1582. gads — gregoriāņu kalendāra ieviešana un reforma

1582. gads: gregoriāņu kalendāra ieviešana un reforma — kā pāvesta bulla "Inter gravissimas" mainīja datumu skaitīšanu Eiropā, sekas un pieņemšanas vēsture.

1582. gads (MDLXXXII) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās pirmdienā, 1582. gads kopējā laikmetā (CE) un Anno Domini (AD), 582. gads 2. gadu tūkstotī, 82. gads 16. gadsimtā un 1580. gadu desmitgades 3. gads. Sākot ar 1582. gadu, Gregora kalendārs par 10 dienām apsteidza Jūlija kalendāru, kas pirms tam bija vispārpieņemtais kalendārs kristīgajās valstīs. Tomēr šajā gadā sākās gregoriāņu kalendāra maiņa, kad ar pāvesta bullu, kas pazīstama kā Inter gravissimas, tika ieviests gregoriāņu kalendārs, kuru no paša sākuma pieņēma Spānija, Portugāle, Polijas-Lietuvas kopvalsts un lielākā daļa mūsdienu Itālijas. Šajās valstīs gads turpinājās kā parasti līdz ceturtdienai, 4. oktobrim. Tomēr nākamā diena šajās valstīs kļuva piektdiena, 15. oktobris (tāpat kā parastajā gadā, kas sākas piektdien) (Francija sekoja divus mēnešus vēlāk, ļaujot svētdienai, 9. decembrim, sekot pirmdienai, 20. decembrim). Citas valstis turpināja lietot Jūlija kalendāru gadu desmitiem vai dažos gadījumos gadsimtiem ilgi.

Kāpēc bija vajadzīga reforma

Jūlija kalendārs, kas bija ieviests 1. gadsimtā p.m.ē., pieņēma vidējo gada garumu 365,25 dienas, ieviešot pārskaitāmos gadus ik pēc četriem gadiem. Taču patiesais tropiskais gads (laiks starp divām pavasara ekvinokcijām) ir aptuveni 365,2422 dienas. Šī nelielā atšķirība (apmēram 11 minūtes gadā) radīja pakāpenisku nobīdi — kopš Nikaijas koncila 325. gadā pavasara ekvinokcija bija nobīdījusies vairākas dienas uz priekšu. Lai sinhronizētu liturģiskos aprēķinus (īpaši Lieldienu datumu) un atjaunotu ekvinokcijas datumus uz tiem laikiem, kad tie bija noteikti koncila brīdī, bija nepieciešama kalendāra korekcija.

Reformas galvenie punkti

• 10 dienu izslēgšana: lai atjaunotu pavasara ekvinokciju uz 21. martu (kā tas bija pieņemts Nikaijas koncilā), 1582. gada oktobrī Romas Katoļu valstīs uzreiz izdzēsa 10 dienas — 4. oktobri tieši nomainīja ar 15. oktobri.
• Jauna lēkuma gada noteikšana: ieviesa precizētus noteikumus lēkuma gadiem: gads ir lēkuma gads, ja tas dalās ar 4, izņemot gadījumus, kad tas dalās ar 100 — tie nav lēkuma gadi, izņemot gadījumus, kad gads dalās ar 400 (piem., 1600 bija lēkuma gads, bet 1700, 1800 un 1900 nebija). Tas samazina vidējo gadu garumu līdz 365,2425 dienām, kas ir ļoti tuvu tropiskajam gadam.
• Lieldienu aprēķinu precizēšana: reforma ietvēra arī noteikumus, kas skāra Lieldienu datumu aprēķinu, lai tas ilgtermiņā būtu stabilāks un precīzāks.

Ieviešanas gaita un pretestība

Reforma tika izsludināta pāvesta rīkojumā, tāpēc pirmie pieņēmēji bija katoļu valdības. Tā izraisīja gan piekrišanu, gan pretestību — daļēji reliģisku, daļēji praktisku (cilvēki baidījās zaudēt dienas un algas, bija jautājumi par dokumentiem, dzimšanas un laulību datumiem u.c.). Lūk daži nozīmīgi ieviešanas piemēri:

• 1582. gada oktobrī — Spānija, Portugāle, Itālijas daļa un Polijas-Lietuvas kopvalsts.
• 1582. gada decembrī — Francija (tajā gadā 9. decembris tika tieši aizvietots ar 20. decembri).
• Protestantu un pareizticīgo valstīs reforma tika pieņemta vēlāk vai ar vilcināšanos: Zviedrija mēģināja veikt pakāpenisku pāreju (1700–1712) un galu galā atgriezās pie Jūlija kalendāra, lai vēlāk pievienotos gregoriāņu sistēmai; Lielbritānija un tās kolonijas pārgāja 1752. gadā (septembrī izlaida 11 dienas); Krievija pārgāja 1918. gadā; Grieķija — 1923. gadā.
• Citas valstis un teritorijas pārgāja atšķirīgos laikos — daļa Āzijas un Latīņamerikas valstu pieņēma gregoriāņu kalendāru 19. gadsimtā, citas vēlāk.

Sekas un mantojums

Gregoriāņu kalendārs kļuva par starptautisku standartu, jo tas labāk sinhronizēja kalendāru ar astronomiskajām sezonām un nodrošināja pareizāku Lieldienu datēšanu. Tā procentuālā precizitāte samazināja nepieciešamību pēc lielām nākotnes korekcijām. Mūsdienās tas ir pasaules visizplatītākais civilo datu kalendārs. Tomēr dažās reliģiskās kopienās liturģiskai lietošanai joprojām izmanto Jūlija kalendāra vai citas datēšanas sistēmas.

Piezīmes par datumiem

Vēsturiskos avotos bieži tiek lietota “vecā stila” (Jūlija) un “jaunā stila” (gregoriāņu) datēšana, īpaši situācijās, kad notikumi notika valstīs, kurās reforma vēl nebija ieviesta. Tas nozīmē, ka, lasot datumus no 16.–20. gadsimta, dažkārt jābūt uzmanīgam, lai saprastu, kuru kalendāru autors izmanto.

1582. gads ir pagrieziena punkts kalendāru vēsturē — tas iezīmēja pāreju uz precīzāku laika skaitīšanas sistēmu un ilgtspējīgu starptautisku praksi, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Jautājumi un atbildes

J.: Kāds bija 1582. gads pēc Jūlija kalendāra?

J: Kurš gads tūkstošgadē bija 1582. gads?

J: Kas 1582. gadā bija atšķirīgs Gregora kalendārā?

J: Kas bija pāvesta bulla, kas pazīstama kā Inter gravissimas?

J: Kuras valstis 1582. gadā pieņēma Gregora kalendāru?

J: Kad šajās valstīs notika kalendāra maiņa?

J: Vai visas valstis 1582. gadā uzreiz pieņēma Gregora kalendāru?

Meklēt pēc burta