Džozefs Čemberlens (1836–1914) — Lielbritānijas politiķis un koloniālais sekretārs
Džozefs Čemberlens (1836–1914) — uzņēmējs un politiķis, ilggadīgs parlamenta deputāts un koloniālais sekretārs (1895–1903), kurš veicināja izglītību, pilsētu attīstību un impērijas politiku.
Džozefs Čemberlens (Joseph Chamberlain, 1836. gada 8. jūlijs - 1914. gada 2. jūlijs) bija ievērojams uzņēmējs un politiķis. Viņš strādāja, lai uzlabotu izglītību un uzlabotu pilsētas. No 1876. līdz 1914. gadam viņš bija parlamenta deputāts, no 1895. līdz 1903. gadam - koloniālais sekretārs (Lielbritānijas koloniju kontrole). Viņa dēls Ostens ieguva Nobela Miera prēmiju, bet otrs dēls Nevils bija premjerministrs no 1937. līdz 1940. gadam.
Biogrāfija un uzņēmējdarbība
Džozefs Čemberlens dzimis Londonā (Camberwell) 1836. gadā. Jaunībā viņš gūlās pieredzi tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā, pēc tam pārcēlās uz Birmingemu, kur ātri kļuva par ievērojamu uzņēmēju un pilsētas sabiedrisko dzīves dalībnieku. Savā darbībā viņš uzsvēra praktisku pieeju problēmu risināšanai — modernizēja ražošanu, atbalstīja industriālo attīstību un pilsētas infrastruktūras uzlabošanu.
Darbs Birmingemā un pašvaldību reforms
Kā Birmingemas vadītājs un vēlāk kā pilsētas mērs (1873–1876) Čemberlens īstenoja virkni reformu, kuru mērķis bija uzlabot dzīves apstākļus strādnieku vidū. Viņš veicināja publisko pakalpojumu attīstību — ūdensapgādi, kanalizāciju, ielu apgaismojumu un sabiedrisko transportu — un atbalstīja sabiedrisku skolniecību, uzskatot to par svarīgu sociālās stabilitātes un ekonomiskās konkurētspējas pamatu. Šīs iniciatīvas bieži tiek dēvētas par “civic gospel” (pilsētas evaņģēlija) piemēru, kur uzņēmējdarbība un pašvaldības vadība darbojas kopā sabiedrības labā.
Politiskā karjera un ideoloģiskā pāreja
Čemberlens sākotnēji bija spēcīgs radikālisms atbalstītājs Liberalās partijas iekšienē, taču 1886. gadā viņš nopietni sašķēlās ar liberālajiem sakarā ar Īrijas vietējās pašpārvaldes (Home Rule) jautājumu. Pret Home Rule nostāju ņēma kā draudu valsts vienotībai, un tas noveda pie viņa atdalīšanās un Liberal Unionist kustības izveides — kustības, kas vēlāk sadarbojās ar konservatīvajiem. No 1876. līdz 1914. gadam Čemberlens bija parlamenta deputāts, pārstāvot Birmingemu un kļūstot par vienu no vadošajām figūrām britu politikā.
Koloniālā sekretāra darbība un starptautiskās pretrunas
Kā koloniālais sekretārs (1895–1903), Čemberlens aktīvi šķēra uz Lielbritānijas impērijas konsolidāciju un paplašināšanu. Viņš bija spēcīgs imperiālisma atbalstītājs un centrāla figūra Britu impērijas politikas veidošanā slēdza sakarus ar dažādām kolonijām un atbalstīja aizjūras interešu aizstāvību.
Tajā pašā laikā viņa politika radīja arī lielas pretrunas. Viņa loma 1899–1902. gada Otrajā Būru karā Dienvidāfrikā un koloniju pārvaldē bija kritizēta gan mājās, gan ārzemēs — īpaši attiecībā uz karadarbības metodēm un civilo iedzīvotāju likteņiem. Šīs sarunas pastiprināja sabiedrības diskusijas par imperiālismu un koloniālo atbildību.
