla japāņu grīdas segums. To virskārta ir izgatavota no austiem salmiem. Tradicionālie tatami ir pildīti ar salmiem. Mūsdienās daži no tiem ir iesaiņoti ar putupolistirolu. Tatami ir individuāli paklāji. Tie ir vienāda izmēra un formas. To malas ir no brokāta vai vienkārša zaļa auduma.
Sākotnēji tatami bija greznuma prece bagātniekiem laikā, kad zemāko šķiru iedzīvotājiem bija ar paklājiņiem klātas netīrās grīdas. Tatami pamazām tika popularizēti. Visbeidzot 17. gadsimta beigās tie nonāca vienkāršo iedzīvotāju mājās.
Sešu paklājiņu istaba ar tatami grīdas segumu un šodži
Vēsture
Japāņi tatami izmantoja jau kopš Nara laikmeta (710-794). Tie bija adīti un kļuva biezāki kā mūsdienu tatami. Heiāna laikmeta iedzīvotāji staigāja uz tatami, lai parādītu savu spēku, un viņi izklāja tatami tikai nepieciešamajā telpas daļā.
Tatami izmantošana bija nedaudz citādāka nekā tagad. Japāņu tradicionālās dzīvojamās arhitektūras stils shoin aizsākās Kamakuras laikmetā. Šajā laikā cilvēki pārtrauca izklāt tatami pa istabu un novietot tos pa vidu. Viņi sāka izklāt tatami pa visu telpu. Cilvēki nolēma izklāt tatami pie kamīna un sēdēt stāvus, saliekot kājas zem tā.
Tatami ir mainījies līdz ar cilvēku dzīvesveidu. Edo ēras vidū tatami kļuva plaši izplatīti. Meidži laikmetā tos sāka izmantot lauksaimnieki. Kad Meidži laikmetā tika atcelts tatami regulējums, tatami kļuva vēl izplatītāki. Japāņi bieži žāvē tatami. Ja tatami virsma bija izbalējusi, cilvēki tos bieži apgāza. Līdz ar ekonomisko izaugsmi pēc Otrā pasaules kara cilvēki sāka izmantot krēslus un paklājus. Japāņi uzskata, ka grīdas segums nav pietiekami relaksējošs vai skaņu necaurlaidīgs, tāpēc cilvēki tatami izmanto arī tagad.
Tatami izgatavošana
Tatami izgatavo no igusas, pīlādža auga. Skursteņi tiek stādīti rīsu laukos augustā. Stādus izrok novembrī, un tad izvēlas labu stādu. Izvēlētos stādus decembrī atkal stāda rīsu laukos. Jūnija beigās līdz jūlija vidum kvalitatīvs iguša stāds izaug līdz aptuveni viena metra augstumam, un nākamajā gadā to var novākt.
Pēc ražas novākšanas pīlādžiem jābūt sausiem, un tiem jāsaglabā savdabīgā smarža un pīlādžu krāsa. Skursteņus izvēlas pēc garuma un biezuma, un tos pārbauda, vai nav saspiedumu.
Pēc ražas novākšanas tiek gatavoti tatami. Tā kā japāņu istabas ir dažāda lieluma, tatami tiek izgatavoti dažāda izmēra. Vispirms tiek izgatavots tatami pamats. Tatami tiek austs ar īpašu mašīnu. Tā ir līdzīga kimono aušanai. Nākamā daļa ir tatami pinums, ko sauc par toko. Kad toko ir 40 cm biezs vai biezāks, un forma ir iztaisnota. Paklājs ir pabeigts, un to sauc par mushiro. Tatami ir pabeigts, kad tas ir savienots ar toko un ir piešūta apdare uz paklāja malām.
Igusa
Igusa ir igusa dzimtas daudzgadīgs augs. Igusa labi smaržo. Tai ir svaiga, zāles smarža. Angļu valodā tās sauc par rushes. Igusa zied no maija līdz jūnijam. Augs izaug līdz 100 cm garumā vai mazāk. Tās aug purvos, kur ir laba saule. Japānā ir 30 igusas sugu, kas aug dažādās vietās.
Tatami ir izgatavots no dabīgas igusas, kurai jābūt elastīgai no saknes līdz galam, un tās biezums un krāsa nedaudz atšķiras. Tatami izgatavošanai izmanto aptuveni 4000 līdz 7000 igusas. Parasti labākajiem tatami izmanto vairāk un garākus igusas pākstis.
Igusas izmantošana sniedz daudz priekšrocību, piemēram, gaisa attīrīšanu, siltumizolāciju, elastību, dzesēšanu (īpaši karstā vasaras sezonā), videi draudzīgas un skaņu absorbējošas īpašības. Igusa tatami ir arī gluds pieskārienam, tāpēc tas ir ērts zīdaiņiem un maziem bērniem. Lielākajai daļai japāņu patīk tatami. Daudzās mājās ir vismaz viena tatami istaba.
Tatami
Tatamiberi ir audums, kas sedz malas un arī rotā tatami. Dažiem tatami tā nav. Angļu valodā to sauc par paklāja malu. Tatamiberi platums ir aptuveni trīs centimetri. Tatamiberi materiāls ir kokvilnas dzija, sintētiska materiāla aukla un zelta pavediens. Iezīmes mainās atkarībā no tā, kādas auklas tiek kombinētas ar tatamiberi. Izaustais skaistās krāsas rokturis izceļ telpu. Ir divu veidu, un telpas atmosfēru maina tatamiberi.
Ir daudz tatamiberi veidu. Taču tatamiberi tika izmantoti, lai parādītu statusu. Piemēram, imperatoram, ministriem, priesteriem un zinātniekiem bija dažādi stili. Tas tika ierakstīts 1420. gada grāmatā "Amanomokuzu".
Japānā ir etiķete par tatamiberi. Japāņi māca neuzkāpt uz tatamiberi. Uzkāpjot uz vājākās daļas, tatamiberi ir viegli saplēst. Uzkāpjot uz tatamiberi, tatami kokvilnas un kaņepju malu krāsa izbalē. Tāpēc etiķete nozīmē "nesabojāt matamati, neuzmanīgi pakāpjoties, kad apmeklējat citu māju, pievērsiet tam uzmanību". Senos laikos uz tatamiberi tika izšūti arī ģimenes ģerboņi. Uzkāpšana uz ģimenes ģerboņa bija tabu.
