Šajā augstāko ēku sarakstā ir iekļauti debesskrāpji ar nepārtraukti apdzīvojamiem stāviem un augstumu vismaz 350 m. Sarakstā nav iekļautas ar ēku nesaistītas būves, piemēram, torņi — skatu torņi, radio un televīzijas antenas, industriālie džeki un līdzīgas konstrukcijas (skat. arī augstāko ēku un būvju sarakstu). Iekļaušanas kritēriji pamatā seko starptautiskajiem standartiem par pastāvīgi apdzīvojamiem stāviem un arhitektonisko augstumu.

Iekļaušanas kritēriji un mērīšanas standarti

Sarakstā iekļautās ēkas atbilst šādiem galvenajiem kritērijiem:

  • Continously occupiable floors — ēkai ir pastāvīgi apdzīvojami stāvi (dzīvokļi, biroji, viesnīcas u.c.).
  • Minimālais augstums — vismaz 350 m arhitektoniskajā augstumā.
  • Arhitektoniskais augstums — tiek ņemts vērā ēkas arhitektoniskais augstums (spires un citi arhitektoniski elementi), kamēr pagaidu elementus, piemēram, antenas un mastus, parasti neiekļauj. Par mērījumu standartu bieži atsaucas uz CTBUH (Council on Tall Buildings and Urban Habitat) principiem.

Ir arī alternatīvi rādītāji, kurus lieto salīdzināšanai: kopējais augstums līdz galotnei (tip height/pinnacle), augstākais apdzīvotais stāvs un augstums līdz jumtam. Tie dažkārt rada diskusijas — piemēram, Petronas torņi tika atzīti par augstākām ēkām par Čikāgas Willis (agrāk Sears) Tower, jo Petronas augstākā spire bija arhitektonisks elements, lai gan Willis jumta līmenis un augstākais apdzīvotais stāvs bija augstāki.

Vēsturiskā attīstība

Vēsturiskā perspektīvā pasaulē ilgāko laiku kā augstākā cilvēka celtnē tika uzskatīta senā Lielā Gīzas piramīda Ēģiptē, kuras sākotnējais augstums bija apmēram 146,6 m (mūsdienās, erozijas un plaisu dēļ, nedaudz mazāk). Šī pozīcija saglabājās vairāk nekā 3 800 gadus līdz 1311. gadam, kad pabeidza Linkolnas katedrāli Anglijā, kuras spire tolaik bija viena no pasaules augstākajām.

Liela daļa starpnieku periodu līdz 19. gadsimtam aizpildīja reliģiskas celtnes — katedrāles, baznīcu torņi un citi sakrālie objekti Eiropā. Par nozīmīgu pagrieziena punktu mūsdienu debesskrāpju vēsturē uzskatāma 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma attīstība Amerikas Savienotajās Valstīs: pirmie tā sauktie debesskrāpji parādījās Čikāgā, kur 1885. gadā tika uzbūvēta 138 pēdu (42,1 m) Home Insurance Building, kas bija pirmais ēkas tips ar tērauda karkasu un vairākstāvu biroju funkciju.

1884. gadā, līdz Vašingtonas pieminekļa pabeigšanai, kā augstākā celtnes kategorija dominēja citi veidi. Visu 20. gadsimtu ASV dominēja debesskrāpju būvniecība un inovatīvas konstrukcijas. Šis stāvoklis saglabājās līdz 1998. gadam, kad tika pabeigti Petronas torņi Malaizijā un sāka mainīt pasaules debesskrāpju karti.

Mūsdienu pagrieziena punkti un rekordi

No 20. gadsimta beigām un 21. gadsimta sākumā debesskrāpju titulāri notika vairāki būtiski pārejas posmi:

  • 1998 — Petronas torņi (Kuala Lumpur) kļuva par augstākajām ēkām pēc arhitektoniskā augstuma.
  • 2004 — Taipei 101 (Taivāna) pabeigšana, augstums 508 m, uz brīdi pārņēma titulu par pasaules augstāko ēku.
  • 2010 — Burj Khalifa (Dubaja) pabeigšana; ar 828 m tas kļuva par līdz šim visaugstāko arhitektonisko ēku pasaulē un turpina turēt rekordu.

Kopš 21. gadsimta sākuma ir vērojams debesskrāpju būvniecības uzplaukums Tuvajos Austrumos, Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā ir (un plašāk — Āzijā vispār), kur pilsētu attīstība, ekonomiskā koncentrācija un prestiža projekti veicina ļoti augstu ēku rašanos. Daudzas no šīm ēkām ir jauktas funkcijas — biroji, dzīvojamās platības, viesnīcas un tirdzniecības centri vienā korpusā.

Tehnoloģijas un inženierija

Debesskrāpju celtniecība pēdējos gadu desmitos ir guvusi iespēju pateicoties vairākiem tehnoloģiskiem un inženiertehniskiem sasniegumiem:

  • tērauda un betona kompozītkonstrukcijas, kas nodrošina augstu nestspēju un elastību;
  • modernas ārsienu sistēmas (curtain wall), kas ļauj izveidot vieglas, energoefektīvas fasādes;
  • augstas ātruma un drošības lifti, kas padara efektīvu vertikālo transportu vairākos simtos metru;
  • vējā un seismiskās iedarbības kompensācijas risinājumi, piemēram, tuned mass damper (Taipei 101) un aerodinamiski formas risinājumi;
  • energoefektivitāte, dūmu izvadīšanas sistēmas un ugunsdrošības standarti, kas ir obligāti, lai nodrošinātu drošu vertikālu apdzīvošanu.

Ekonomiskie, sociālie un vides aspekti

Debesskrāpji bieži kļūst par pilsētas simboliem un investīciju objektiem, taču to celtniecība saistīta ar augstām izmaksām, infrastruktūras prasībām un ilgtspējas izaicinājumiem. Liela mēroga projekti var veicināt tūrisma pieplūdumu (novērošanas platformas, restorāni), taču arī rada jautājumus par pilsētas mikroklimatu (vēja kanāli, ēnas), transporta slodzi un vietējo kopienu ietekmi.

Nākotnes perspektīvas

Pastāv daudzi plānoti un projektā iekļauti ēku projekti, kas paredz vēl lielāku augstumu (piemēram, iecerētie vienas kilometra klases torņi). Daudzi no šiem projektiem ir ambiciozi un bieži vien saskaras ar finansiālām, tehniskām vai politiskām grūtībām, kas var atlikt vai apturēt būvniecību. Tomēr tehnoloģiju attīstība, materiālu uzlabojumi un urbanizācijas spiediens liecina, ka augstās ēkas saglabās nozīmīgu lomu pilsētu ainavā un arhitektūras inovācijās.

Šis raksts sniedz vispārīgu pārskatu par kritērijiem, vēsturi un tendencēm saistībā ar augstākajām apdzīvojamām ēkām (≥350 m). Precīzs un aktuāls debesskrāpju saraksts tiek regulāri atjaunots, jo katru gadu tiek pabeigti jauni projekti un mainās mērīšanas prakse.