Aizvietotāji organiskajā ķīmijā: definīcija, nosaukšana un piemēri

Uzzini aizvietotājus organiskajā ķīmijā: skaidra definīcija, nosaukšanas noteikumi, pozīciju numuri un praktiski piemēri izomēru un reakciju izpratnei.

Organiskajā ķīmijā un bioķīmijā aizvietotājs ir apzīmējums atsevišķam atomam vai atomu grupai, kas molekulā ieņem cita atoma vietu. Tie aizstāj šo atomu. Šo reakciju sauc par aizvietošanas reakciju. Atomu vai atomu grupu, kas tiek aizstāts, sauc par atstāvošogrupu.

Termini aizvietotājs, sānu ķēde, grupa, atzars vai piekarinātā grupa tiek lietoti tādā pašā veidā, lai aprakstītu atzarojumus no pamatstruktūras. Šiem terminiem polimēru ķīmijā ir dažādas nozīmes. Polimēros sānu ķēdes stiepjas no mugurkaula struktūras, bet olbaltumvielās tās ir pievienotas aminoskābju mugurkaula alfa oglekļa atomiem.

Kas jāzina par nosaukšanu

Organiskajā ķīmijā ir noteikumi, kā nosaukt savienojumus ar aizvietotājgrupām. Parasti izvēlas lielāko oglekļu ķēdi kā pamatķēdi (parent chain) un aizvietotāju nosauc kā prefiksu. Aizvietotājgrupa tiek uzskaitīta pirmā ar sufiksu, lai aprakstītu, kā tā ir pievienota galvenajai oglekļa ķēdei.

• Sufiksi: angļu valodā bieži lieto sufiksu -yl (piem., methyl). Latviskā prakse un IUPAC terminoloģija locīt var atšķirties — bieži lieto formas kā -il prefiksu vai pielāgotas latviskas formas.
• Dubultsaites un trīskāršās saites: parasti lieto atbilstošas galotnes vai nosaukumu formas, piemēram, norādot -ilidēns un -ilidīns (angļu val. vinyl, vinylidene utt.) attiecīgi dubultsaitēm un trīskāršām saitēm.
• Pozicionēšana: nosaukumos bieži izmanto pozīcijas numurus, kas norāda, kuram oglekļa atomam ir pievienots aizvietotājs — šī informācija ir svarīga, lai atšķirtu izomērus.
• Multiplicitāte: vairākām identiskām grupām lieto prefiksus di-, tri-, tetra- utt., piemēram, 1,2-dimetilbutāns.

Biežākie aizvietotāju tipi

Daži izplatīti aizvietotāji un to ietekme uz savienojumu īpašībām:

• Alkils (piem., metil, etil) — parasti elektronus donējošs un palielina hidrofobitāti.
• Aromātiskas grupas (piem., fenil) — var piedāvāt rezonanses mijiedarbību ar ringu.
• Halogēni (fluoro, kloro, bromo, jodo) — bieži darbojas kā atstāvošas grupas vai ietekmē reakcijas mehānismus; to ietekme ietver gan induktīvo, gan polāro efektu.
• Hidroksilgrupa (—OH) — polaritāte un spēja veidot ūdeņraža saites.
• Amino (—NH2) — bāziskums un elektronu donēšana ar rezonansi.
• Nitro (—NO2) — spēcīgi elektronu atvelkoša grupa, kas samazina aromātiskās ringa reaģētspēju noteiktos reakciju tipos.

Aizvietošanas reakciju galvenie veidi

Aizvietojumi var notikt ar dažādiem mehānismiem; svarīgākie ir:

• Nukleofilā aizvietošana (SN1 un SN2) — nukleofils aizstāj atstāvošo grupu. SN2 ir vienpakāpes mehānisms (aizvietošana notiek ar tiešu nukleofila uzbrukumu), SN1 ietver karbokations starpproduktu.
• Elektrofilā aromātiskā aizvietošana — aromātiskajā ringā elektrofilais reagents aizvieto H atomu; aizvietotāji uz ringa nosaka, vai reakcija notiek vieglāk un kur (orto/para/meta pozīcijas).
• Radikāļu aizvietošana — notiek, piemēram, halogenēšanā ar brīvajiem radikāļiem (piem., metāna vai alkānu klorēšana).

Elektroni un steriskie efekti

Aizvietotāju ietekmi uz reakciju kursu nosaka divi galvenie faktori:

• Elektroniskie efekti — induktīvā (I) un rezonanses (R) ietekme. Elektronu atvelkošas grupas padara oglekli mazāk nucleofilisku, bet donējošas grupas var veicināt noteiktas reakcijas.
• Steriskie efekti — lieli vai blīvi aizvietotāji var kavēt piekļuvi reagējošajām vietām un mainīt reakcijas ceļu (piem., samazināt SN2 ātrumu).

Aromātiskie aizvietojumi — novirzieni

Aizvietotāji aromātiskajā ringā var būt orto/para (stimulē uzbrukumu 2. vai 4. pozīcijā) vai meta (stimulē 3. pozīciju), atkarībā no to elektroniskās dabas. Piemēram, -OH un -NH2 ir orto/para draudzīgas grupas, bet -NO2 ir meta virzoša grupa.

Praktiski piemēri

• Piemēram, halogenācijas gadījumā metāna radikāļu klorēšana dod hlormetānu — šeit chlors kļūst par aizvietotāju.
• Fenola nitrēšana: fenola —OH grupa ietekmē, ka nitrēšana norisinās galvenokārt orto un para pozīcijās.
• Sintētiskā orgķīmijā bieži izvēlas atstāvošās grupas, kuras viegli aizstāt (piemēram, tosilāts, halogenīds), lai veiktu turpmākas aizvietošanas vai pārejas metālu katalizētas reakcijas.

Kopsavilkums

Aizvietotāji ir būtiska organiskās ķīmijas koncepcija — tie maina molekulu fiziskās un ķīmiskās īpašības un nosaka reakciju ceļus. Pareiza nosaukšana, pozīciju norādīšana un izpratne par elektroniskajiem un steriskajiem efektiem ir svarīga, lai prognozētu reakciju produktus un saprastu organisko sintēzi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aizvietotājs?

J: Kā apzīmē atomu vai atomu grupu, kas tiek aizstāts?

J: Kā ar tādiem terminiem kā sānu ķēde, atzars un atvasinātā grupa apzīmē atzarojumus no pamatstruktūras?

J: Kā organiskās ķīmijas speciālisti nosauc savienojumus ar aizvietotājgrupām?

J: Kādas frāzes bieži izmanto, aprakstot molekulas un paredzot to produktus?

J: Ko polimēros dara sānu ķēdes?

Meklēt pēc burta