Johnny Appleseed
Džons "Džonijs Āboliņš" Čepmens (1774. gada 26. septembris - 1847. gada 11. marts) ir amerikāņu tautas varonis. Viņš bija kristiešu misionārs un pionieris. Viņa iesauka radās no tā, ka viņš stādīja ābeles visā Amerikas Vidējo Rietumu daļā. Daudzi viņu uzskata par agrīnu dabas aizsardzības aktīvistu jeb "koku piekritēju". Lielāko daļu sava pieauguša mūža viņš klīda pa zemi, parasti basām kājām un ar katlu uz galvas, stādot ābeles, mācot Bībeli, stāstot stāstus un draudzējoties ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, savvaļas dzīvniekiem un citiem kolonistiem. Par viņu un viņa ceļojumiem ir stāstīti daudzi stāsti, kā arī radīti mākslas darbi, grāmatas un vēlāk arī filmas, kas padara viņu par tautas varoni. Viņš dzimis Leominsterā, Masačūsetsas štatā, un ir apglabāts Johnny Appleseed parkā Fort Veinā, Indianas štatā.
Attēls no Howe's Historical Collection
Fakti
Džons Čepmens esot kādu laiku 1790. gados uzturējies Vilksbāres reģionā, praktizējot savu māsu kopēja profesiju, bet precīzi nav zināms, kad viņš pieņēma zviedborģiāņu ticību un uzsāka savu misionāro darbību, lai gan iespējams, ka tas bija pirms viņš sasniedza Pensilvānijas rietumus. Ir daži agrīni apraksti, kuros Džonijs stāsta par savu darbību "Bībeles misionāra amatā" Potomakas upē, kad viņš bija jauns vīrietis, un Džonijs bija redzēts divus vai trīs gadus pēc kārtas gar Potomakas krastiem Virdžīnijas austrumos, 1790. gadu beigās vācot sēklas no sidra dzirnavu izspaidām. ābolu sēklas, ko Džonijs ieguva, bija bezmaksas, jo sidra dzirnavas vēlējās, lai būtu vairāk iestādītu ābeļu, kas uzlabotu viņu biznesu.
Savas nāves brīdī Džonijs Eplsīds atstāja īpašumu ar vairāk nekā 1200 akriem mazdārziņu, ko viņš atstāja savai māsai. Viņam papildus piederēja četri zemes gabali Allenas apgabalā, Indiānā, kuros bija kokaudzētava ar 15 000 koku.
Ieraksti liecina, ka Džons Čepmens parādījās Licking Creek, tagadējā Licking County, Ohio, 1800. gadā, kad viņam bija divdesmit seši gadi. Iespējams, viņš bija ieradies augšup pa Muskingum upi, lai stādītu augus pie Bēgļu trakta, kas drīz vien piepildīsies ar kolonistiem, kad Kongress patiešām sāks piešķirt zemi. Kontinentālais kongress 1798. gada aprīlī bija ratificējis rezolūcijas par valsts zemes piešķiršanu tiem, kas bija atstājuši Kanādu un Jaunskotiju, lai cīnītos pret britiem Revolucionārajā karā. Zemes faktiski tika nodalītas 1801. gadā, un patenti tika izdoti 1802. gadā. Atkarībā no patenta īpašnieka pūlēm karā tika piešķirtas zemes dotācijas no 160 akriem līdz 2240 akriem. Džonijs, būdams īsts jankiešu uzņēmējs, sāka stādīt kokaudzētavas, pirms ieradās bēgļi. Likinga apgabalā, kas tolaik bija Fērfīlda daļa, dzīvoja tikai trīs baltās ģimenes. Līdz brīdim, kad ģimenes bija gatavas apdzīvot šo apgabalu, Džonija zemes gabali bija gatavi pārdošanai.
