Smaržīgais jutekliskās baudas dārzs al-Nafzawi 15 gadsimta erotiskais darbs

Smaržīgais jutekliskās baudas dārzs (arābu: الروض العاطر في نزهة الخاطر Al-rawz al-ātir fī nuzhat al-hātir) ir grāmata, kuru 15. gadsimtā sarakstīja Muḥammad ibn Muḥammad al-Nafzawi. Tajā skaidrots sekss. Tā ir sarakstīta arābu valodā. Smaržotais dārzs ir erotiskās literatūras piemērs, un tajā ir aprakstīts sekss starp cilvēkiem (heteroseksuāliem un homoseksuāliem) un dzīvniekiem.

Grāmatu angļu valodā pirmo reizi tulkoja Ričards Frānsiss Bērtons 1886. gadā. Viņš to tulkoja, izmantojot tulkojumu franču valodā. Viņš nevarēja pabeigt savu tulkojumu, jo grāmata nebija plaši pieņemama tās satura dēļ. Pēc viņa 1976. gadā tika publicēts jauns franču valodas tulkojums, ko veica Renē R. Khavams. 1923. gadā angļu komponists Kaihosru Šapurji Sorabji sarakstīja Le jardin parfumé: Dzejoli klavierēm solo.

Autors un vēsturiskais konteksts

Grāmatas autors Muḥammad ibn Muḥammad al-Nafzawi (bieži vien saīsināti saukts par al‑Nafzawi) ir 15. gadsimta arābu pasaules autors, un darbu parasti datē ar šo laiku. Darbs radies viduslaiku vidusreģiona kultūras un sociālo normu kontekstā, un to mēdz interpretēt gan kā erotisku rokasgrāmatu, gan kā stāstu un anekdošu krājumu, kas atspoguļo savas vides uzskatus par dzimumsistēmu, intimitāti un aphrodisiac līdzekļiem.

Satura īss apraksts

Grāmata ir daudzšķautņaina: tajā apvienoti praktiski padomi, anekdotes, medicīniskas atsauces un literāri elementi. Galvenās sastāvdaļas ir:

  • Padomi un tehnikas: norādes par intimitāti un dažādām praksēm, rakstītas kā pamācība attiecībām pieaugušo starpā.
  • Aphrodisiaci un recepšu pēdiņas: apraksti par ēdieniem, dzērieniem un sastāvdaļām, ko titulē kā libido ietekmējošus līdzekļus.
  • Anekdotes un stāsti: īsi stāsti un humoristiski vai morālistiski momenti, kas papildina tekstu un dažkārt ilustrē attiecību normas vai tabu.
  • Tabu un pretrunas: tekstā ir arī materiāli, kas mūsdienās tiek uzskatīti par morāli un juridiski problemātiskiem — piemēram, norādes uz seksuālām attiecībām ar dzīvniekiem. Šādas sadaļas ir viens no iemesliem, kāpēc darbs bijis pretrunīgs un daļēji cenzēts vēsturē.

Tulkojumi, izplatība un cenzūra

Darbs nonāca Eiropā caur starpnieciskām tulkojumu ķēdēm. Kā minēts, Ričards Frānsiss Bērtons 19. gadsimtā veica angļu valodas versiju, balstoties uz franču tulkojumu — tobrīd erotiska un "amorāla" literatūra plašai publicitātei bieži bija jūtīga tēma, tāpēc izplatība tika ierobežota un tulkojumi reizēm sastopami tikai privātos izdevumos vai ar redakcionālām izmaiņām. Vēlākajos gadsimtos parādījās jauni tulkojumi un kritiskas izdevumu versijas, tostarp 20. gadsimtā veikti modernāki tulkojumi un pētījumi, kas skatīja darbu no literatūras un vēstures skatpunkta.

Literārā un kultūras nozīme

Smaržīgais jutekliskās baudas dārzs tiek pētīts ne tikai kā pornogrāfisks teksts, bet arī kā vērtīgs avots, kas sniedz informāciju par attieksmēm pret dzimumsakarībām, veselību, maldiem un ikdienas kultūru noteiktā vēsturiskā periodā. Mūsdienu pētnieki to izmanto, lai izprastu sociālās normas, dzimumu lomas un erotikas diskursus agrīnajos modernajos laikos Arābijā un tuvākajos reģionos.

Mūsdienu uztvere un ētiskie jautājumi

Šodien grāmata tiek lasīta gan kā vēsturiska liecība, gan kā piemērs tam, kā mainās morāles normu robežas starp laikmetiem. Saistībā ar saturu, kas attiecas uz vardarbību vai attiecībām ar dzīvniekiem, mūsdienu lasītāji un pētnieki uzsver nepieciešamību tekstu analizēt kritiski un kontekstualizēt, nepopularizējot vai neglorificējot bīstamas prakses. Akademiskā aprindā uzsvars tiek likts uz to, ka darbs ir pētniecības objekts, nevis rokasgrāmata mūsdienu rīcībai.

Savienojumi ar citām mākslām

Kā minēts, darbs iedvesmoja arī mūziku: 1923. gadā Kaihosru Šapurji Sorabji komponēja solo klavierdarbu Le jardin parfumé, kas tieši atsaucas uz grāmatas nosaukumu. Šāda veida ietekme parāda, ka darbs pārsniedz tikai erotisku tekstu — tas iekļāvis tēmas un simboliku, kas var rosināt radošu interpretāciju arī citās mākslas formās.

Ja interesē padziļinātāka informācija, iesaku meklēt akadēmiskus komentārus un kritiskus izdevumus, kuros analizē manuskriptu vēsturi, dažādo tulkojumu atšķirības un autorības jautājumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir grāmatas The Perfumed Garden of Sensual Delight autors?


A: "Smaržīgā baudas dārza" autors ir Muḥammad ibn Muḥammad al-Nafzawi.

J: Ko izskaidro "Smaržotais sajūtu baudas dārzs"?


A: "Smaržotais jutekliskās baudas dārzs" skaidro par seksu.

Jautājums: Kādā valodā ir sarakstīts "Smaržotais jutekliskās baudas dārzs"?


A.: "Smaržotais jutekliskās baudas dārzs" ir sarakstīts arābu valodā.

J: Kādi seksa veidi ir minēti "Smaržīgajā sajūtu baudas dārzā"?


A: "Smaržīgajā sajūtu baudas dārzā" ir aprakstīts sekss starp cilvēkiem (heteroseksuāls un homoseksuāls) un dzīvniekiem.

J: Kas pirmais tulkoja "Smaržīgo baudījumu smaržoto dārzu" angļu valodā?


A: Pirmais, kurš angļu valodā iztulkoja "Smaržīgo baudījumu smaržīgo dārzu", bija Ričards Frānsiss Bērtons.

Jautājums: Kāpēc Ričards Frānsiss Bērtons nevarēja pabeigt "Smaržīgā baudas dārza" tulkojumu?


A: Ričards Frānsiss Bērtons nevarēja pabeigt The Perfumed Garden of Sensual Delight tulkojumu, jo grāmata nebija plaši pieņemama tās satura dēļ.

J: Kad tika sarakstīta klavierdzeja Le jardin parfumé?


A: Angļu komponists Kaihosru Šapurdži Sorabdži uzrakstīja Le jardin parfumé: Dzejoli klavierēm solo 1923. gadā.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3