Tarifa reforma un vēlākā sabiedriskā ietekme
Pēc 1903. gada Čemberlens kļuva par Tariff Reform kustības propagandētāju — viņš uzstāja par impeirālās preferences sistēmu, t.i., tarifālu politiku, kas aizsargātu britu rūpniecību un veicinātu tirdzniecību starp metropoli un kolonijām. Šī nostāja dalīja politisko sabiedrību un izraisīja spriedzi unionistu un konservatīvo rindās, galu galā vājinot viņa politisko koalīciju.
Pēc smagāku veselības problēmu epizožu (īpaši pēc 1906. gada), Čemberlens zaudēja daļu no savas publiskās aktivitātes, taču viņa idejas turpināja ietekmēt britu politiku un diskusijas par ekonomikas aizsardzību un impērijas vietu pasaulē.
Mantojums un vērtējums
- Pašvaldības reforma: Čemberlena darbs Birmingemā uzskatāms par svarīgu paraugu modernai pašvaldības pārvaldībai — publisko pakalpojumu attīstīšanā un sociālajās investīcijās.
- Politiskā ietekme: Viņš bija centrāla figūra Liberālās partijas šķelšanā un Liberal Unionist kustības izveidē, kas ilgtermiņā pārkārtoja britu partiju sistēmu.
- Kontroverses: Kā koloniālais sekretārs un imperiālisma aizstāvis, Čemberlens paliek pretrunīgs — viņu slavē par organizatoriskajām spējām un reformām, bet kritizē par koloniālās politikas sekām un karu atbalstu.
- Ģimenes politiskā līnija: Viņa dēli turpināja ietekmīgu politisku karjeru — Ostens (Austen) vēlāk ieguva Nobela Miera prēmiju, bet Nevils (Neville) kļuva par Lielbritānijas premjerministru 1937.–1940. gados.
Kopumā Džozefs Čemberlens ir nozīmīga, daudzslāņaina figūra britu vēsturē: praktisks pašvaldības reformētājs, politisks stratēģis un impērijas politikas aktieris, kura darbība radīja gan ilgstošu ietekmi, gan plašas diskusijas par Lielbritānijas iekšpolitiku un ārpolitiku.
Džozefs Čemberlens 1909. gadā
Agrīnā dzīve
Čemberlens dzimis Londonas pilsētā Kambervelā. Viņa tēvam bija veiksmīgs apavu uzņēmums. Džozefs bija labs skolnieks, skolā ieguva balvas franču valodā un matemātikā. Viņš pameta skolu 16 gadu vecumā un kļuva par mācekli tēva uzņēmumā. Kad viņam bija 18 gadi, viņš pārcēlās uz Birmingemu, lai strādātu sava tēvoča skrūvju uzņēmumā. Viņš strādāja uzņēmumā līdz 38 gadu vecumam, un uzņēmums kļuva ļoti veiksmīgs.
Agrīnā politiskā dzīve
Čemberlens bija unitārietis, kristietis, kurš uzskatīja, ka Kristus bija dzīves paraugs, bet nebija dievišķs (nebija Dieva daļa). Unitārieši cenšas palīdzēt sabiedrībai. Birmingemā pēc industriālās revolūcijas bija daudz problēmu, un daudziem vīriešiem nebija atļauts balsot. Čemberlens 1868. gadā palīdzēja kādam liberālam vīrietim kļūt par Birmingemas parlamenta deputātu. 1869. gadā viņš izveidoja grupu, kas strādāja par bezmaksas pamatizglītību visiem bērniem.
