Džons "Džonijs Āboliņš" Čepmens (1774. gada 26. septembris – 1847. gada 11. marts) bija amerikāņu tautas varonis, kurš visu mūžu darbojās kā misionārs, zemkopis un stādītājs. Viņa iesauka radās no tā, ka viņš plaši stādīja ābeles Amerikas Vidējo Rietumu daļā, izveidojot stādījumus un mazus dārzus, kurus pēc tam apsaimniekoja vai pārdeva. Daudzi viņu apraksta arī kā agrīnu dabas aizsardzības piekritēju — cilvēku, kurš rūpējās par mežu atjaunošanu un augu saglabāšanu.

Dzīves gaita un darbība

Čepmens dzimis Leominsterā, Masačūsetsā. Lielāko daļu pieauguša mūža viņš klīda pa zemi, reizēm pat bez kurpēm, ciemojoties pie kolonistiem un Amerikas pamatiedzīvotājiem. Viņam piedēvēta ieraduma lietot katlu kā cepuri — attēlos un stāstos tas bieži tiek uzsvērts kā viņa ekscentriska atribūta elements. Viņš arī mācīja Bībeli, dalījās reliģiskās atziņās un bieži vien bija ceļojošs kristiešu (jaunās Zvīdenborga baznīcas) misionārs.

Čepmens nebija vienkārši "izmētājis" sēklas: viņš organizēja sēklu dēstus un stādīja īpašus dārziņus — bieži tos apjoza ar žogu un atstāja nobriestam. Daudzi no viņa stādītajiem ābeļdārziem tika izmantoti sidra ražošanai, jo no sēklām iegūtie āboli parasti nebija saldie galda āboli, bet gan mazi, skābi piemēroti pārstrādei.

Attiecības ar cilvēkiem un dabu

Viņa raksturs un dzīvesveids padarīja viņu par populāru figūru gan starp kolonistiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Viņš draudzējās ar vietējiem iedzīvotājiem un ļāva tiem brīvi izmantot viņa dārzus, bieži vien dalījās ar pārtiku un stāstiem. Stāstos tiek minēta arī viņa draudzība ar savvaļas dzīvniekiem, kurus viņš baroja vai kam nereti ļāva tuvoties.

Leģendas, māksla un literatūra

Par Čepmenu un viņa ceļiem ir radīti neskaitāmi stāsti, kas bieži savijas ar faktu. Viņa dzīve ir iedvesmojusi daudz mākslas darbu, grāmatas un vēlāk arī filmas, kurās viņš attēlots gan kā labsirdīgs dabas mīļotājs, gan kā nedaudz ekscentrisks svētceļnieks.

Patiesība un mīti

  • Mīts: viņš vienmēr staigāja kailām kājām un vienmēr nēsāja katlu kā cepuri. Fakts: laika gaitā šie elementi kļuva par literāriem un vizuāliem simboliem; acīmredzami Čepmens zināmā mērā bija vienkāršs un izturīgs ceļotājs, bet daudzi apraksti ir idealizēti.
  • Mīts: viņš stādīja visu Au¬meriku pilnu ar gardiem galda āboliem. Fakts: lielākā daļa viņa sēklu deva ābolus, kas bija piemēroti sidram vai pārstrādei, nevis brokastu šķīvim — tomēr tie palīdzēja izplatīt ābeļu kultūru un nodrošināja augļus jaunos apgabalos.
  • Mīts: viņš bija vienkārši klaiņojošs sapnētājs. Fakts: viņš bija praktisks audzētājs un tirgotājs, kurš bieži reģistrēja un apsaimniekoja zemes gabalus un dārzus.

Mantojums un piemiņa

Čepmena dzīves un leģendu atblāzma saglabājas amerikāņu kultūrā: viņu godā ir veltītas skulptūras, piemiņas vietas un pasākumi, tai skaitā svinības viņa dzimšanas dienā. Viņa kapavieta un piemiņas vieta atrodas Johnny Appleseed parkā Fort Veinā, Indianas štatā, kur tiek glabātas atmiņas par viņa darbu un ietekmi uz rietumu apdzīvošanu.

Apkopojot — Džons Čepmens ir gan vēsturiska persona, gan tautas varonis: viņa darbība veicināja ābeļu izplatīšanu un jaunu apmetņu pārtikas resursus un radīja stāstus, kas turpina iedvesmot literatūru, mākslas darbus, grāmatas un filmas, kā arī diskusijas par to, kādi veiksmīgi un ilgtspējīgi praktiski risinājumi izpaudās agrīnās ASV pārtikas un zemju attīstībā.