Tārpeja
Caurums ir teorētisks šķērsojums kosmosā, kas rada īsāko ceļu laikā un telpā. Nav zināms, vai tās eksistē.
Zinātnieki uzskata, ka, ja tārpju caurumi eksistē, tos nav iespējams izveidot, izmantojot tradicionālās zinātniskās metodes. Lai noturētu atvērtu tārpkalniņu, būtu nepieciešama teorētiska eksotiska matērija. Pretējā gadījumā tārpkrāpja caurums pēc tā izveidošanas vienkārši ātri pazustu. Ja to uzzīmē uz divdimensiju plaknes, tad tārpkļūve izliek plakni, līdzīgi kā locot papīru, tā, ka abi gali saskartos (kā redzams attēlā). Terminu "tārpu caurums" pirmo reizi lietoja teorētiskais fiziķis Džons Vīlers. To dēvē arī par Einšteina-Rozena tiltu. Červu caurums ir līdzīgs tunelim ar diviem galiem, kas katrs atrodas atsevišķos telpas un laika punktos. Pētniekiem nav novērojumu pierādījumu par tārpiem.
Riekļu caurumi ir bieži sastopams zinātniskās fantastikas elements, jo tie ļauj ātri ceļot starp zvaigznēm, starpgalaktiskos un dažkārt pat starpvisuma ceļojumus. Fantastikā tārpu caurumi ir kalpojuši arī kā laika ceļošanas metode. Šī populārā fikcija ļauj veikt starpzvaigžņu ceļojumus cilvēka dzīves laikā. Tas ļautu ceļot laikā, kas arī ir populāra fikcija. Ierosinātā laika ceļošanas mašīna, izmantojot šķērsojamu tārpju caurumu, hipotētiski darbotos šādā veidā: Viens no tārpkļūtenes galiem tiek paātrināts līdz kādai ievērojamai gaismas ātruma daļai, iespējams, ar kādu modernu dzinējspēka sistēmu, un pēc tam tiek nogādāts atpakaļ uz sākuma punktu. Cits veids ir paņemt vienu no tārpkrāpja ieejām un pārvietot to uz tāda objekta gravitācijas lauku, kuram ir lielāka gravitācija nekā otrai ieejai, un pēc tam atgriezt to vietā, kas atrodas netālu no otras ieejas. Abos šajos veidos laika dilatācija izraisa to, ka pārvietotais tārpveža gals ir novecojis mazāk jeb kļuvis "jaunāks" par stacionāro galu, kā to redz ārējais novērotājs; tomēr caur tārpvežu laiks savienojas citādi nekā ārpus tā, tāpēc sinhronizēti pulksteņi abos tārpveža galos vienmēr paliks sinhronizēti, kā to redz caur tārpvežu ejošs novērotājs, neatkarīgi no tā, kā abi gali pārvietojas.
Švarcšilda tārpkalniņa shēma
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tārpju caurums?
A.: Caurums ir teorētisks šķērsojums kosmosā, kas rada īsāko ceļu laikā un telpā. Nav zināms, vai tie eksistē.
J: Kā varētu izveidot tārpkrāpja caurumu?
A: Zinātnieki uzskata, ka, ja tārpju caurumi eksistē, tos nevarētu izveidot, izmantojot tradicionālās zinātniskās metodes. Lai noturētu atvērtu tārpkalniņu, būtu vajadzīga teorētiska eksotiska matērija. Pretējā gadījumā tārpkrāpja caurums pēc tā izveidošanas vienkārši ātri pazustu.
J: Kā tas parādās divdimensiju plaknē?
A: Ja to uzzīmē uz divdimensiju plaknes, tad tārpkļūve izliek plakni, līdzīgi kā salokot papīru, tā, ka abi gali saskaras (kā redzams attēlā).
J: Kurš pirmais lietoja terminu "tārpu caurums"?
A: Terminu "tārpkrāpja caurums" pirmais lietoja teorētiskais fiziķis Džons Vīlers (John Wheeler). To sauc arī par Einšteina-Rozena tiltu.
J: Kādi ir pētnieku rīcībā esošie pierādījumi par to eksistenci?
A.: Pētniekiem nav novērojumu pierādījumu par tārpu caurumiem.
Jautājums: Kāpēc tās bieži parādās zinātniskās fantastikas stāstos?
A.: Červu caurumi bieži parādās zinātniskās fantastikas stāstos, jo tie ļauj ātri veikt starpzvaigžņu, starpgalaktiskus un dažkārt pat starpvisuma ceļojumus, kas var ļaut ceļot laikā cilvēka dzīves laikā.
J: Kā tās varētu izmantot ceļošanai laikā?
A.: Ierosinātā laika ceļošanas mašīna, kas izmanto šķērsojamu tārpkalni, hipotētiski darbotos, paņemot vienu tārpkalniņa ieeju un pārvietojot to tāda objekta gravitācijas laukā, kuram ir lielāka gravitācija nekā otrajai ieejai, un pēc tam atgriežot to sākotnējā stāvoklī pie otras ieejas; tas izraisa laika dilatāciju, kas padara vienu tuneļa galu jaunāku par otru, kā to redz ārējais novērotājs, bet sinhronizēti pulksteņi abos galos paliks sinhronizēti, kad caur to brauks, neatkarīgi no tā, cik liela kustība notiks starp abiem galiem.
