Vēja enerģija: definīcija, izmantošana elektrībā un globālā nozīme

Vēja enerģija ir vēja enerģijas pārveidošana lietderīgākā enerģijas veidā, piemēram, elektrībā. Tā izmanto vēja kinētisko enerģiju, pārvēršot to rotora griešanās kustībā un tālāk — elektroenerģijā. Vēja enerģija ir atjaunojams enerģijas avots ar salīdzinoši zemām dzīves cikla emisijām un nozīmīgu lomu atmosfēras piesārņojuma un CO2 emisiju samazināšanā.

Kā darbojas vēja turbīna

Galvenās sastāvdaļas un procesa soļi:

• Rotors un lāpstiņas — uztver vēja plūsmu un pārvērš to mehāniskā griezes momentā.
• Nacelle — mājiņa uz tornīša, kurā atrodas pārnesumkārba (ja tāda ir), ģenerators un vadības sistēmas.
• Ģenerators — pārvērš mehānisko rotora enerģiju elektrībā. Mūsdienās izmanto gan ģeneratorus ar pārnesumkārbu, gan tiešā piedziņā (direct-drive).
• Transformācija un savienojums ar tīklu — ražotā maiņstrāva tiek transformēta uz atbilstošu spriegumu un pieslēgta elektrotīklam caur kabeļiem un vadības elektroniku (inverteri, sinhronizācijas iekārtas).

Vēja enerģijas veidi

• Uz zemes (onshore) — visizplatītākais risinājums; parasti lētāks, vieglāk pieejams apkalpošanai.
• Jūras (offshore) — lielāki, jaudīgāki parki, stabilāks vējš un augstāka efektivitāte; prasīgi būvniecībai un apkopes loģistikai.
• Peldjošās turbīnas — jauna tehnoloģija dziļāku jūru apgūšanai, ļauj iekārtot parkus vietās, kur nav iespējams ierīkot pamatus.

Priekšrocības

• Zemu oglekļa emisiju avots dzīves cikla ietvaros, salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem.
• Atjaunojams un neizsīkstošs enerģijas resurss, kamēr pūš vējš.
• Strauji samazinājušās izmaksas pēdējās desmitgadēs — lielāki turbīnu izmēri un efektīvāka ražošana padara vēja enerģiju konkurētspējīgu ar tradicionālajiem energoavotiem.
• Uz zemes tornīšus var kombinēt ar lauksaimniecību vai citām zemes izmantošanas formām.

Trūkumi un izaicinājumi

• Intermitence: vējš nav pastāvīgs, tāpēc jārisina balansēšana ar citiem enerģijas avotiem vai uzkrāšanas sistēmām (baterijas, hidrorezerves, sinhronizācija ar citiem reģioniem, ūdeņraža ražošana).
• Vietas izvēle un vizuālā ietekme: turbīnas var ietekmēt ainavu un vietējo piekritņu viedokli.
• Bioloģiskā ietekme: iespējamas putnu un sikspārņu sadursmes, ko samazina rūpīga plānošana un tehnoloģiski risinājumi.
• Kustības un trokšņa emisijas: mūsdienu turbīnas ir krietni klusākas, taču atsevišķās vietās var būt rūpju iedzīvotājiem.

Integrācija tīklā un tehnoloģiskie risinājumi

Lai izmantotu saražoto enerģiju droši un efektīvi, nepieciešama:

• Gudrā tīkla (smart grid) attīstība un plānošana enerģijas plūsmas optimizēšanai.
• Uzkrāšanas tehnoloģijas — lielas baterijas, ūdeņraža ražošana (elektrolīze) vai siltuma uzkrāšana, kas ļauj izmantot vēja enerģiju arī bezvējā periodos.
• Starpreģionu kabeļsavienojumi un reģionāla sadarbība, lai samazinātu nepieciešamību pēc momentānas kompensācijas.

Vide un drošība

Vēja enerģijas projektiem parasti ir zemākas kopējās oglekļa emisijas nekā kurināmajiem ražošanas ciklā. Tomēr vides ietekmes novērtējums ir svarīgs, īpaši aizsargājamās teritorijās un putnu migrācijas ceļos. Labas prakses piemēri ietver rūpīgu vietas izvēli, monitoringus un tehnoloģiskus risinājumus putnu aizsardzībai.

Globālā nozīme un piemēri

Vēja enerģijas jauda ir strauji palielinājusies — piemēram, 2014. gada jūnijā tā sasniedza 336 GW, un vēja enerģijas ražošana veidoja aptuveni 4 % no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa; kopš tā laika jauda ir ievērojami palielinājusies. Vēja enerģija tiek plaši izmantota Eiropas valstīs, bet pēdējā laikā arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Āzijā. Dānijā 2012. gadā vēja enerģija veidoja aptuveni 30 % no saražotās elektroenerģijas apjoma, Portugālē - 20 %, bet Spānijā - 18 %. Mūsdienās vadošās valstis pēc uzstādītās jaudas ir starp citu Ķīna, ASV, Vācija, Indija un Spānija, bet jūras vēja parks strauji attīstās Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Ķīnā.

Ekonomika un politiskie instrumenti

Vēja enerģijas nozares izaugsmi veicina tehnoloģiskie uzlabojumi, mērogs un atbalsta politikas, piemēram:

• Tarifi, premium maksājumi un garantētas pieslēgšanas vienošanās (feed-in tariffs)
• Publiskās iepirkumu sistēmas un izsoles (auctions), kas samazina cenu svārstības
• Atbalsts pētniecībai un attīstībai, īpaši offshore un peldošo turbīnu tehnoloģijām

Nākotnes tendences

• Stipra izaugsme jūras vēja sektorā, tostarp peldošo turbīnu izmantošana.
• Integrācija ar transporta sektoru (elektromobilitāte) un zaļā ūdeņraža ražošana.
• Digitālie risinājumi un prognozēšanas rīki, kas uzlabo ražīgumu un uzticamību.

Secinājums: vēja enerģija ir nozīmīgs atjaunojamais resurss ar lielu potenciālu emisiju samazināšanai un enerģētiskajai drošībai. Lai maksimāli izmantotu tās priekšrocības, nepieciešama rūpīga plānošana, investīcijas tīklu modernizācijā un atbalsts tehnoloģiju attīstībai.

Trūkumi

Vēja turbīnas ir rūpīgi jāizvieto. Tām jāatrodas vietās, kur ir pastāvīgs un stabils vējš. Patiesībā vējš nedrīkst būt pārāk stiprs, citādi tas var sabojāt turbīnu. Tā kā vējš ir nekontrolējams, ir nekontrolējams arī vēja turbīnu saražotais enerģijas daudzums, un tādēļ tās var būt neuzticams enerģijas avots. Daži cilvēki arī uzskata, ka vēja turbīnas ir neglītas un neizskatīgas. Turklāt uz zemes tiek uzbūvēts milzīgs skaits elektrības balstu ("pārvades torņu"), pa kuriem elektrība tiek nogādāta uz elektroenerģijas uzņēmumu. Šie piloni dabas skaistuma teritorijās ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vietējie iedzīvotāji iebilst pret vēja ģeneratoru parkiem un to sekām.

Pārraides tornis

Meklēt pēc burta