Šo zvērestu 1789. gada 20. jūnijā tenisa kortā pie Versaļas pils parakstīja 576 no 577 Francijas trešās šķiras deputātiem (vienīgais pretējā viedoklī bija deputāts Joseph Martin‑Dauch), kā arī pievienojās daži garīdznieki un muižnieki. Tas notika pēc tam, kad Ģenerālštāba sanāksmju zāle bija aizslēgta — oficiāli sakarā ar sagatavošanos, taču trešās šķiras deputāti to uztvēra kā viņu tiesību ierobežošanu un kā karaliskās varas provokāciju.

Fons

1789. gada pavasarī Karalis Lūdviķis XVI bija sasaucis Ģenerālštābu, lai risinātu valsts dziļo finanšu krīzi. Tradicionāli balsošana notika pēc šķiras (garīdzniecība, muižniecība, trešā šķira), un katrai šķirai bija viena balss, kas deva pārākumu pirmajām divām šķirām, kuras parasti atbalstīja karali. Vidusšķiras pārstāvji iebilda, ka balsojumam jānotiek "pēc aptaujas" (pa balsīm), jo viņiem bija vairāk pārstāvju nekā pirmajiem diviem slāņiem kopā. Viņi arī pieprasīja, lai Ģenerālštābs sanāktu kā viena institūcija, nevis trijos atsevišķos slāņos.

Notikuma gaita

Tiek uzskatīts, ka iniciatīva par kopēju sanāksmi un par zvēresta tekstu lielā mērā nāca no tādu viedokļu līderiem kā abbé Sieyès un citi trešās šķiras pārstāvji; sanāksmi vadīja Jeāns‑Silvins Bailijs, kurš ieguva arī plašu atzinību par saviem vadības centieniem. Aizslēgtajā tenisa kortā (Jeu de Paume) viņi devis zvērestu — apņēmību nekustēties un nesadalīties, līdz Francijā būs izveidota pamatota un noturīga konstitūcija un līdz tiks nodrošināta tautas griba.

Nozīme un sekas

Zvērests bija simbolisks pavērsiens: tas nozīmēja, ka suverenitāte tiek asektēta no karaļa un pārvietota uz tautu, kuras pārstāvji apvienojās vienā Nacionālajā asamblejā. Dažu dienu laikā, 1789. gada 27. jūnijā, karalis bija spiests piekāpties un aicināja pārstāvjus sanākt kopā kā viena institūcija, tādējādi de facto atzīstot Nacionālo asambleju. Šis solis pastiprināja revolūcijas dinamiku, radot virkni notikumu — tajā skaitā nemierus Parīzē un Bastīlijas ieņemšanu 14. jūlijā — kas pavēra ceļu plašākām politiskām pārmaiņām un konstitucionālas valsts veidošanai.

Piezīmes

  • Dalībnieku skaits: no trešās šķiras 577 delegātiem 576 pievienojās zvērestam; vienam deputātam bija iebildumi pret šādu rīcību.
  • Vieta: tenisa korts pie Versaļas pils (Jeu de Paume) kļuvis par vēsturisku simbolu, un vieta tiek pieminēta kā nozīmīga Francijas Revolūcijas pagrieziena punkts.