Wendy Wasserstein — amerikāņu dramaturģe, Pulitzer un Tony laureāte
Wendy Wasserstein — amerikāņu dramaturģe, Pulitzer un Tony laureāte; autorē nozīmīgas lugas ("Heidi hronika", "Māsas Rozensveigas"), spēcīga balss modernajā amerikāņu teātrī.
Vendija Vaseršteina (Wendy Wasserstein, 1950. gada 18. oktobris – 2006. gada 30. janvāris) bija amerikāņu dramaturģe, kura kļuva par vienu no nozīmīgākajām ASV teātra balss 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā. Viņa ir pazīstama gan ar plaši spēlētām komēdijām, gan skarbiem sociālajiem portretiem. Vaseršteina ieguva starptautisku atzinību, saņemot 1989. gadā "Tony" balvu par labāko lugu un Pulicera balvu par drāmu par lugu Heidi hronika. Viņa arī bija saistīta ar Kornela Universitāti kā Andrew Dickson White Professor-at-Large.
Galvenie darbi
Vaseršteinas lugas bieži apgūst tēmas par sieviešu identitāti, darba un ģimenes attiecībām, draudzību, ambīcijām un židovisko identitāti, vienlaikus izmantojot asu humoru un sirsnību. Starp pazīstamākajiem darbiem ir:
- Heidi hronika — viņas visatzītākais darbs, par kuru saņēta gan Tony, gan Pulicera balva;
- Māsas Rozensveigas — komēdija par trim māsām un viņu dzīves meklējumiem;
- Vai tas nav romantiski — agrīna luga, kas aplūko mīlestību un sabiedriskās normas;
- Amerikāņu meita — drāma, kas pievērš uzmanību politikai, karjerai un sabiedriskajām attiecībām;
- Vecā nauda — darbs par klases, identitātes un attiecību tēmām;
- Trešais — viņas pēdējā luga, kas pirmizrādi piedzīvoja 2005. gadā.
Stils un ietekme
Vaseršteinas darbi izceļas ar asprātīgu dialogu, dziļām psiholoģiskām niansēm un spējām apvienot komēdiju ar nopietnām sociālām tematikām. Viņas lugas bieži attēlo izglītotas, neatkarīgas sievietes, kuras cīnās ar personīgām un profesionālām problēmām mūsdienu sabiedrībā. Ar savu darbību viņa ne tikai ietekmēja ASV teātri, bet arī atvēra ceļu jaunākām dramaturģēm, kuras turpināja pētīt līdzīgas tēmas.
Dzīve un slimība
Vaseršteina piedzima un audzēta Ņujorkā. Savā karjerā viņa ieguva atzinību gan Off-Broadway, gan Brodvejas izrādēs, saņemot vairākas godalgas un stipendijas. 2005. gada decembrī viņa tika hospitalizēta ar limfomu. Vendija Vaseršteina mira 2006. gada 30. janvārī, 55 gadu vecumā.
Mantojums
Vaseršteinas darbi turpina tikt iestudēti visā pasaulē, un viņas lugas tiek analizētas gan teātra studijās, gan kultūras pētījumos. Viņas spēja savienot asu sabiedrības kritiku ar humora un cilvēciskuma elementiem padara viņas darbus ilgtspējīgus un aktuālus arī pēc viņas nāves. Daudzi dramaturģijas studenti un jauni autori joprojām cits iedvesmu no viņas rakstības, bet teātri regulāri atgriežas pie viņas lugām, lai skatītājiem piedāvātu gan smieklus, gan domu raisošus mirkļus.
Meklēt