1348. gads — svarīgākie notikumi, dzimšanas un nāves
1348. gads: svarīgākie vēsturiskie notikumi, ievērojamas dzimšanas un nozīmīgas nāves — pārskats par politiku, epidēmijām un kultūras pārmaiņām.
Saturs
· 1 Notikumi
· 2 dzimšanas gadījumi
· 3 nāves gadījumi
· 4 Atsauces
Notikumi
1348. gads Eiropas vēsturē tiek atzīmēts kā viens no izšķirošajiem – galvenokārt sakarā ar Melno nāvi (bubonu mēri), kas tajā gadā izplatījās plašām teritorijām. Lai gan slimība Eiropā pirmo reizi parādījās jau 1347. gadā (Sicīlijā un Itālijā), 1348. gadā epidēmija izplatījās tālāk pa Itāliju, Franciju, Lielbritāniju un citām valstīm, radot milzīgas demogrāfiskas, sociālas un ekonomiskas pārmaiņas.
Galvenie notikumi un parādības 1348. gadā:
- Pluses izplatība: 1348. gads iezīmējās ar strauju mēra uzliesmojumu daudzās Eiropas daļās. Pilsētu, ciemu un lauku reģistros redzams mirstības pieaugums, un slimības izplatība būtiski ietekmēja darba tirgu, zemes apstrādes pratību un pilsētu dzīvi.
- Prāgas Karla universitātes dibināšana: 1348. gadā Imperators Kārļa (Karls IV) laikā tika dibināta Prāgas universitāte (tagad pazīstama kā Karla universitāte, Charles University) — viena no vecākajām universitātēm Centrāleiropā. Universitātes dibināšana stiprināja Bohemijas kultūras un intelektuālo lomu reģionā.
- Ordeņa of the Garter izveide: Anglijas karalis Edvards III aptuveni 1348. gadā izveidoja chivalry ordeni — Order of the Garter, kas kļuva par vienu no prestižākajām bruņniecības un rīkotāju institūcijām Anglijā.
- Kultūras un literārie atspoguļojumi: Mēra traģēdija 1348. gadā vēlāk iedvesmoja literārus darbus — vispazīstamākais piemērs ir Đovanni Bokkaccio (Giovanni Boccaccio), kura darbs Decameron atspoguļo sabiedrības reakciju uz epidēmiju. Šis laiks ietekmēja arī mākslu, reliģiozu dzīvi un filozofiju.
- Sociālekonomiskas sekas: Mēra izraisītā darba spēka trūkuma dēļ mainījās algas, rūpniecības un lauksaimniecības organizācija, daļā reģionu pieauga zemnieku mobilitāte, mainījās muižu sistēmas un attiecības starp feodāļiem un strādniekiem.
dzimšanas gadījumi
Precīzi dokumentētas ievērojamu personu dzimšanas 1348. gadā nav tik daudz kā citos gados, un daudzas viduslaiku dzimšanas datumas ir aptuvenas. Tā kā reģistros un hronikās bieži trūkst viennozīmīgu datu, jāņem vērā, ka daudzu personu dzimšanas gadi ir aptuveni vai strīdamie.
Vispārīgi var teikt, ka šajā periodā piedzima cilvēki, kuri vēlāk darbojās kā vietējie amatnieki, mācītāji un reģionālie pārvaldnieki, taču lielākā daļa no tiem paliek anonīmi vēsturiskajos avotos. Precīzākas dzimšanas reģistrācijas plaši parādīsies tikai vēlākos gadsimtos.
nāves gadījumi
1348. gadā nāves skaits bija ļoti augsts galvenokārt mēra dēļ. Upuri ietvēra cilvēkus no visām sabiedrības kārtām — darba ņēmējus, zemniekus, tirgotājus, mācītājus un dažus ietekmīgus amatpersonas un aristokrātus. Daudzi vietējie arhīvi, mantojuma saraksti un baznīcu ieraksti no šī laika rāda būtisku mirušo pieaugumu.
