2016. gada Briseles sprādzieni — terorakti Zaventemas lidostā un Maalbeek metro
2016. gada Briseles sprādzieni: detalizēts pārskats par Zaventemas lidostas un Maalbeek metro teroraktiem, upuriem, izmeklēšanu un sekām Eiropā.
2016. gada 22. martā Beļģijas galvaspilsētā Briselē notika trīs lieli sprādzieni. Divas bumbas eksplodēja Briseles Zaventemas lidostā un viena - Maalbeek metro stacijā. Saskaņā ar Beļģijas Veselības ministrijas datiem ir apstiprināts vismaz 31 nāves gadījums un vairāk nekā 250 ievainoto. Atbildību par uzbrukumu publiski uzņēmās Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL). Ir trīs aizdomās turamie. Divi bija pašnāvnieki spridzinātāji, un Beļģijas policija pašlaik meklē trešo.
Uzbrukumu gaita
Uzbrukumi notika darba dienas rītā. Pirmie sprādzieni lidostā Zaventem notika pamatrejona izlidošanas zonā, kad sabiedriskajā telpā detonēja divi pašiznīcinoši sprādzieni. Vēlāk, aptuveni stundas laikā pēc lidostas sprādzieniem, notika sprādziens Maalbeek metro stacijā Briseles centrālajā daļā — sprādziens aizskāra vilcienu un stacijas platformu, izraisot plašus postījumus un upurus.
Upuri un postījumi
- Dzīvības zaudējušie: oficiālajos ziņojumos tika apstiprināts, ka sprādzienos bojā gāja vairāki desmiti cilvēku. Skaits un identitāte bija pakļauti precizēšanai izmeklēšanas gaitā.
- Ievainotie: ievainoto skaits pārsniedza simtiem; daudzi guva smagus ievainojumus un tika nogādāti slimnīcās gan Briselē, gan reģionālajās ārstniecības iestādēs.
- Infrastruktūra: lidosta tika uz laiku slēgta, satiksme apturēta, Maalbeek stacija un tuvējie posmi tika slēgti, tika ierīkots plašs drošības perimetrs un sākti atkopšanas un tehniskie darbi.
Uzbrucēji un izmeklēšana
Par uzbrukumu atbildību uzņēmās ISIL, un izmeklēšana strādāja, lai noskaidrotu uzbrucēju identitāti, viņu sakarus un loģistiku. Izmeklēšanā tika atklātas saites uz citām teroristu grupām un iepriekšējiem uzbrukumiem Eiropā. Tika apkopoti videoieraksti, mobilā sakaru dati un forensikas pierādījumi, kas palīdzēja identificēt uzbrucējus un organizatorus.
Izmeklēšanas gaitā notika aresti un kratīšanas vairākos reģionos, kā arī sekoja tiesvedības process pret vairākiem aizdomās turamajiem. Beļģijas drošības dienesti un starptautiskie partneri apmainījās ar informāciju, lai izsekotu uzbrukumu tīklu un novērstu turpmākus incidentus.
Valsts un starptautiskā reakcija
- Beļģijas valdība nekavējoties paaugstināja terorisma trauksmes līmeni un ieviesta pastiprināta drošība publiskajās vietās, transportā un pie svarīgām institūcijām.
- Eiropas Savienības institūcijas Briselē tika evakuētas vai pastiprināja drošības pasākumus; arī citas valstis izteica līdzjūtību un piedāvāja sadarbību izmeklēšanā.
- Starptautiska mēroga nosodījums — daudzas valstis un starptautiskas organizācijas izteica kondolences un solīja palīdzību izmeklēšanā un glābšanas darbos.
Sekas un drošības pasākumi
Pēc uzbrukumiem tika pastiprināta drošība lidostās un metro visā Eiropā, pārskatīti iekšējie izlūkošanas un informācijas apmaiņas mehānismi, kā arī palielināta uzmanība radikalizācijas profilaksei. Brisele ilgu laiku izjuta paaugstinātu drošības klātbūtni un gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi piedzīvoja satricinājumu ikdienā un tūrisma plūsmās.
Atceres un piemiņa
Kaut arī laiks dzēš daļu fizisko rētu, katru gadu notiek piemiņas pasākumi upuriem — ziedu nolikšana, klusuma brīži un oficiālas ceremonijas. Vietējās kopienas un iedzīvotāji turpina atcerēties bojāgājušos un atbalstīt cietušo rehabilitāciju gan fiziski, gan psiholoģiski.
Nobeigums
2016. gada Briseles sprādzieni bija nozīmīgs traģisks notikums ne tikai Beļģijai, bet visai Eiropai — tie atgādināja par terorisma draudiem un nepieciešamību pēc koordinētas starptautiskas sadarbības drošībā, iekšlietu politikā un pretradikalizācijas pasākumos. Izmeklēšana un tiesvedība turpināja atklāt plašākas saites, un notikuma sekas ietekmēja valsts drošības politiku un sabiedrības attieksmi pret terorisma apdraudējumu.