1869. gada novembrī viņš kļuva par Birmingemas pilsētas domes locekli. Tajā viņš strādāja par lētākām zemes cenām lauku (lauku) strādniekiem un kļuva ļoti populārs. 1873. gadā viņš kļuva par Birmingemas mēru. Viņš nopirka gāzes un ūdens uzņēmumus pilsētai, lai iedzīvotājiem būtu pieejams tīrs un drošs ūdens. Viņš izveidoja parkus, ceļus, skolas muzejus un uzcēla jaunas mājas nabadzīgajiem iedzīvotājiem.
1876. gada jūnijā viņš kļuva par Birmingemas parlamenta deputātu. Parlamentā viņš centās apvienot radikālos deputātus (deputātus, kas vēlējās pārmaiņas) pret pie varas esošo Vigu partiju. Viņa darbs palīdzēja Viljamam Evartam Gladstonam 1880. gadā kļūt par premjerministru. Čemberlens parlamentā bieži runāja par izglītību.
Valdības dzīve
1880. gadā Čemberlens kļuva par Tirdzniecības padomes (Board of Trade) prezidentu - valdības ministra, kas strādāja, lai uzlabotu tirdzniecību. Viņš izstrādāja likumus, lai palīdzētu citām pilsētām iegādāties privātos uzņēmumus, kā to bija darījis Birmingemā. Viņš strādāja, lai Īrijā, kas bija Lielbritānijas kolonija, padarītu lētāku īres maksu. Tajā laikā daudzi cilvēki uzskatīja, ka Īrijai vajadzētu savu parlamentu, taču daudzi citi, tostarp Čemberlens, tam stingri nepiekrita. Čemberlens strādāja, lai palīdzētu arodbiedrībām, bet brīdināja no sociālisma, sakot, ka tas varētu izraisīt šķiru karu.
1885. gadā par premjerministru kļuva konservatīvais lords Solsberijs, un Čemberlens vairs nebija valdībā. Konservatīvā valdība veica daudzas pārmaiņas, kas iepriecināja Čemberlenu, tostarp bezmaksas izglītība visiem bērniem. Tā kā Čemberlens un daudzi citi liberāļi nebija vienisprātis ar Liberālo partiju par Īriju, Čemberlens izveidoja jaunu partiju - Liberālos unionistus. No 1886. gada liberāļi unionisti dalīja varu ar konservatīvajiem pret Liberālo partiju, taču Čemberlens nebija valdībā.
Koloniālais sekretārs
1895. gada jūnijā Čemberlens kļuva par valdības koloniālo sekretāru, kas kontrolēja notikumus britu kolonijās. Tā kā daudzas Eiropas valstis, īpaši Vācija un Francija, kļuva spēcīgākas, Čemberlens vēlējās, lai visas Britu impērijas valstis sadarbotos. Viņš arī vēlējās, lai Lielbritānija iegūtu vairāk zemes Āfrikā. Viņš uzbūvēja dzelzceļu gar Nigēras upes daļu, lai palīdzētu britu Karaliskajai Nigēras kompānijai attīstīties. Šī zeme kopā ar Sokoto apgabalu 1901. gadā kļuva par mūsdienu Nigēriju.
Čemberlens arī vēlējās, lai Lielbritānija kontrolētu Dienvidāfriku. Viņš lūdza, lai Dienvidāfrikā būtu vairāk britu karavīru. Viņš lūdza palīdzību daudzām britu kolonijām un pretī palīdzēja Austrālijai iegūt savu konstitūciju. Būri (holandiešu zemnieki) nevēlējās, lai Lielbritānija kontrolē viņu zemi, un 1899. gadā viņi uzbruka britiem. Tas bija Otrā būru kara sākums. Sākumā Lielbritānijai bija problēmas cīnīties ar bīriem, bet 1900. gadā briti kļuva spēcīgāki.
1900. gada rudenī Lielbritānijā notika vispārējās vēlēšanas. Čemberlens aicināja iedzīvotājus balsot (izvēlēties) par to pašu valdību (ar premjerministru Solsberi), kas palīdzētu uzvarēt karā. Tā kā Čemberlens bija ļoti populārs, daudzi cilvēki balsoja par šo valdību, un tā palika pie varas. Čemberlens palīdzēja Vinstonam Čērčilam kļūt par parlamenta deputātu.
