Vesterlunds 2 ir milzīga jauna superzvaigžņu kopa, kas izceļas ar ļoti karstām, spožām un masīvām zvaigznēm. Tā ir aptuveni vienu vai divus miljonus gadu veca un daļēji aizsegta ar gāzi un putekļiem, kas daļēji slēpj tās iekšējo struktūru optiskajos attēlos. Kopa atrodas aptuveni 20 000 gaismas gadu (aptuveni 6 kpc) attālumā no mūsu redzeslīnijas Piena Ceļā; attāluma novērtējumi ir aptuveni, tāpēc dažādās publikācijās var minēt nedaudz atšķirīgas vērtības.

Zvaigžņu sastāvs un īpašības

Kopa satur duci O tipa galvenās sekvences zvaigžņu — tās ir ļoti karstas (virs 30 000 K), ļoti spožas un masīvas zvaigznes, kas izstaro spēcīgu ultravioletu starojumu. No šīm zvaigznēm vismaz trīs ir aptumsuma divdzimtas zvaigznes (eclipsing binaries), kas sniedz svarīgu informāciju par zvaigžņu masu, izmēru un orbītām, jo periodiskās aptumsuma gaismas izmaiņas ļauj precīzāk noteikt sistēmu parametrus.

Kopā ar O tipa zvaigznēm kopā novērojamas daudzas ļoti jaunas pirms galvenās sekvences zvaigznes (protostāri un jaunie tūkstošiem gadu vecie objekti), kā arī divas Volfa-Reita zvaigznes — ļoti attīstītas, masīvas zvaigznes ar intensīviem vējiem un spēcīgu emisiju spektrā, kas liecina par masīvu zvaigžņu strauju masu zudumu. Volfa-Reita objekti norāda, ka Vesterlunds 2 satur zvaigznes, kuras ir pietuvojoties pēdējām evolūcijas stadijām pirms sprādzienīgām iznīcināšanām (supernovām).

Kopa un tās apkārtne

Kopas kodolā atrodas vairāki reti sastopami, ļoti karsti objekti — tie veido blīvu centru ar intensīvu radiācijas laukumu un spēcīgiem zvaigžņu vējiem. Uzreiz ārpus kopas, apmēram 30 loka sekunžu attālumā (norādītais projekcijas attālums tiek minēts kā aptuveni 1,1 pc), atrodas masīva aptumsuma divzvaigzne WR20a — viena no spilgtākajām un masīvākajām binārajām sistēmām reģionā. Uz optiskajiem attēliem WR20a parādās kā spilgti dzeltens plankums tieši kopas centra apakšējā labajā pusē.

Atklāšana un pētījumi

Kā norāda tās nosaukums, Vesterlunda 2 kopu sešdesmitajos gados atklāja astrofizikā Bengts Vesterlunds. Taču tās zvaigžņu sastāva un fizisko īpašību detalizēts novērtējums radās vēlāk, pateicoties spektrālajiem novērojumiem, fotometrijai un daudzviļņu garuma pētījumiem (ieskaitot infrasarkano un rentgena diapazonu), kas palīdz izgaismot objekta iekšējo uzbūvi, neskatoties uz daļēju aizsegumu no putekļiem un gāzes.

Novērošanas izaicinājumi un metodes

  • Aizsegums ar putekļiem: daļa izstarojošās informācijas ir slēpta optiskajos attēlos, tāpēc bieži izmanto infrasarkanos, radio un rentgena teleskopus, lai izpētītu kopas iekšējo struktūru un jaunās zvaigznes.
  • Spektrālā analīze: O tipa un Volfa-Reita zvaigžņu spektri ļauj noteikt temperatūru, masu zuduma ātrumu (vēja intensitāti) un ķīmisko sastāvu.
  • Fotometrija un laika novērojumi: aptumsuma bināro sistēmu pētījums sniedz dinamisku informāciju par orbītas parametriem un zvaigžņu absolūtajām īpašībām.

Kāpēc Vesterlunds 2 ir nozīmīga

Šī kopa ir vērtīgs objekts masīvo zvaigžņu dzimšanas un agrīnās evolūcijas pētīšanai. Masīvas zvaigznes šādās kopās:

  • spēcīgi ietekmē apkārtējo starpzvaigžņu vidi ar jonizējošu starojumu un zvaigžņu vējiem,
  • veicina turpmāku zvaigžņu veidošanos vai, pretēji, var apturēt gāzes sabrūšanu blakus reģionos,
  • galu galā eksplodēs kā supernovas, bagātinot apkārtējo vidi ar smagajiem elementiem.

Vesterlunds 2 pētījumi palīdz saprast, kā veidojas un mijiedarbojas ļoti masīvas zvaigznes un binārās sistēmas, kā arī kā šādas blīvas kopas ietekmē galaktikas attīstību kopumā. Turpmāki daudzviļņu un laika novērojumi ļaus precizēt kopas sastāvu, vecumu un dinamiku, kā arī prognozēt tās nākotni.