Jurta (ger): tradicionālā mongoļu pārvietojamā apaļā telts

Jurta (ger) — tradicionālā mongoļu pārvietojamā apaļā telts: siltā filca un ādas konstrukcija, nomadu dzīves simbols, ilgtspējīgs un stilīgs mājoklis.

Autors: Leandro Alegsa

22-12-2025 22:05

Jurta, ko mongoļu valodā dēvē arī par ger, ir pārvietojama apaļa telts. Tā ir pārklāta ar ādu vai filcu. Jurtu parasti izmanto Vidusāzijas pļavu nomadi kā mājokli.

Konstrukcija un galvenās sastāvdaļas

Jurta ir saliekama konstrukcija, kuras pamatā parasti ir:

Rāmis — saliekams koka režģis vai siets (dažādās tradīcijās saukts par khana vai līdzīgi). Tas veido apaļo sienu.
Sijas (sijas/latas) — loki vai spieķi, kas savieno sieniņu ar centrālo atveri jumtā un veido jumta slīpumu.
Jumta vainags — centrālais apskats vai atvere jumta augšpusē (mongoļu tradīcijā saukts toono). Tas nodrošina gaismu, ventilāciju un dūmu izvadi.
Segas — vairāki filca slāņi, dzijas audumi vai ādas, kas pārklāj rāmi un izolē telpu no vēja un aukstuma.
Durvis un slēdzenes — stingra durvju karkass parasti orientēta uz dienvidiem (mongolu tradīcijā) vai citādi atkarībā no parašām.

Materiāli un izolācija

Tradicionāli jurta ir pārklāta ar vilnas filcu, kas tiek kastīts no aitām un labi izolē pret aukstumu. Ādas risinājumi bija izplatīti agrākās versijās. Mūsdienās bieži izmanto arī uzturīgus audumus vai ūdensnecaurlaidīgu kanvu kā ārējo slāni. Iekšējais apdarījums var būt ar dekoratīviem audumiem, paklājiem un krāsainām tekstilijām.

Funkcijas un priekšrocības

Jurta ir viegli saliekama un izjaucama — pieredzējuša ģimene to var uzstādīt dažu stundu laikā.
Forma ir energoefektīva: apaļā telpa labāk saglabā siltumu un iztur vēju.
Virs jumta esošā atvere nodrošina ventilāciju un dūmu izvadi, ļaujot iekšā lietot krāsni vai ugunskuru.
Pārvietojamība — materiālu svara dēļ jurta ir piemērota klejotājai dzīvei; mantas un nojumes var pārvadāt ar dzīvniekiem vai ratiem.

Vēsture un izplatība

Jurta vai tās radinieci — ger (mongoļu val.), yurt (angļu) — izmanto vairākās Centrālāzijas tautās: mongoļos, kazahos, kirgīzos un citur. Šādu telšu izmantošana saistīta ar klejotāju ganāmpulku saimniecību, kad regulāras pārvietošanās sezonā bija nepieciešamas ātri saliekamas un izturīgas dzīves telpas. Vārda izcelsme un konkrētas detaļas atšķiras starp tautām, taču pamatforma ir līdzīga.

Ikdienas lietošana un kultūras nozīme

Jurta nav tikai mājoklis — tā bieži ir arī sociālās dzīves centrs. Iekšpusē telpa tiek sadalīta pēc funkcijām: dzīvošana, gulēšana, viesu uzņemšana, šķirstu un mantu glabāšana. Dažās tradīcijās centrālā atvere un citi elementi ir ar simbolisku nozīmi, saistīti ar kosmoloģiju un ģimenes struktūru.

Mūsdienu pielietojums

Mūsdienās jurtas joprojām tiek lietotas tradicionālajās kopienās, taču arvien biežāk redzamas arī tūrisma nometnēs, ekotelos un festivālos visā pasaulē. Modernas versijas var būt aprīkotas ar mūsdienu ērtībām — izolāciju, stikla logiem, mūra vai metāla krāsnīm, elektrību un pat sanitārajiem mezgliem.

Uzstādīšana un pārvietošanās

Salikšana parasti notiek šādi: vispirms uzliek rāmi, piestiprina jumta sijas, pārklāj ar filtriem/ādu un pēdējā slānī izvieto ārējo ūdensnecaurlaidīgo segumu. Pārvietošanās laikā segas tiek sapakotas rullīšos, bet koksne saliekama vai izjaucama — visu var ērti iekraut uz ratiem vai dzīvniekiem.

Jurta ir ilgstoši pielāgojusies dzīvei mainīgos dabas apstākļos un joprojām ir viens no vispraktiskākajiem nomadu dzīves elementiem, vienlaikus saglabājot dziļas kultūras un dzīvesziņas vērtības.

Būvniecība

Tradicionālās jurtas sastāv no izplešama koka apaļa karkasa ar filca pārvalku. Filcs ir izgatavots no aitas vilnas. Koksne, no kuras izgatavo ārējo konstrukciju, bezkoku stepēs nav atrodama.

Jurta ir paredzēta demontāžai, un tās daļas var kompakti pārvest uz kamieļiem vai jakiem, lai tās varētu no jauna uzbūvēt citā vietā. Pilnīga būvniecība aizņem aptuveni 2 stundas.