1902. gada maijā Lielbritānija uzvarēja Otrajā Būru karā. Čemberlens apmeklēja Dienvidāfriku, lai mēģinātu palīdzēt veidot labākas attiecības starp abām valstīm. Atgriezies Lielbritānijā, viņš runāja arī ar sionistiem ebrejiem (ebrejiem, kuri vēlējās savu valsti) un runāja par zemes piešķiršanu Kenijā. Šis plāns tā arī netika īstenots. Čemberlens mēģināja noslēgt aliansi ar Vāciju, bet, kad tas neizdevās, viņš noslēdza aliansi starp Franciju un Lielbritāniju. To nosauca par sirsnīgo Entente cordiale, un tā izbeidza simtiem gadu ilgušo cīņu starp abām valstīm.
Vēlākā dzīve
Čemberlens uzskatīja, ka Britu impērijas valstīm ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, lai tās kļūtu spēcīgas. Lai to panāktu, Lielbritānijai vajadzēja aplikt ar nodokļiem importu (preces no citām valstīm). To sauca par tarifu reformu. Valdība tam nepiekrita, tāpēc Čemberlens atkāpās no valdības. Viņš sadarbojās ar citiem parlamenta deputātiem, lai pieprasītu tarifu reformu.
1906. gadā, īsi pēc savas 70. dzimšanas dienas, Čemberlens piedzīvoja insultu, kas viņu ļoti nomocīja. Viņš nevarēja smagi strādāt, tāpēc viņa dēls Ostens Čemberlens (kurš arī bija parlamenta deputāts) palīdzēja viņam strādāt. Viņš nomira no sirdslēkmes 1914. gada 2. jūlijā.
Piemiņas vietas
Pateicoties Čemberlena darbam, Birmingemas pilsēta ļoti mainījās. Birmingemā ir daudz vietu, kurām ir Čemberlena vārds. Birmingemas universitātē, kuru viņš palīdzēja dibināt, ir viņa vārdā nosaukts pulksteņa tornis. Arī Čemberlena laukumā Birmingemas centrā ir viņam veltīts piemineklis.
Čemberlena laukums ar Čemberlena memoriālu, Birmingemas centrs
Čemberlena piemiņas pulksteņa tornis, Birmingemas Universitāte
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Jozefs Čemberlens?
A: Džozefs Čemberlens bija nozīmīgs uzņēmējs un politiķis, kurš strādāja izglītības un pilsētu labiekārtošanas jomā.
J: Kāda bija Džozefa Čemberlena nodarbošanās?
A: Džozefs Čemberlens bija politiķis un uzņēmējs.
J: Kādas bija dažas jomas, kurās Džozefs Čemberlens strādāja, lai tās uzlabotu?
A: Džozefs Čemberlens strādāja, lai uzlabotu izglītību un pilsētas.
J: Cik ilgi Džozefs Čemberlens bija parlamenta deputāts?
A: Džozefs Čemberlens bija parlamenta deputāts no 1876. līdz 1914. gadam.
J: Kādu amatu kā politiķis ieņēma Džozefs Čemberlens?
A: No 1895. līdz 1903. gadam Džozefs Čemberlens bija koloniālais sekretārs, kas kontrolēja britu kolonijas.
J: Kādi bija daži no Džozefa Čemberlena dēlu sasniegumiem?
A: Džozefa Čemberlena dēls Ostens ieguva Nobela Miera prēmiju, un viņa otrs dēls Nevils bija premjerministrs no 1937. līdz 1940. gadam.
J: Kad Džozefs Čemberlens dzimis un miris?
A: Džozefs Čemberlens dzimis 1836. gada 8. jūlijā un nomira 1914. gada 2. jūlijā.
Meklēt