Gustava Klimta "Skūpsts" (Der Kuss, 1907) — zelta perioda meistardarbs

Gustava Klimta "Skūpsts" (1907) — zelta perioda meistardarbs: greznas zelta lapas, erotiska femme fatale. Apskatāms Belvederes muzejā Vīnē.

Gustava Klimta glezna Skūpsts (oriģināls Der Kuss) ir viens no izcilākajiem un atpazīstamākajiem viņa "zelta perioda" darbiem. To Klimts sāka gleznot 1907. gadā un pabeidza aptuveni 1908. gadā. Gleznas tehnika — eļļa un zelta lapas uz audekla — kopā ar sešu harmonisku dekoratīvu elementu izmantošanu radīja tās raksturīgo mirdzumu. Darba izmēri ir aptuveni 180 × 180 cm. Šobrīd oriģināls ir izstādīts Österreichische Galerie Belvedere, kas atrodas Belvederes pilī Vīnē, Austrijā.

Kompozīcija un vizuālā valoda

Gleznā redzams intīms pāris — vīrietis un sieviete — ieskauti dekoratīvā zelta laukā. Vīrietis ir noliecies pār sievieti, viņš viņu skūpstot tur pie galvas vai žokļa, kamēr sieviete šķiet noslēgta, acis noslēgtas, ļaujoties skūpstam. Pāra figūras izvietotas uz ziedošas pļavas, un viņu apģērbi veidoti kā dekoratīvi plakāti, kas kontrastē ar dabu apkaimē.

Stilistiski Klimts izmanto divus atšķirīgus rakstu pasaules risinājumus: vīrieša apģērbā dominē ģeometriskas formas — taisnstūri, melni un baltu laukumi, kas rada raupjāku, monumentālāku iespaidu; sievietes tērps un ķermeņa līnijas ir gludākas, izteiktas ar apļiem, spiralēm un ziedu motīviem. Viņas mati saplūst ar ziediem un dekoru, tādējādi radot iespaidu, ka viņa ir daļa no apkārtējās dabas vai ka dabiskais un dekoratīvais ir saplūduši kopā. Fonā redzams plakans, mirdzošs raksts ar maziem zelta punktiem, kas atgādina mozaīku vai laika gaitā attīstītas ornamentālās virsmas.

Stila ietekmes un simbolika

Fin-de-siècle laikmeta noskaņa gleznā izpaužas caur dekadences un greznības motīviem — Klimts radīja luksusa estētiku, kas apvieno sensuālu tuvību un dekoratīvu pārmērību. Glezna ir tipisks Klimta "zelta periods" piemērs: izmantojot zelta lapu, viņš atsaucas uz viduslaiku zeltgleznu tradīciju un agrīnajām mozaīkām, savukārt spirālveida un geomentriskie raksti apģērbā atsaucas uz vēl citām vēsturiskām un etnogrāfiskām ietekmēm — piemēram, bronzas laikmeta ornamentiku. Klimta dekoratīvā valoda reizēm tiek saistīta arī ar psihoanalītiskajām un simbolisma interpretācijām, kur sievietes un vīrieša tēli pārstāv dzīvības, kaisles un nāves dinamiku.

Tēmas, lasījumi un modeļa identitāte

"Skūpsts" bieži tiek lasīts kā femme fatale tēmas variācija: sieviete attēlota kā seksuāli pievilcīga, iespējams arī bīstama figūra, kas var novest vīrieti pie viņas valdīšanas vai pazušanas. Tomēr glezna ir arī romantiskas apvienošanās un intimitātes simbols — abu figūru apvienība šķiet vienlaikus neatraujama un noslēpumaina, savienojot cilvēku un dabu.

Tiek uzskatīts, ka sievietes modelis gleznā varētu būt Klimta ilggadējā dzīvesbiedre un draudzene Emīlija Flēge, kura līdzīgi kā Klimts piedalījās Vīnes bohēmas un fin-de-siècle aprindās. Tomēr precīza modeļa identitāte nekad nav pilnīgi dokumentēta, un ir arī citas teorijas par to, ka portrets var būt vispārināts sievietes ideāla tēls.

Tehnika, izcelsme un uztvere

Klimts apvienoja tradicionālas eļļas glezniecības prasmes ar zelta lapu aplikāciju un dekoratīvo ornamentiku, panākot spīdīgu un plakanu, taču diezgan detalizētu virsmu. Šī stratēģija padara darbu gan ikonisku, gan vizuāli bagātu — zelta mirdzums rada sakrālas mākslas liecības sajūtu, bet modernā abstraktā ornamentika saglabā laikmetīgu, secesionistu attieksmi pret dekoru.

Vēsture, izstādes un kultūras nozīme

Pēc pabeigšanas "Skūpsts" tika izstādīts un ātri ieguva plašu atpazīstamību; laika gaitā tas kļuvis par vienu no Klimta simboliem un Vīnes mākslas vizītkaršu elementiem. Darbs ir masveidā reproducēts — plakātos, pastkartēs, tekstilā un populārajā kultūrā — un tiek uzskatīts par vienu no pazīstamākajiem mākslas darbiem pasaulē. Tas ietekmējis gan dekoratīvās mākslas, gan modes estētiku Vīnē un ārpus tās.

Interpretācijas, kritika un saglabāšana

"Skūpsts" ir izraisījis daudz dažādu interpretāciju — no psiholoģiskām un bioloģiskām analīzēm līdz sociālām un feministiskām lasījumiem. Daži kritiķi uzsvēruši gleznam piemītošo femme fatale motīvu un tās attieksmi pret sievietes ķermeni; citi slavē Klimta spēju savīt dekoru, simbolu un intimitāti vienā attēlā.

Oriģinālajam darbam nepieciešama īpaša uzraudzība un saglabāšanas pasākumi, jo zelta lapas un plakana dekoratīvā virsma ir jutīgas pret apgaismojumu un mitruma izmaiņām. Belvederes kolekcija regulāri nodrošina konservāciju un klimatkontroli, lai saglabātu Klimta zelta virsmu nākamajām paaudzēm.

Secinājums

Skūpsts ir vairāk nekā tikai romantisks skatiens; tas ir Klimta mākslinieciskās valodas kulminācija — savienojums starp viduslaiku mirdzumu, ornamentu un modernisma izjūtu. Darbs joprojām aicina uz daudzslāņainu lasījumu: estētisku, simbolisku un kultūras ziņā, turklāt saglabā savu vietu kā viens no galvenajiem 20. gadsimta mākslas simboliem.

Jautājumi un atbildes

J: Kurš uzzīmēja Skūpstu vai Mīlētājus?

Q: Kad tas tika uzgleznots?

Q: No kāda perioda ir šī glezna?

J: Kur gleznu var apskatīt?

J: Cik slavena ir šī glezna?

J: Kādam mākslas veidam pieder šī glezna?

Meklēt pēc burta