1971. gada zvērības Bangladešā attiecas uz plašām nogalināšanām un citām cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notika Bangladešā (toreizējā Austrumu Pakistānā) 1971. gada Bangladešas atbrīvošanas kara laikā. Šo kampaniju 1971. gada martā uzsāka Pakistānas Nacionālā armija (PNA) operācijā, kas pazīstama kā operācija "Searchlight". Bangladešas nacionālistu un daudzu starptautisku avotu skatījumā notikumi tiek raksturoti kā genocīds, taču daži politiski un reliģiski spēki Pakistānā noliedz vai samazina atbildību, dažkārt saucot to par "bengāļu meliem". Vēsturiskais un demogrāfiskais novērtējums joprojām ir strīdīgs: Bangladešas iestādes un dažas neatkarīgas organizācijas apgalvo, ka tika nogalināti 1–3 miljoni cilvēku, kamēr citi pētnieki un avoti sniedz zemākas, bet arvien ievērojamas aplēses. Tāpat aptuveni 10 miljoni cilvēku meklēja patvērumu ārpus valsts, galvenokārt Indijas Rietumbengālijas provincē.
Fons un sākums
Politiskie spriedzi izraisīja 1970. gada vēlēšanu rezultāti, kad Bengālijas pārstāvji (Awami līga) guva plašu atbalstu, bet varas nodošana netika veikta. Šī spriedze noveda pie militāras represijas. Operācija "Searchlight" sākās nakts stundās 1971. gada 25.–26. martā ar mērķi nodrošināt kontroli pār lielākajām pilsētām un apklusināt iespējamus pretstatus. Plašāku vardarbības vilni izraisīja gaidītais un negaidītais bruņotais pretošanās gars bengāļu iedzīvotāju vidū.
Mērķi un vardarbības raksturs
Pakistānas karavīri un viņu atbalstītie vardarbības formējumi bieži mērķēja uz konkrētām grupām — hinduistus, bengāļu nacionālistus, inteliģenci (piem., studentus un intelektuāļus), politiskos līderus un citus, kurus uzskatīja par pretiniekiem. Žurnāls TIME rakstīja, ka "hinduisti ir trīs ceturtdaļas no bēgļiem un lielākā daļa bojāgājušo, ir visvairāk nepatikuši musulmaņu karavīriem". Tādas darbības kā mērķtiecīgas nogalināšanas, plaša mēroga izvarošanas un postījumi bija sastopami daudzās vietās, radot ilgtermiņa traumu sabiedrībai.
Palīggrupas, masu kapi un citas noziegumu formas
Operācijas laikā Pakistānas spēkiem sadarbojās ar vietējām vai reģionālām milicijām un pašaizsardzības grupām, kuras dažkārt tika sauktas vai sasaistītas ar nosaukumiem Al-Šamsu un Al-Badru. Šādas grupas palīdzēja identificēt mērķus un īstenot represijas. Pēc konflikta beigām tika atklāti daudzi masu kapi, un regulāri tiek veiktas jaunas atradnes un pētījumi, kas apstiprina plašu vardarbības un slepkavību mērogu.
Cilvēku upuri un noziedzīgas darbības
Vardarbības laikā notika masveida nogalināšanas, izvarošanas, laupīšanas un citas kara noziegumu formas. Precīzs upuru skaits nav viennozīmīgi noteikts, jo informācijas avoti atšķiras, bet sekas bija katastrofālas — gan cilvēku upuri, gan milzīga bēgļu plūsma uz kaimiņvalsti Indiju. Turklāt tika sistemātiski mērķēta arī Bengālijas kultūras un politiskā elita, lai apspiestu nākotnes neatkarības centienus.
Pretošanās, atbrīvošanas kustība un Indijas iesaistīšanās
Bengāļu pretošanās kustība, kas pazīstama kā Mukti Bahini, veidojās no vietējiem brīvības cīnītājiem, dezertējušajiem drošībniekiem un brīvprātīgajiem. Viņu kaujas darbība, kā arī milzīgā bēgļu krīze Indijai lika reaģēt. Bengāļu brīvības cīnītāji meklēja un saņēma palīdzību no Indijas, lai kopīgiem spēkiem pretotos Pakistānas spēkiem. Indijas tiešā militārā iejaukšanās 1971. gada decembrī ievērojami mainīja karadarbības kursu; pēc īsas, bet intensīvas militāras kampaņas Pakistānas spēki Austrumu frontē kapitulēja, un 1971. gada 16. decembrī tika pasludināta grūti iegūtā Bangladešas neatkarība.
Sekas un atzīšana
Notikumi 1971. gadā radīja dziļas politiskas, demogrāfiskas un cilvēciskas sekas. Bangladeša meklēja taisnību un atzīšanu par pastrādātajiem noziegumiem — gadu desmitos vēlāk tika izveidotas tiesas (piem., Starptautiskajam kriminālajam kontekstam radniecīgas iekšzemes procedūras) lietu izskatīšanai pret kolaboracionistiem un kara noziedzniekiem. Starptautiskā sabiedrība un vēsturnieki turpina pētīt, dokumentēt un debatēt par upuru skaitiem, noziegumu apmēru un atbildību, lai nodrošinātu atceri un mācību nākotnei.
Kopumā 1971. gada notikumi Bangladešā ir viens no 20. gadsimta traģiskākajiem konfliktiem — ar masveida upuriem, bēgļu krīzi un ilgstošām tiesisko un morālu seku diskusijām.