Šīs vēlēšanas notika starp Ilinoisas štata gubernatoru Adlaju Stīvensonu un ģenerāli Dvaitu D. Eizenhaueru. Uzvarēja Eizenhauers — viņš saņēma 442 vēlētāju balsis, kamēr Adlajs Stīvensons ieguva 89 elektorāta balsis. Vēlēšanas norisinājās 1952. gada 4. novembrī.

Kandidāti un viņu partneri

Republikas kandidāts bija Dvaits D. Eizenhauers; viņa viceprezidenta kandidāts bija senators Richard Nixon. Demokrātu partijas kandidāts bija Adlajs Stīvensons, kura biedrs viceprezidenta amatam bija senators John Sparkman no Alabamas.

Politiskā situācija un galvenie jautājumi

Līdzšinējais prezidents Harijs S. Trumans bija tiesīgs kandidēt atkārtoti, jo nesen pieņemtais 22. grozījums tajā laikā neattiecās uz pašreizējo prezidentu. Trumans izvēlējās nekandidēt, tāpēc Demokrātu partija izvirzīja Adlaja Stīvensona kandidatūru.

Galvenie tēmas kampaņas gaitā bija Korejas kara gaita, aukstais karš un iekšpolitikas jautājumi — inflācija, korupcijas skandāli Vašingtonā un sabiedrības vēlme pēc drošības un stabilitātes. Eizenhauers kā Otrā pasaules kara varonis un NATO komandieris solīja ātri meklēt risinājumu Korejas karam un atjaunot uzticību valdībai. Viņa kampaņa ieguva plašu atbalstu, daļēji pateicoties veiksmīgai izmantošanai televīzijā un sloganam "I Like Ike", kas palīdzēja mobilizēt vēlētājus.

Kampaņas īpatnības

  • Eizenhauers izmantoja modernus kampaņas paņēmienus — īsi televīzijas klipi, spēcīgas vizuālās reklāmas un vienkāršus saukļus, kas bija salīdzinoši jauni rīki politiskajā komunikācijā.
  • Stīvensons izcēlās ar inteliģentiem runu uzmetumiem un intelektuālu pieeju, taču viņam trūka Eizenhauera plašā tautas atbalsta kā kara varonim.
  • Korejas kara nogurums un vēlme pēc "spēcīga vadītāja" nostiprināja Eizenhauera pozīciju.

Rezultāti

Elektorālā balsu sadalījums bija skaidrs: Eizenhauers 442 — Stīvensons 89. Populārās balsošanas rezultāti (aptuvenie skaitļi) bija apmēram Eizenhauers: 34 075 529 balsis (ap 55,2%) un Stīvensons: 27 313 992 balsis (ap 44,3%). Citi kandidāti un neatkarīgie saraksti ieguva ļoti nelielu balsu daļu.

Nozīme un sekas

Eizenhauera uzvara iezīmēja politisku maiņu — viņa uzvaru daļēji nodrošināja plaša sabiedrības vēlme pēc stabilitātes pēc ilgstošā kara perioda un pēc Trumana administrācijas skandāliem. Eizenhauers amatā stājās kā mērenības un maskulīnās karaspēka autoritātes simbols, bet viņa ārpolitika centās apvienot stingru nostāju pret komunismu ar pragmatisku diplomātiju.

Eizenhauers bija 62 gadus vecs, kad uzvarēja vēlēšanās. Tā bija pirmā reize, kad tika ievēlēts vecāks kandidāts kopš Džeimsa Bukanena ievēlēšanas 1856. gadā 65 gadu vecumā, kas neatkārtojās līdz brīdim, kad 1980. gada vēlēšanās uzvarēja 69 gadus vecais Ronalds Reigans.

Piezīmes

  • 1952. gada vēlēšanas būtiski ietekmēja arī politisko kampaņu metožu attīstību — televīzija kļuva par nozīmīgu instrumentu, ko turpmāk plaši izmantos politiskajās kampaņās.
  • Eizenhauera administrācija drīz pēc inaugurācijas centās veikt miera sarunas Korejā, un vēlāk viņa popularitāte saglabājās augsta divu pilnvaru termiņu gaitā.