Vudvarda noteikumi — λmax prognoze UV/Vis spektroskopijā
Vudvarda noteikumi ir noteikumu kopums par to, kā organiskie ķīmiskie savienojumi absorbē ultravioleto gaismu. Tie sniedz informāciju par absorbcijas maksimuma viļņa garumu (simbols λmax) savienojuma ultravioleto un redzamo (UV) spektrā. Noteikumi ir nosaukti Roberta Bērnsa Vudvarda vārdā. Viņš bija Hārvarda universitātes profesors, kurš 1965. gadā saņēma Nobelaprēmiju ķīmijā. Noteikumus dažkārt dēvē arī par Vudvarda-Fīsera noteikumiem, lai godinātu Luisu Fīseru.
Kas tie ir un kam paredzēti
Vudvarda noteikumi sniedz empīrisku metodi, lai prognozētu, pie kāda viļņa garuma parasti ir absorbcijas maksimums (λmax) organiskajiem hromoforiem — piemēram, konjugētiem karbonilkomponentiem, konjugētiem diēniem un poliēniem. Noteikumu pamatā ir divi elementi:
- pamats (bāzes) λmax vērtība katram hromofora tipam;
- virkne papildinājumu (incrementu) — pieaugumu vai samazinājumu nanometros, ko izraisa aizvietotāji, papildu konjugācija, eksociklikas dubultsaites, gredznu sistēmas u. c.
Kā tie darbojas — pamata princips
Darbošanās princips ir vienkāršs: vispirms noteic hromofora tipu un izvēlas attiecīgo bāzes λmax vērtību no tabulas. Pēc tam pievieno (vai dažkārt atņem) nanometru pieaugumus par katru strukturālo īpašību, kas ietekmē elektronu delokalizāciju un pārejas enerģiju. Rezultāts ir aptuvena prognoze λmax, kuru izmanto spektru interpretācijā un savienojumu struktūras pārbaudei.
Galvenie efektu veidi
- Konjugācijas pagarināšana: papildu dubultsaistes vai konjugēti elementi pazemina pārejas enerģiju un pārvieto λmax uz garākiem viļņiem (bathohromisks efekts).
- Aizvietotāji (alkilgrupas, arilgrupas): parasti izraisa nelielu bathohromisku nobīdi (λmax palielināšanos) salīdzinājumā ar neaizvietotu sistēmu.
- Auxohromi (—OH, —OR, —NH₂ u. c.): var ievērojami palielināt λmax, jo viņi veicina elektronus donējo/pieņemjošu mijiedarbību ar konjugēto sistēmu.
- Eksocikliskas dubultsaistes un gredznu efekti: gredznošana vai homoannulācija var dot papildu nobīdi uz sarkano pusi vai mainīt intensitāti atkarībā no ģeometrijas.
- Solvēta ietekme: polāri šķīdinātāji var stabilizēt polarizētās pārejas un izraisīt solvatohromiju (maiņu λmax vērtībās), bet efekts ir atkarīgs no pārejas tipa (π→π* pret n→π*).
- Krustkonjugācija un steriskas ierobežojumi: tie var samazināt gaidāmo bathohromisko nobīdi, jo efektīva elektronu delokalizācija tiek traucēta.
Kā soli pa solim piemērot Vudvarda noteikumus
- 1) Identificējiet hromoforu (piem., konjugēts dienes, α,β‑nepārtraukta karbonilgrupa, poliēns).
- 2) Atrisiniet atbilstošo bāzes λmax vērtību no speciālas tabulas vai literatūras (katram hromoforam ir cita bāze).
- 3) Saskaitiet visus piemērojamos papildinājumus: alkilgrupas, arilgrupas, auxohromi, papildu konjugācijas elementi, eksocikliskas dubultsaistes utt.
- 4) Pielāgojiet vērtību par solventa ietekmi un, ja nepieciešams, par gredznu/sterisko efektu vai krustkonjugāciju.
- 5) Summa dod aptuvenu λmax, ko salīdzina ar eksperimentālo spektru.
Ierobežojumi un precizitāte
Vudvarda noteikumi ir empīriski — tie labi darbojas vienkāršām, labi definētām konjugētām organiskām sistēmām, tomēr:
- tie sniedz tikai aptuvenu vērtību (parasti kļūda var būt vairākas līdz daudzas desmiti nanometru atkarībā no sistēmas);
- tie mazāk piemērojami heteroatomu bagātām vai ļoti steriski aizkirstām sistēmām, kompleksom vai sistēmām ar spēcīgu iekšēju polarizāciju/charge‑transfer pārejām;
- modernās metodes (piem., TD‑DFT kvantu ķīmijas aprēķini vai empīriskās spektru datubāzes) bieži sniedz precīzākas prognozes sarežģītām molekulām.
