2016. gada 22. martā Beļģijas galvaspilsētā Briselē notika trīs lieli sprādzieni. Divas bumbas eksplodēja Briseles Zaventemas lidostā un viena - Maalbeek metro stacijā. Saskaņā ar Beļģijas Veselības ministrijas datiem ir apstiprināts vismaz 31 nāves gadījums un vairāk nekā 250 ievainoto. Atbildību par uzbrukumu publiski uzņēmās Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL). Ir trīs aizdomās turamie. Divi bija pašnāvnieki spridzinātāji, un Beļģijas policija pašlaik meklē trešo.

Uzbrukumu gaita

Uzbrukumi notika darba dienas rītā. Pirmie sprādzieni lidostā Zaventem notika pamatrejona izlidošanas zonā, kad sabiedriskajā telpā detonēja divi pašiznīcinoši sprādzieni. Vēlāk, aptuveni stundas laikā pēc lidostas sprādzieniem, notika sprādziens Maalbeek metro stacijā Briseles centrālajā daļā — sprādziens aizskāra vilcienu un stacijas platformu, izraisot plašus postījumus un upurus.

Upuri un postījumi

  • Dzīvības zaudējušie: oficiālajos ziņojumos tika apstiprināts, ka sprādzienos bojā gāja vairāki desmiti cilvēku. Skaits un identitāte bija pakļauti precizēšanai izmeklēšanas gaitā.
  • Ievainotie: ievainoto skaits pārsniedza simtiem; daudzi guva smagus ievainojumus un tika nogādāti slimnīcās gan Briselē, gan reģionālajās ārstniecības iestādēs.
  • Infrastruktūra: lidosta tika uz laiku slēgta, satiksme apturēta, Maalbeek stacija un tuvējie posmi tika slēgti, tika ierīkots plašs drošības perimetrs un sākti atkopšanas un tehniskie darbi.

Uzbrucēji un izmeklēšana

Par uzbrukumu atbildību uzņēmās ISIL, un izmeklēšana strādāja, lai noskaidrotu uzbrucēju identitāti, viņu sakarus un loģistiku. Izmeklēšanā tika atklātas saites uz citām teroristu grupām un iepriekšējiem uzbrukumiem Eiropā. Tika apkopoti videoieraksti, mobilā sakaru dati un forensikas pierādījumi, kas palīdzēja identificēt uzbrucējus un organizatorus.

Izmeklēšanas gaitā notika aresti un kratīšanas vairākos reģionos, kā arī sekoja tiesvedības process pret vairākiem aizdomās turamajiem. Beļģijas drošības dienesti un starptautiskie partneri apmainījās ar informāciju, lai izsekotu uzbrukumu tīklu un novērstu turpmākus incidentus.

Valsts un starptautiskā reakcija

  • Beļģijas valdība nekavējoties paaugstināja terorisma trauksmes līmeni un ieviesta pastiprināta drošība publiskajās vietās, transportā un pie svarīgām institūcijām.
  • Eiropas Savienības institūcijas Briselē tika evakuētas vai pastiprināja drošības pasākumus; arī citas valstis izteica līdzjūtību un piedāvāja sadarbību izmeklēšanā.
  • Starptautiska mēroga nosodījums — daudzas valstis un starptautiskas organizācijas izteica kondolences un solīja palīdzību izmeklēšanā un glābšanas darbos.

Sekas un drošības pasākumi

Pēc uzbrukumiem tika pastiprināta drošība lidostās un metro visā Eiropā, pārskatīti iekšējie izlūkošanas un informācijas apmaiņas mehānismi, kā arī palielināta uzmanība radikalizācijas profilaksei. Brisele ilgu laiku izjuta paaugstinātu drošības klātbūtni un gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi piedzīvoja satricinājumu ikdienā un tūrisma plūsmās.

Atceres un piemiņa

Kaut arī laiks dzēš daļu fizisko rētu, katru gadu notiek piemiņas pasākumi upuriem — ziedu nolikšana, klusuma brīži un oficiālas ceremonijas. Vietējās kopienas un iedzīvotāji turpina atcerēties bojāgājušos un atbalstīt cietušo rehabilitāciju gan fiziski, gan psiholoģiski.

Nobeigums

2016. gada Briseles sprādzieni bija nozīmīgs traģisks notikums ne tikai Beļģijai, bet visai Eiropai — tie atgādināja par terorisma draudiem un nepieciešamību pēc koordinētas starptautiskas sadarbības drošībā, iekšlietu politikā un pretradikalizācijas pasākumos. Izmeklēšana un tiesvedība turpināja atklāt plašākas saites, un notikuma sekas ietekmēja valsts drošības politiku un sabiedrības attieksmi pret terorisma apdraudējumu.