Bernards Hermans (Bernard Herrmann, 29. jūnijs 1911 — 24. decembris 1975) bija amerikāņu komponists, pazīstams kā filmu mūzikas autors. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta filmmūzikas komponistiem, pazīstams ar savu oriģinālo orkestrāciju, dramatiskiem tematiem un spēju mūzikā radīt psiholoģisku spriedzi.

Agrīnā dzīve un karjeras sākums

Hermans dzimis Ņujorkā un mūzikas studijas un agrīnie muzikālie iespaidi noteica viņa vēlākās kompozīcijas. Karjeras sākumā viņš strādāja radio un kā koncertmeistars un diriģents, kas deva pieredzi aranžēšanā un ātrā darba ritmā — prasmes, kas vēlāk noderēja filmu un radio dramatu komponēšanā.

Filmu, radio un televīzijas darbi

Viņš saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par 1941. gadā uzņemto filmu "Velns un Daniels Vebsters". Hermans bieži sadarbojās ar režisoru Alfrēdu Hičkoku, tostarp filmās Psihiķis, North by Northwest, Cilvēks, kurš zināja pārāk daudz un Vertigo. Viņš rakstīja mūziku arī daudzām citām filmām, tostarp "Pilsonis Keins", "Baiļu apmetnis" un "Taksometra vadītājs". Viņš rakstīja mūziku arī radio drāmām, tostarp Orsona Velsa darbiem. Viņš rakstīja mūziku vairākām Reja Harihauzena fantāzijas filmām un daudzām televīzijas programmām.

Stils un muzikālās īpašības

Hermana stils izceļas ar drūmu, noslēpumainu krāsu paleti, biežu stīgu izmantošanu un retām, bet ļoti efektīvām tembrālām kombinācijām. Viņš bieži izmantoja neparastas instrumentu grupas un dinamiskas kontrastēšanas tehnikas, lai pastiprinātu filmas emocionālo un psiholoģisko noskaņu. Šīs iezīmes vislabāk redzamas tādās filmās kā Psihiķis un Vertigo.

Mantojums

Bernards Hermans atstāja lielu ietekmi uz filmu mūziku — viņa darbi turpina iedvesmot komponistus, kino veidotājus un klausītājus. Viņa skanējums, tematiskais darbs un neparastās orkestrācijas risinājumi tiek plaši pētīti un interpretēti koncertos un ierakstos. Hermans saņēma gan balvas, gan atzinību par ieguldījumu kino mūzikā, un daudzas no viņa partitūrām joprojām tiek izdātas un ierakstītas.

Hermans mira 1975. gada 24. decembrī. Viņa mūzika turpina būt nozīmīga studiju un skatītāju interesei, un viņu bieži piemin kā vienu no kino mūzikas klasiķiem, kura darbi spēj pastiprināt filmas stāstu un emocijas uz ekrāna.