Jorge Manrique (ap 1440–1479) — spāņu dzejnieks, 'Coplas' autors

Jorge Manrique — 15. gs. spāņu dzejnieks, "Coplas" autors; emocionālas "Stenzas par tēva nāvi", spēcīgs vēsturiskais un literārais mantojums Spānijā.

Jorge Manrique (c. 1440 - 1479) bija ievērojams spāņu dzejnieks, kura galvenais darbs Coplas por la muerte de su padre ("Strofas par tēva nāvi") tiek lasīts un pētīts vēl šodien. Viņš bija karalienes Izabelas I (Isabel I Kastīlijas) atbalstītājs un aktīvi piedalījās militārajās un politiskajās cīņās, kas saistītas ar viņas cīņu par tronī uzvarēt pret Huanu (Juana la Beltraneja) un karali Enriku IV. Jorge Manrique gāja bojā 1479. gadā, mēģinot ieņemt Garcimuñozas (spāņu: Garci‑Muñoz / Garcimuñoz) pili pēc tam, kad Izabela bija nostiprinājusi savu varu.

Dzīve un darbība

Manrique piederēja pie augstākās Kastīlijas bruņniecības un kā karavadonis piedalījās vairākos bruņotos izrāvienos un kampaņās savas dzīves laikā. Viņa politiskā izvēle atbalstīt Izabelu I deva viņam gan militāru, gan sociālu iesaisti kara notikumos 15. gadsimta beigās. Lai gan liela daļa viņa atstāto slavas saistīta ar dzejniecību, viņš bija arī aktīvs bruņinieks, kas beidzies ar traģisku nāvi kaujā pie pils ieņemšanas.

Ģimene un izcelsme

Manriques bija viena no lielākajām un ietekmīgākajām aristokrātu dinastijām Kastīlijā; daļa dzimtas bija konverso — jūdu izcelsmes pāreju uz kristietību pārdzīvojušas ģimenes. Viņš bija saistīts ar ievērojamiem laikabiedru literātiem un valsts pārstāvjiem: viņa radinieku vidū bija Iñigo López de Mendoza (Santillana markīzs), kancleram Pero López de Ayala līnijas pēcnācēji un Toledo korregidors Gómez Manrique. Šādas saites nodrošināja pieeju literārajām aprindām un politiskajām saitēm, kas ietekmēja gan viņa dzīvi, gan dzejniecību. (Sk. Norman Roth, Conversos, Inquisition, and the Expulsion of the Jews from Spain, Madison, WI: The University of Wisconsin Press, 1995, 333. lpp.)

Darbs "Coplas" — forma un tematika

Manrique galvenais un vispazīstamākais darbs ir dzejolis Coplas por la muerte de su padre, kas ir elegija veltīta viņa tēvam. Šī kompozīcija apvieno personisku sērošanu ar vispārinājumu par cilvēka dzīvi, nāvi un mūžību. Galvenie motīvi ir laicīgās dzīves pārejošums, slavas un mantas bezspēcība pret nāvi, ticība un cerība uz mūžīgo dzīvi. Tekstā mijas filozofiski un morāli pārdomāti vēstījumi ar tiešu, emocionālu toni.

Formāli dzejolis raksturojams ar strofisku, ritmisku uzbūvi, kas vēlāk iedvesmoja citas poētiskās formas un deva nosaukumu stilam — reizēm to dēvē par "copla manriqueña". Manrique valoda ir lakoniska, skaidra un mērķtiecīga; viņš izmanto atkārtojumus, pretstatu un salīdzinājumu, lai pastiprinātu elegiskās noskaņas un morāles pamatojumu.

Mantojums un ietekme

Jorge Manrique tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku kastīliešu dzejniekiem. Viņa Coplas ir iekļautas mācību programmās un literatūras antoloģijās kā izcilas spāņu viduslaiku poēzijas paraugs. Šis darbs ietekmēja gan tautas, gan literārās tradīcijas un saglabāja spēju rezonēt ar lasītājiem arī mūsdienās pateicoties universālajiem jautājumiem par dzīvi, nāvi un piemiņu.

Bez Coplas no Manriques laika ir saglabājušies arī daži īsāki dzejoļi un liriskas kompozīcijas, tomēr tie atstājuši mazāku literāru pēcteci nekā viņa lielais elegiskais darbs. Viņa dzejas skaidrība, morālā pārdomātība un spēja apvienot personisku sērgu ar vispārinājumiem par cilvēces stāvokli nodrošināja viņam noturīgu vietu spāņu literatūras vēsturē.

Meklēt pēc burta