Tatami (畳, tatami) paklājiņi ir tradicionāls japāņu grīdas segums. To virskārta parasti ir austīta no IGUSA (japāņu niedres) vai citiem salmiem, bet kodolu tradicionāli pilda ar rīsu salmiem (wara). Mūsdienās populāras ir arī modernas versijas ar presēta koka šķiedras pildījumu vai putupolistirola serdes materiāliem, kas padara tatami vieglākus un mazāk jutīgus pret mitrumu. Tatami parasti ir taisnstūra paklājiņi vienādos izmēros; to malas ietver auduma apmales — heri (縁) — no brokāta vai vienkāršāka auduma.
Vēsture
Sākotnēji tatami parādījās kā greznuma priekšmets aristokrātijā un tempļu aprindās — Heian un viduslaiku Japānā tos izmantoja kā sēdvietas un paklājus pie galdiem. Laika gaitā tatami kļuva par integralāku iekšējo telpu daļu: no elitāras mēbeles tie pakāpeniski nonāca plašākās mājsaimniecībās. Līdz 17. gadsimta beigām (Edo periods) tatami bija izplatīti arī vienkāršāku iedzīvotāju mājās, un ar laiku tie kļuva par standarta grīdas segumu tradicionālajās japāņu telpās.
Uzbūve un izmēri
Tradicionālā tatami uzbūve sastāv no trīs galvenajām daļām:
- Omote — virskārta, austīta no niedres vai salmiem (igusa), kas nodrošina raksturīgo tekstūru un smaržu;
- Shinogi / doku — iekšējais kodols, tradicionāli no rīsu salmiem, mūsdienās bieži aizstāts ar presētu šķiedru vai putu materiāliem;
- Heri — apmale/apmale no auduma, kas nostiprina malas un var būt dekoratīva.
Izmēri var atšķirties pēc reģiona un ražotāja, tāpēc tatami nav universāla mērvienība, taču biežāk sastopamie izmēri ir apmēram 90 × 180 cm (proporcionāli divreiz platāks garums). Tatami biezums parasti ir vairāki centimetri, atkarībā no konstrukcijas.
Interesanti — japāņu valodā istabas izmēru bieži norāda, skaitot tatami skaitu (piemēram, “6‑jō” — sešu tatami istaba). Tas joprojām ir izplatīts veids, kā raksturo telpu lielumu tradicionālās mājās un viesnīcās (ryokan).
Lietošana un kultūras nozīme
Tatami ir galvenais elements tradicionālajās "washitsu" (japāņu stila) telpās un tea rooms (茶室). Tos izmanto sēdēšanai, gulēšanai ar futonu un dažādu ceremoniju, piemēram, tējas ceremonijas, norisēm. Tatami virsma ir mīksta un siltāka nekā cietas grīdas, tāpēc uz tiem parasti nevalkā apavus — tas ir svarīgs kultūras elements un etiķetei atbilstoši svarīgs princips.
Kopšana un uzturēšana
Tatami ir jāsargā no pārmērīgas mitruma, jo tas var novest pie pelējuma un nepatīkamas smakas. Pamata ieteikumi:
- Regulāri vēdiniet telpas un, ja iespējams, no laika uz laika paceliet tatami, lai vēdinātos apakšpuse;
- Tīriet putekļus ar mīkstu slaucīšanu vai putekļsūcēju, virzienā pa aušanas šķiedrām, lai nesabojātu virskārtu;
- Ja nepieciešams, izmantojiet nedaudz mitru drānu, bet izvairieties no pārmērīga slapjuma — pēc tam labi nosusiniet;
- Nelieciet tiešā saulē ilgstoši, jo tas var izbalināt igusa krāsu; regulāra apgriešana vai rotācija palīdz vienmērīgai nolietošanās sadalei;
- Aizsargājiet mala ar papildu segumu vai paklājiņiem intensīvas lietošanas vietās.
Tradicionālie tatami var prasīt apmaiņu vai renovāciju pēc vairākiem gadiem atkarībā no lietošanas intensitātes un vides apstākļiem. Mūsdienu materiāli dažkārt pagarina ekspluatācijas laiku un samazina uzturēšanas sarežģītību.
Mūsdienu variācijas un ilgtspēja
Ražotāji piedāvā dažādas tatami versijas: pilnībā tradicionālus ar rīsu salmiem, šaurākas un vieglākas ar presētu iekšējo pildījumu, kā arī sintētiskas virskārtas, kuras ir izturīgākas pret traipiem un mitrumu. Pieaug interese par ilgtspējīgām opcijām — izmantojot vietējas niedres, videi draudzīgas līmes un pārstrādājamus iekšējos materiālus. Izvēloties tatami, ieteicams ņemt vērā gan estētiku, gan telpas klimatu un ilgtspēju.
Kopumā tatami nav tikai grīdas segums — tas ir kultūras simbols, praktisks mēbeļu elements un stila komponents japāņu arhitektūrā, kas saglabā savu nozīmi arī mūsdienu interjeros.
