Wishbone Ash ir britu rokgrupa. Grupa dibināta 1969. gadā Torkvejā, Anglijā. Vispopulārākie bija 1970. gados. Grupas pirmie un galvenie dalībnieki bija Mārtins Tērners (bass un vokāls), Stīvs Uptons (bungas), Endijs Pauels (ģitāra un vokāls) un Teds Tērners (ģitāra un vokāls). Pēc Teda Tērnera aiziešanas no grupas 1974. gadā par jauno ģitāristu kļuva Laurijs Vīsfīlds. Kopš tā laika grupā ir bijuši dažādi dalībnieki. Tikai Endijs Pauels joprojām ir grupas sastāvā. Grupas muzikālais pamats apvieno blues, folka elementus un progresīvā roka ietekmes, radot melodiskas, reizēm episkas kompozīcijas, kuras raksturo izteikta harmoniju un solo ģitāru loma.

Viņi ir pazīstami kā viena no pirmajām grupām, kas hardrokā sāka izmantot divas vadošās ģitāras. Tas iedvesmoja tādas grupas kā Iron Maiden. Viņu populārākais albums ir Argus (1972), kas 1972. gadā Apvienotās Karalistes albumu topā ierindojās 3. vietā. Albuma dziesmas kā "Blowin' Free" un "The King Will Come" kļuva par grupas koncertprogrammas pamatstūrakmeņiem un palīdzēja nostiprināt viņu reputāciju kā izcilu dzīvo uzstāšanos mākslinieku — to apliecina arī leģendālais koncertieraksts Live Dates (1973).

Stāsts un sastāva izmaiņas

Wishbone Ash dibināšanas posmā strādāja ar mērķi apvienot spēcīgas rokkompozīcijas ar izteiksmīgu ģitāru darbu. Līdz ar panākumiem 1970. gadu sākumā sekoja arī sastāva maiņas — pēc Teda Tērnera aiziešanas viņa vietu ieņēma Laurijs Vīsfīlds, bet vēlāk notika papildu rotācijas dažādos periodos. Mārtins Tērners vairākas reizes grupu atstāja un reizēm atgriezās; vēlāk viņš uz kādu laiku izveidoja arī savu koncertprogrammu ar nosaukumu "Martin Turner's Wishbone Ash". Tomēr Endijs Pauels ir bijis vienīgais, kas turpinājis grupas vārdu no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām, saglabājot kontinuitāti un turpinot koncertēt ar jauniem mūziķiem.

Stils, ietekme un mantojums

Wishbone Ash ir īpaši cienīta par savu divu vadošo ģitāru stilu — harmonisku, bieži divbalsīgu pieeju, kurā solo rindiņas mijas un papildina cita citu. Šī pieeja ietekmēja ne tikai hardroka, bet arī hevi metāla un progresīvā roka grupas. Viņu mūzika apvieno melodiju, dinamiskas partitūras un improvizācijas elementus, tāpēc grupa ir ieguvusi lojālu fanu bāzi un cieņu no citiem mūziķiem.

Diskogrāfijas pārskats un vēlākie ieraksti

Galvenie agrīnie ieraksti, kas noteica viņu reputāciju:

  • Wishbone Ash (1970) — debijas albums, kurā jau dzirdama grupas raksturīgā ģitāru mijiedarbība;
  • Pilgrimage (1971) — turpinājums ar plašāku aranžējumu un melodisku izteiksmi;
  • Argus (1972) — kritiski novērtēts albums un komerciāls panākums;
  • Live Dates (1973) — koncertieraksts, kas demonstrē grupas spēku uz skatuves.

Grupa turpināja izdot albumus visu 1970., 1980. un 1990. gadu garumā, kā arī atkārtoti mainīja muzikālo sastāvu. Kopš 2000. gadiem Wishbone Ash ir turpinājusi ierakstīt un izdot jaunas plates, piemēram, Bona Fide (2002) un Elegant Stealth (2011), kā arī regulāri koncertēt Eiropā un ārpus tās.

Koncerti un mantojums

Wishbone Ash reputācija kā izcilai koncertgrupai ir saglabājusies gadu desmitiem — viņu koncerti piesaista gan ilggadējus fanus, gan jaunās paaudzes, kas novērtē ģitāru harmonijas un melodisko roku. Grupa tiek uzskatīta par vienu no pionieriem, kas attīstīja divu vadošo ģitāru konceptu hardrokā, un viņu ietekme ir jūtama daudzu vēlāk radušos grupu repertuārā.

Pat ja sastāvs mainās, Wishbone Ash mantojums — spēcīgas melodijas, izcilas ģitāru partijas un pārliecinoša dzīvo uzstāšanos tradīcija — turpina iedvesmot mūziķus un klausītājus visā pasaulē.