Briseles karte, kurā norādīta abu bumbu atrašanās vieta
Fons
Beļģija ir daļa no kara pret ISIL Irākā. Aptuveni 500 ārvalstu kaujinieku Sīrijā un Irākā ir beļģi. Lielākoties šie kaujinieki nāk no imigrantu ģimenēm.
Beļģija jau agrāk ir piedzīvojusi uzbrukumus. 2014. gada maijā uzbrucējs uzbruka Beļģijas Ebreju muzejam, nogalinot četrus cilvēkus. Drošības dienesta darbinieki 2015. gada janvārī apturēja grupu, kas varbūt plānoja otru apšaudi Charlie Hebdo. Operācijas rezultātā gāja bojā divi grupas locekļi. 2015. gada augustā Briseles vilcienā kāds vīrietis šāva un sadūra cilvēkus, pirms viņu apturēja pasažieri.
Uzbrucēji, kas piedalījās 2015. gada novembra uzbrukumos Parīzē, atradās Molenbēkā, un Briseles pilsēta tika slēgta uz piecām dienām, lai meklētu cilvēkus. Salah Abdeslam, kurš, iespējams, piedalījās Parīzes uzbrukumos, 2016. gada 18. martā tika notverts, un vēl vismaz viens aizdomās turamais joprojām atrodas brīvībā.
Bombardēšanas vietas
Briseles lidosta
Lidostas izlidošanas zālē notika divi sprādzieni.
Nogalināti un cietuši cilvēki
Vismaz 31 cilvēks gāja bojā un vairāk nekā 230 tika ievainoti. Trīs amerikāņi, mormoņu misionāri, tika smagi ievainoti, kā arī tika ievainots ASV armijas loceklis un viņa ģimene. ASV vēstniecība Briselē lūdza ASV pilsoņus neizmantot autobusus un metro.
Briseles videonovērošanā redzamais aizdomās turamais
ISIS uzbruka Briselei
Briseles lidostā divi vīrieši, izmantojot bumbas, izdarīja pašnāvību. Policija meklē trešo vīrieti, kas redzams kopā ar viņiem lidostas videonovērošanā. ISIL paziņoja, ka tā stāv aiz uzbrukuma.
Dažas stundas pēc uzbrukumiem policija ieradās kādā mājoklī Šarbeka pilsētā uz ziemeļiem no Briseles, kur atrada naglu bumbas, ķimikālijas un ISIL karogu. Viens vīrietis tika arestēts, bet pēc tam atbrīvots.
Maalbeek - Maelbeek stacija (25684717280)
Uzbrucēji
Beļģijas iestādes paziņoja, ka starp trim spridzinātājiem pašnāvniekiem, kas uzbruka Briseles metro un lidostai, bija divi brāļi - Khalids un Ibrahims el-Bakrauī, abi beļģi ar sodāmību.Tiek uzskatīts, ka brāļi ir saistīti ar pagājušā gada Parīzes uzbrukumiem un Salahu Abdeslamu. Trešais vīrietis, kurš parādījās kamerās, joprojām ir brīvībā pēc tam, kad viņš aizbēga, kad viņa uzspridzinātā bumba nesprāga.
Eiropa saka "nē" bailēm
Pēc uzbrukumiem Briselē Eiropas līderi paziņoja, ka terors viņus nebiedēs. Beļģijā amatpersonas izsludināja trīs dienu valsts sēru. Beļģijas premjerministrs teica, ka Šarls Mišels nosūtīja vēstījumu cilvēkiem, kas sarīkoja uzbrukumus, sakot: "Tiem, kas ir izvēlējušies būt barbariski brīvības, demokrātijas un pamatvērtību ienaidnieki ... mēs paliekam vienoti kā viens."
Savā vēstījumā, kurā ISIS uzņēmās atbildību, tviterī ISIS norādīja, ka "tas, kas sekos, ir vēl sliktāk".
Pasaule ir skumja
Cilvēki dalījās ar karikatūrām un izrādīja skumjas melnā, dzeltenā un sarkanā krāsā - Beļģijas karoga krāsās. Citi pievienoja solidaritātes vēstījumus ar #JeSuisBruxelles jeb "Es esmu Brisele", kas ir oda līdzīgai solidaritātes izpausmei ar #JeSuisCharlie pēc Charlie Hebdo uzbrukuma 2015. gada janvārī. Daži cilvēki aicināja tūristus, kas iestrēguši pēc lidostas slēgšanas, ierasties savās mājās, izmantojot #OpenHouse.
Franču karikatūrists Žans Plantjē, kura pseidonīms ir Plantu, uzzīmēja emocionālu karikatūru franču laikrakstam Le Monde. Franču karogā ietīta raudoša persona apskauj raudošu personu ar Beļģijas karogu, tādējādi paužot solidaritāti starp abām valstīm.
Cilvēki Briselē un citviet nesa ziedus un aizdedzināja svecītes, lai parādītu, cik skumji viņi ir pēc uzbrukumiem.
Cilvēki, kas sēro par 2015. gada novembrī Parīzē notikušo uzbrukumu upuru piemiņas brīdī - Parīze, 2015. gada 14. novembris.
Meklēt