VLT — Ļoti lielais teleskops: ESO observatorija Cerro Paranal, Čīle

VLT – ESO Cerro Paranal (Čīle): četri 8,2 m teleskopi un 4 AT, milzīga izšķirtspēja, eksoplanētas, Piena Ceļa melnā cauruma novērojumi un pasaules līmeņa astronomijas atklājumi.

Ļoti lielais teleskops (VLT) ir Eiropas Dienvidu observatorijas teleskops. Tas atrodas uz Cerro Paranal, Atakamas tuksnesī Čīles ziemeļu daļā, apm. 2 635 m virs jūras līmeņa — ļoti sausā un skaidrā klimata zonā, kas nodrošina lielu novērojumu laiku un mazu atmosfēras traucējumu līmeni.

VLT sastāv no četriem atsevišķiem vienādas konstrukcijas vienībām (Unit Telescopes), katra ar galveno spoguli 8,2 m diametrā. Vienības tradicionāli sauc par Antu, Kueyen, Melipal un Yepun. Tos bieži izmanto kā atsevišķas, ārkārtīgi jaudīgas 8,2 m klases optiskās-infrasarkanās observatorijas, bet tos var arī izmantot kopā VLTI (Very Large Telescope Interferometer) režīmā — apvienojot gaismu, lai iegūtu ļoti augstu leņķisko izšķirtspēju. Observatorijā papildus ir četri pārvietojami palīgteleskopi (AT) ar 1,8 m apertūru, kurus izmanto gan interferometrijai, gan atsevišķiem novērojumiem.

VLT darbojas redzamajā un infrasarkanajā diapazonā, un tajā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, piemēram, adaptīvā optika, interferometrija un augstas izšķirtspējas spektrografi. Katrs atsevišķs teleskops var atklāt objektus, kas ir aptuveni četrus miljardus reižu vājāki nekā ar neapbruņotu aci redzamie. Apvienojot teleskopu signālus interferometrijā, iekārta var sasniegt leņķisko izšķirtspēju aptuveni 0,001 loka sekundes (tas atbilst aptuveni diviem metriem Mēness attālumā). Interferometrijas režīmi ļauj pētīt ļoti sīkas struktūras, piemēram, zvaigžņu tuvā apkārtne, protoplanetārie diski un aktīvo galaktiku kodolus.

VLT ir aprīkots ar plašu spektru zinātnisku instrumentu, kas strādā dažādos reģistros un režīmos — no plašas lauka fotometrijas un attēlveidošanas ar augstu kontrastu līdz ļoti augstas izšķirtspējas spektroskopijai un integralai lauka spektroskopijai. Daži nozīmīgi instrumenti, kas darbināti VLT (kā piemērs instrumentu tipiem), ietver:

• adaptīvās optikas attēlveidošanas sistēmas (augstas izšķirtspējas attēli un tieša eksoplanētu meklēšana, piemēram, SPHERE, NACO),
• augstas izšķirtspējas spektrografi (atklājot ķīmisko sastāvu, kustības un atmosfēru īpašības, piemēram, UVES, CRIRES/CRIRES+),
• integrālā lauka spektroskopija (3D spektri, piemēram, MUSE, SINFONI), kas ļauj pētīt galaktiku kinemātiku un zvaigžņu populācijas.

VLT ir viens no visproduktīvākajiem zemes bāzētajiem astronomijas objektiem; tikai Hubeļa kosmisko teleskopu tiek publicēts vairāk zinātnisko darbu novērojumu astronomijā. Tā augstā jutība, izšķirtspēja un plašā instrumentu bāze padara to par galveno rīku plašam pētījumu spektram — no Saules sistēmas izpētes līdz kosmoloģijai.

Starptautiskās komandas, kas izmanto VLT, ir veikušas daudz nozīmīgu atklājumu, tostarp:

• pirmie tiešie eksoplanētas attēli un detalizēti pētījumi par to atmosfērām;
• precīzi novērojumi, kas ļāva sekot atsevišķu zvaigžņu orbītām ap supermasīvo melno caurumu mūsu Piena Ceļa centrā, sniedzot spēcīgus pierādījumus tā masai un dabai;
• spektroskopiski un fotometriski pētījumi pēc gamma staru uzliesmojumu (GRB) novērojumu pēcspuldzēm, ieskaitot ļoti tālu un spožu atbalsojumu analizēšanu.

Uz Cerro Paranal esošā infrastruktūra (vadības centrs, instrumentu laboratorijas, izplatīšanas un datu apstrādes sistēmas) ļauj operatīvi plānot novērojumus un ātri apstrādāt datus. ESO pastāvīgi attīsta un modernizē instrumentus (piem., CRIRES+ uzlabojumi, jauni sporādiski detektori un uzlabota adaptīvā optika), tādējādi VLT joprojām saglabā vadošo vietu zemes teleskopu vidū arī pēc vairākām darbības desmitgadēm.

VLT novērojumu rezultāti sniedz būtiskus ieguldījumus astrofizikā — no protoplanetāro disku evolūcijas un zvaigžņu dzimšanas līdz galaktiku veidošanās procesiem un tālām kvazāru spektrālajām analīzēm. Tas joprojām ir centrāls instruments, kas papildina kosmiskos teleskopus un citus zemes teleskopus globālajā astronomijas pētījumu tīklā.

Palīgteleskopi

Ir pieejami četri mazāki 1,8 metru AT, kas paredzēti interferometrijai. Tas ļauj VLT darboties katru nakti redzamajā un infrasarkanajā viļņu garumā.

Četri AT pie Paranalas. Vienības teleskopi ir fonā

Meklēt pēc burta