"Waltzing Matilda" ir viena no Austrālijas pazīstamākajām dziesmām. Šī krūmu balāde, kas ir lauku tautasdziesma, bieži tiek dēvēta par neoficiālo Austrālijas himnu. Nosaukums "Waltzing Matilda" (latviski aptuveni "valcējot ar Matildu") ir austrāliešu žargons, kas apzīmē ceļošanu pa laukiem darba meklējumos, nēsājot pāri plecam mantu maisu — “Matilda” ir metafora somai, kurā glabā personīgās lietas.
Par stāstu dziesmā
Dziesmā aprakstīts ceļojošs lauksaimniecības strādnieks jeb swagman, kurš laukos (krūmājos) dzer tēju un nolēmis noķert aitu, lai tā būtu ēdama. Kad aitas īpašnieks ierodas kopā ar trim policistiem, lai arestētu strādnieku par aitas sagrābšanu (par šādu noziegumu toreiz varēja draudēt smags sods), strādnieks noslīkst mazā ūdenstilpē — billabong (autentisks austrāliešu vārds, kas apzīmē paliekošu ūdenskrātuvi vai peļķi). Pēc šī notikuma stāsta varonis kļūst par spoku, kas it kā turpina “vajāt” šo vietu. Šis traģiskais sižets atspoguļo lauka dzīves grūtības, nabadzību un bieži prasību izdzīvot ar pašu spēkiem.
Vārdu un izteicienu skaidrojums
- Waltzing Matilda — pārvietošanās ar savu mantu somā; teikts kā viegli poētisks izteiciens par ceļošanu.
- Swagman — klaiņojošs darba meklētājs jeb ceļojošs strādnieks, bieži sastopams Austrālijas laukos 19.–20. gadsimtā.
- Jumbuck — austrāliešu žargonā nozīmē aitu.
- Billabong — ūdenskrātuve vai peļķe, kas bieži minēta dziesmas sižetā.
Vēsture un izcelsme
Dziesmas vārdus 1895. gadā sarakstīja dzejnieks un nacionālists Bandžo Patersons. Melodijas formēšanā nozīmīgu lomu spēlēja Christina Macphersona, kura atnesa un uzspēlēja melodiju, pie kuras Patersons pielika vārdus. Melodija, kā uzskata daudzi pētnieki, iespējams, ir iedvesmota no vai līdzīga kādai Eiropas vai britu tautas melodijai, taču tieša autorība melodijai nereti tiek diskutēta.
Pirmo reizi dziesma tika iespiesta 1903. gadā, un kopš tā laika tā ātri izplatījās visā valstī. Pastāv daudz stāstu un leģendu par to, kas iedvesmoja Patersonu – gan reāli notikumi saistībā ar lauksaimniecības dzīvi, gan mīta elementi par streikiem, dedzināšanām un konfliktu starp nomniekiem un varas iestādēm. Tomēr kopsaucējs ir vienots: dziesma atspoguļo Austrālijas laukos dzīvojošo cilvēku stāstus un noskaņas.
Mantojums un ietekme
"Waltzing Matilda" kļuvusi par kultūras fenomenu — to dzied gan amatieru, gan profesionālu izpildītāju izpildījumā, to izmanto sporta pasākumos, karavīru pulcēšanās reizēs un valsts svētkos. Dziesma ir bijusi ierakstīta daudzās versijās, un tās vārdiem laika gaitā radušās dažādas variācijas. Tā tiek atzīta par simbolu, kas saista austrāliešu identitāti ar brīvības, ceļojošas dzīves un laukos dzīvojošo kopienu tēliem.
Dziesmai ir arī savs muzejs — Valdzinošās Matildas centrs Vintonā, Kvīnslendas štatā, kur apmeklētāji var iepazīties ar dziesmas vēsturi, perioda artefaktiem un dažādām tās interpretācijām mūsdienās.
Kāpēc tā joprojām dzīva?
Dziesmas vienkāršā, viegli atceramā melodija un spilgtie tēli padara to pieejamu daudzām paaudzēm. Turklāt tās sižets — par vientuļo ceļotāju, konfliktu un traģisku likteni — ir emocionāli spēcīgs un universāls. Kopienas stāsti, interpretācijas un mūzikas ieraksti ir saglabājuši "Waltzing Matilda" nozīmi gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