Praktisks piemērs — kā domāt, nevis konkrēti skaitļi
Piemēram, ja jums ir lineārs konjugēts dienes, tad:
- sakārtojiet bāzes vērtību attiecīgajam dienes tipam;
- par katru alkil- vai arilaizvietotāju pievienojiet nelielu nobīdi uz sarkanā (t.i., palieliniet λmax);
- par katru papildu konjugētu dubultsaistu pievienojiet lielāku nobīdi;
- ja pievienotas auxohromiskas grupas (—OH, —OR, —NR₂), sagaidiet izteiktāku nobīdi;
- ja sistēma ir krustkonjugēta vai ļoti steriski aizkavēta, daļu no gaidāmā pieauguma jānoņem.
Šādā veidā jūs nonāksiet pie aptuvas λmax prognozes, ko var salīdzināt ar mērījumiem un izmantot struktūras analīzē.
Kopsavilkums
Vudvarda noteikumi ir lietderīgs empīrisks instruments UV/Vis spektroskopijā — īpaši, ja ir jāinterpretē vienkāršas konjugētas organiskās molekulas. Tie balstās uz bāzes λmax vērtībām un pievienojamiem incrementiem, kurus ietekmē aizvietotāji, papildu konjugācija, gredznu struktūra un šķīdinātājs. Tomēr, ja nepieciešama augsta precizitāte vai ja molekula ir sarežģīta, ieteicams papildus izmantot kvantu ķīmijas aprēķinus vai datubāzes ar eksperimentāliem spektriem.
Īstenošana
Viens no Vudvuda-Fīzera noteikumu kopumiem attiecībā uz diēniem ir parādīts 1. tabulā. Diens ir vai nu homoannulārs, ja abas dubultsaites ir vienā gredzenā, vai heteroannulārs, ja abas dubultsaites ir sadalītas starp diviem gredzeniem.
Heteroannulārā diena bāzes vērtība | 214 |
Bāzes vērtība homoannulārajam dīnam | 253 |
Palielinājumi | |
Dubultās saites paplašinošā konjugācija | + 30 |
Alkilaizvietotājs vai gredzena atlikums | + 5 |
Eksocikliskā dubultā saite | + 5 |
acetāta grupa | + 0 |
Ētera grupa | + 6 |
Tioētera grupa | + 30 |
broms, hlors | + 5 |
sekundārā amīna grupa | + 60 |
1. tabula. Maksimālās dienas |
Šie noteikumi paredz savienojumu UV absorbcijas maksimumu. Šeit ir divi piemēri:
Savienojumam kreisajā pusē bāzes vērtība ir 214 nm (heteroannulārais diēns). Šai diēnu grupai ir 4 alkilievielas (apzīmētas ar 1,2,3,4), un dubultā saite vienā gredzenā ir eksocikliska pret otru (eksocikliskajai dubultajai saitei pievieno 5 nm). Savienojumā labajā pusē dīēns ir homoannulārais ar 4 alkilaizvietotājiem. Abas dubultsaites centrālajā B gredzenā ir eksocikliskas attiecībā pret A un C gredzeniem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vudvarda noteikumi?
A: Vudvudvuda noteikumi ir noteikumu kopums par to, kā organiskie ķīmiskie savienojumi absorbē ultravioleto gaismu.
J: Par ko Vudvarda noteikumi sniedz informāciju?
A: Vudvarda noteikumi sniedz informāciju par absorbcijas maksimuma viļņa garumu (simbols λmax) savienojuma ultravioleto un redzamo (UV) staru spektrā.
J: Kura vārdā ir nosauktas šīs normas?
A: Noteikumi ir nosaukti Roberta Bērnsa Vudvarda vārdā.
J: Kāda bija Roberta Bērnsa Vudvarda profesija?
A: Roberts Bērnss Vudvudvards bija Hārvarda universitātes profesors.
J: Par ko Roberts Bērnss Vudvudvards saņēma Nobela prēmiju?
A: Roberts Bērnss Vudvudvards 1965. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.
J: Kas vēl ir apbalvots ar Vudvarda-Fīsera noteikumiem?
A: Ar Vudvarda-Fīsera noteikumiem tiek godināts arī Luiss Fīsers.
J: Uz ko balstās Vudvarda noteikumi?
A: Vudvarda noteikumi veido prognozes, pamatojoties uz hromoforu veidu, hromoforu aizvietotājiem un izmaiņām, ko izraisa šķīdinātājs.