Raksturojums un ietekme:
- Daudzviet pilsētās mirušo skaits palielinājās tik strauji, ka sabiedriskās procedūras (piemēram, apbedīšana) tika apgrūtinātas; drošības pasākumi un karantīnas mēģinājumi sāka parādīties dažos reģionos.
- Mēra dēļ iznīka veselības aprūpes sistēmas pamati tā brīža izpratnē; veselības aprūpes darbinieki, mūki un māsas arī bija starp cietušajiem.
- Precīzu slavenību vārdu saraksts, kas droši miruši tieši 1348. gadā, ir ierobežots un bieži vien pretrunīgs — daudzus gadsimta notikumus un personu nāves datumus avoti min apmēram vai strīdoši.
Atsauces
Turpmākai lasīšanai un padziļinātai izpētei par 1348. gadu un tā laika notikumu ietekmi iesaku šādus avotus:
- John Aberth, "The Black Death: The Great Mortality of 1348–1350" — vispārīgs pārskats par mēri un tās sekām Eiropā.
- Ole J. Benedictow, "The Black Death 1346–1353: The Complete History" — detalizēta un plaša analīze par epidēmijas izplatību un demogrāfiskajām sekām.
- Prāgas Karla universitātes vēsture (Charles University) — universitātes dibināšanas konteksts un tās nozīme Centrāleiropas izglītībā.
- Giovanni Boccaccio, "Decameron" — literārs liecinieks par sabiedrības attieksmi un dzīvi mēra laikā (vēlākas interpretācijas un pētniecība sniedz vērtīgu skatījumu uz 1348. gada pieredzi).
Ja nepieciešams, varu papildināt šo rakstu ar konkrētākiem reģionāliem notikumiem, datumiem vai sarakstiem par cilvēkiem, kuru dzimšanas vai nāves gadi tiek precīzi norādīti avotos.
Notikumi
- 7. aprīlis - Prāgā tiek dibināta Kārļa Universitāte.
- 24. jūnijs - Melkombe Regisā (mūsdienu Veimuta, Dorseta, Anglijā) melnās nāves uzliesmojums pilnā sparā.
- 6. jūlijs - pāvesta Klementa VI bulla, kas aizsargā ebrejus no tautas agresijas Melnās nāves epidēmijas laikā.
- Melnās nāves epidēmijas sākums Centrāleiropā un Rietumeiropā
- Japānas imperatora Komijo, otrā no Ziemeļu Ašikagas pretendentiem, valdīšanas beigas
- Imperatora Sukō, trešā no Ziemeļu Ašikagas pretendentiem, valdīšanas sākums
- Maijs - Melnā nāve sasniedz Angliju
- Anglijas princis Edvards III nodibina pirmo Anglijas bruņinieku ordeni - Podaivas ordeni.
- Pleskava iegūst neatkarību no Novgorodas Republikas ar Bolotovas līgumu; tiek izveidota Pleskavas Republika.
- Melnā nāve Kairā.
- Novērtējums: Ķīnas Juaņu dinastijas pilsēta Hangdžou kļūst par lielāko pilsētu pasaulē, pārņemot vadību no Mamluku Ēģiptes galvaspilsētas Kairas.
- Pamiers starp Angliju un Franciju līdz 1532. gadam.
- Gonville Hall, priekšgājējs Gonville un Caius College, Cambridge tika dibināta.
Dzimšana
- Džons Fitzalans, 1. lords Arundels (miris 1379)
Nāves gadījumi
- 2. februāris - Narimants, Pinskas kņazs
- 2. decembris - Japānas imperators Hanazono (dzimis 1297. gadā).
- Laura, Petrarkas mīļotā (dzimusi 1310. gadā)
- Džons de Stratfords, Kenterberijas arhibīskaps
- Ambrogio Lorenzetti, Sjēnas gleznotājs (dzimis 1290. gadā)
- Pjetro Lorencieti, Sjēnas gleznotājs (dzimis 1280. gadā)
- Andrea Pisano, itāļu tēlnieks un arhitekts (dzimis 1270. gadā)
Meklēt