Turcija olimpiskajās spēlēs — vēsture, 82 medaļas un galvenie panākumi
Turcija olimpiskajās spēlēs — vēsture un 82 medaļas (37 zelta). Izzini galvenos panākumus, cīņu dominanci un nozīmīgākos olimpiskos brīžus.
Turcija pirmo reizi uz olimpiskajām spēlēm sportistus nosūtīja 1908. gadā. Kopš tā laika tā ir sūtījusi sportistus uz visām vasaras olimpiskajām spēlēm. Turcija ir piedalījusies lielākajā daļā ziemas olimpisko spēļu kopš to pirmajām spēlēm 1936. gadā. Turcijas sportisti kopumā ir izcīnījuši 82 medaļas: 37 zelta, 23 sudraba un 22 bronzas godalgas. Visvairāk medaļu Turcija ir izcīnījusi cīņā, taču nozīmīgu ieguldījumu medaļu skaitā devusi arī svarcelšana, taekvondo un vieglatlētika.
Vēsture un dalība
Turcijas dalība olimpiskajās spēlēs ir pakāpeniski paplašinājusies kopš sākuma 20. gadsimta. Pēc pirmās dalības 1908. gadā valsts regulāri sūtīja delegācijas uz olimpiskajām spēlēm, un ar laiku Turcija nostiprinājās kā spēcīga cīņas un svarcelšanas skola. Ziemas spēlēs Turcija ir piedalījusies daudzos ciklos, taču medaļu iegūšana ziemas sporta veidos līdz šim bijusi ierobežota.
Medaļu struktūra un galvenie sporta veidi
- Cīņa — tradicionāli visspēcīgākais Turcijas olimpiskais sporta veids. Turcijas cīkstoņi guvuši lielu daļu valsts medaļu gan brīvās cīņas, gan Grieķu–romiešu stilos.
- Svarcelšana — Turcija guvusi pasaules atpazīstamību spēcīgos svarcelšanas sportistos un olimpiskos panākumos.
- Taekvondo un vieglatlētika — pēdējās desmitgadēs arī šajos veidos Turcija izcīnījusi olimpiskās medaļas.
Galvenie panākumi un pazīstami sportisti
Starp ievērojamākajiem Turcijas olimpiešiem ir treniņos un sacensībās izcili sportisti, kas palīdzējuši valstij krāt medaļas un veidot spēcīgu tradīciju noteiktos sporta veidos. Starp pazīstamākajiem var minēt, piemēram, svarcēlāju Naim Süleymanoğlu, kurš izpelnījās starptautisku atzinību, kā arī vairākus pasaules līmeņa cīkstoņus un taekvondo sportistus. Šie sportisti ne tikai izcīnījuši olimpiskās godalgas, bet arī veicinājuši sporta attīstību Turcijā.
Nacionālā olimpiskā komiteja un kandidēšana
Turcijas Nacionālā olimpiskā komiteja tika izveidota 1908. gadā. SOK to pieņēma 1911. gadā, nostiprinot Turcijas oficiālo pārstāvniecību olimpiskajā kustībā. Stambula ir bijusi aktīva olimpisko spēļu kandidātpilsēta — tā vēlas un kandidēja rīkot 2020. gada vasaras olimpiskās spēles, taču šī rīkošana tika piešķirta citai pilsētai.
Perspektīvas
Turcija turpina attīstīt savus stipros sporta veidus, īpaši cīņu un svarcelšanu, vienlaikus ieguldot resursus jaunajiem talantiem citos olimpiskajos sporta veidos. Ar mērķtiecīgu infrastruktūras un treniņu sistēmu uzlabošanu Turcija cenšas saglabāt un palielināt savu lomu nākamajās olimpiskajās spēlēs.
Medaļu tabulas
Medaļas pēc vasaras spēlēm
| Spēles | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 1908 Londona | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 1912 Stokholma | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 1920 Antverpene | nepiedalījās | |||
| 1924 Parīze | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 1928 Amsterdama | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 1932. gads Losandželosa | nepiedalījās | |||
| 1936 Berlīne | 1 | 0 | 1 | 2 |
| 1948 Londona | 6 | 4 | 2 | 12 |
| 2 | 0 | 1 | 3 | |
| 1956 Melburna | 3 | 2 | 2 | 7 |
| 1960 Roma | 7 | 2 | 0 | 9 |
| 1964 Tokija | 2 | 3 | 1 | 6 |
| 1968 Mehiko | 2 | 0 | 0 | 2 |
| 1972 Minhene | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 1976 Monreāla | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 1980 Maskava | nepiedalījās | |||
| 1984, Losandželosa | 0 | 0 | 3 | 3 |
| 1988 Seula | 1 | 1 | 0 | 2 |
| 1992 Barselona | 2 | 2 | 2 | 6 |
| 1996 Atlanta | 4 | 1 | 1 | 6 |
| 2000 Sidneja | 3 | 0 | 2 | 5 |
| 2004 Atēnas | 3 | 3 | 4 | 10 |
| 1 | 4 | 3 | 8 | |
| 2012 Londona | 2 | 2 | 1 | 5 |
| Kopā | 39 | 25 | 23 | 87 |
Medaļas pēc sporta veida
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| Cīņa | 28 | 16 | 14 | 58 |
| Svarcelšana | 8 | 1 | 1 | 10 |
| 1 | 3 | 2 | 6 | |
| 1 | 3 | 2 | 6 | |
| Džudo | 1 | 0 | 1 | 2 |
| Bokss | 0 | 2 | 3 | 5 |
| Kopā | 39 | 25 | 23 | 87 |
Saistītās lapas
- IOC valstu kodu saraksts
Meklēt